“Sestdien daudzviet Latvijā tika atgādināts par karu Ukrainā. Divus gadus tauta aizstāv savu zemi, valsti. Esam kopā ar ukraiņiem, atbalstām, cik kurš spējam. Tomēr bija skumji, ka Cēsu novadā nekas neatgādināja par traģēdiju kaimiņos. Par to ir jārunā ar cerību, ka labais uzvarēs, ka brīvības alkas ir stiprākas par verdzību un iznīcību. Jaunajai paaudzei ik dienu jāatgādina, ka dzīvojam brīvā valstī, ka mums visi ceļi ir vaļā, bet pie robežas ir cilvēki, kuri var iedomāties mums to atņemt, ka sava zeme ir jāaizstāv. Vienatnē klusēt nav veids, kā to darīt, kopā sāpes vieglāk izsāpēt un cerību, spītu, ticību saglabāt,” izjūtās dalījās Anita no Priekuļiem.
Komentāri