“Devos sestdien uz deju koncertu koncertzālē “Cēsis”. Nokavēju burtiski dažas minūtes, bet zālē vairs nelaida. Ar asarām acīs izlūdzos, lai neatstāj aiz durvīm, un tad ļāva iet balkonā. Pamanīju, ka zālē aizņemta nebija pat puse! Šis koncerts bija par dejotāju dzimtām, uz skatuves dejoja arī mani mazbērni, gribēju būt tuvāk notiekošajam, taču nesaprotamu apstākļu dēļ zālē tos, kuri nedaudz nokavējās, nelaida. Es saprotu, ja notiek kāds simfoniskās mūzikas koncerts vai izrāde, tad zāles durvis slēdz, bet šādā koncertā tik drakoniski rīkoties gan nevajadzēja. Patiesībā no koncerta burvības neko īsti nevarēju izbaudīt, jo sirdī valdīja rūgtums par šādu attieksmi,” teica kāda dejotāju vecmāmiņa.
Ar asarām acīs
Druva
Komentāri