“Otrdienas rītā bija labs laiks, ne par karstu, ne aukstu. Nolēmām ar mammu, kurai jau 87 gadi, ka arī viņa varētu aizbraukt līdz Cēsu centram, tirgū nopirkt stādus, ieiet lielajos veikalos. Iepirkāmies, bija četri pilni un pasmagi maisiņi, kad iekāpām pilsētas autobusā, kas ved uz Gaujas pusi. Tā kā Bērzaines ielu remontē, maršruti mazliet mainīti, īsti nezinājām, kur autobuss pietur. Kad tas pārbrauca Vintergravu, lūdzu, lai mums ar mammu ļauj izkāpt pieturā, kas ir apmēram pret Cīrulīšu ielu, tur netālu dzīvojam. Šoferis pikti sacīja, ka šis maršruts tur nepietur un viņš neapstāsies. Tā arī aizveda mūs tālāk. Bet redzēja taču, ka es esmu pensijas vecumā, mamma pavisam veca, ka mums ir vairāki pilni iepirkuma maisiņi. Saprotu, maršrutā tā pietura nebija paredzēta, bet ir taču arī iejūtība, līdzjūtība,” piedzīvotajā dalījās lasītāja.
Iejūtība vairs nav tikums
Druva
Komentāri