“Arī pie manas mājas, tāpat kā daudzviet pilsētā, ilgi stāvēja zaļais braucamais, kas nerūc. Tad sanāca jauniešu bariņš, stāvēja apkārt, kaut ko darīja un trīs aizbrauca, vēl divi aizskrēja pakaļ. Pēc viņiem uz ielas palika zemē nomesti šokolādes papīrīši. Niniera ielā, lai kā mēs kopjam un uzmanām savas teritorijas, garāmgājēji, un tie ir jaunieši, kuri dodas uz skeitparku, kas nav vajadzīgs, to nomet. Katra dienu jālasa draza. Toties pēcpusdienās sabrauc motorizēti jaunieši un saceļ tādu troksni, ka ausis jātur ciet. Ir vakari, kad braukā vēl pēc vienpadsmitiem vakarā. Vai tādiem braucējiem nevar kaut kur ierādīt vietu, lai tur braukā, nevis pa klusām Aldaru, Niniera ielām? Vai policija var līdzēt? Diezin vai, jo kompānijā ir braucēji un ziņneši, kuri vaktē, vai neparādās policija,” vērojumos un ikdienas rūpēs dalījās cēsniece, kurai svarīgi dzīvot sakoptā vidē. Viņai drīz būs 90 gadi.
Vieni piedrazo, citi vāc
Druva
Komentāri