Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķa profesora Pētera Cimdiņa „Biobibliogrāfijas” atvēršana Vecpiebalgas muižā ir vēl viens kultūrvēsturisks notikums novadā.
Vecpiebalgas novada domes priekšsēdētāja Ella Frīdvalde – Andersone atzīst, ka vecpiebaldzēni patiesi lepojas ar Cimdiņu dzimtu, kas vienmēr un visur godam tur Piebalgas kanti. “Piebalga kļūst bagātāka, esam ieguvuši vecpiebaldzēna Pētera Cimdiņa “Biobibliogrāfiju” – rakstisku apliecinājumu viņa mūža darbam”, uzsver domes priekšsēdētāja.
“Lauki, Piebalga ir mūsu vasaras atvaļinājumu mītnes vieta. Kāpēc visiem šajā laikā braukt uz Rīgu, ja varam satikties
te, kur mīļāk un jaukāk. Un tas nozīmīgi arī Vecpiebalgai. Esam priecīgi, ka atvedām uz Piebalgu izcilus akadēmiķus, profesorus,” stāsta Pētera Cimdiņa dzīvesbiedre, LZA korespondētājlocekle, profesore, Dr. philol.
Ausma Cimdiņa un uzsver, ka Piebalgā ik uz soļa jūtams kultūrvēstures mantojums, un atzinīgi vērtē to, ko dara novada vadība, lai ne tikai saglabātu, bet arī rastu iespējas Vecpiebalgas vārdam skanēt un piebaldzēniem lepoties ar savu Piebalgu. 2010. gadā šajā sērijā iznāca grāmata arī par jaunpiebaldzieti Ausmu Cimdiņu.
Vecpiebalgas muižas parkā sestdienas pievakarē valdīja pacilāta gaisotne. “Cik labi, ka karstais laiks garām. Tagad var arī runāt par nopietnākām lietām un priecāties,” saka akadēmiķis Pēteris Cimdiņš.
Izdevums par Pēteri Cimdiņu iznācis Latvijas Universitātes bibliotēkas, Latvijas Universitātes Akadēmiskā bibliotēkas un LU Akadēmiskā apgāda sadarbībā.
“Biobibliogrāfija ir izdevuma veids, kur informācija par personas publikācijām papildināta ar dzīves un darba gājumu būtiski raksturojošiem
avotiem – biogrāfiskām ziņām par autoru,
publikācijām par viņu, fotogrāfijām. Izdevums stāsta par Pētera Cimdiņa zinātnisko darbību un izaugsmi un reizē hidrobioloģijas nozares attīstību Latvijā no padomju gadiem. Te apkopoti viņa raksti periodikā, viedokļi konferencēs, darbi
mazo upju ekoloģijā. Akadēmiķis Pēteris Cimdiņš ir plaša spektra autors, viņš raksta ne tikai par hidrobioloģiju, bet arī par tik sadzīviskām lietām, kā, piemēram, – turēt suni pilsētā,
par bebriem, kas palīdz pašattīrīties mazajām upēm, arī par kūlas dedzināšanu,” par izdevumu stāsta tā sastādītāja Jana Klebā un piebilst, ka “Biobibliogrāfijas” iznāk jau kopš pagājušā gadsimta vidus un šie izdevumi ir dokumentēta Latvijas zinātnes vēsture.
Pēteris Cimdiņš ir pirmais hidrobiologs, par kuru iznākusi “Biobibliogrāfija”. “Pēteri Cimdiņu iepazinu no publikācijām, agrāk nebijām tikušies. No tām redzams, ka viņam ir taisns vidzemnieka raksturs. Ja viņam kādā jautājumā ir citas
domas, viņš to droši un atklāti arī pateiks. Varbūt tieši tādēļ pēcpadomju gados viņam neklājās viegli. Tad neviens nezināja, kā darīt, visi taustījās, Pēteris redzēja, kas jādara, kādai jābūt zinātnes attīstībai, kāds ceļš ejams augstākajai izglītībai. Piebaldzēns ir un paliek piebaldzēns,” domas par Pēteri Cimdiņu izsaka Jana Klebā un uzsver, ka Pēteris Cimdiņš
dzīvē ir atradis to, kam veltīt visu mūžu.
Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķe, profesore, filozofijas doktore Maija Kūle
arī atgādina, ka šādas grāmatas izdod tikai par ievērojamiem cilvēkiem, zinātniekiem, kuri Latvijai un pasaulei zinātnē darījuši lielas lietas. “Kā Zinātņu akadēmijas akadēmiķi, vienu no nozīmīgākajiem biologiem Latvijā Pēteri pazīstu sen. Atceros, kāds Pēteris bija Tautas frontes laikā, kad iestājās par vērtībām, kas būtiskas Latvijai, ar kādu degsmi bija gatavs
aizsargāt Latvijas ūdeņus, mazās upes.
Esam abi strīdējušies par zinātnes politiku Latvijā. Pēteris vienmēr bijis ideālists, kurš gribējis daudz sasniegt un izdarīt labu,” sveicot Pēteri Cimdiņu, sacīja Maija Kūle.
Latvijas zinātnes vēsturē nozīmīgā izdevuma atvēršana reizē bija arī Pētera Cimdiņa 70 gadu jubileja. Katram no klātesošajiem – bijušajiem kolēģiem, draugiem, radiem – tuvāks ir tas Pēteris, kuru viņi pazīst vislabāk. Kolēģi vienmēr apbrīnojuši viņa darbaspējas, aizrautību, ķeroties klāt kam nezināmam, bet darot ar pārliecību, ka mērķis tiks sasniegts. “Viņš vienmēr bijis ļoti darbīgs, kā sūklis uzsūcis
zināšanas. Kā īsts piebaldzēns – brīvs savā skatījumā uz visu, galvenais bija padarīt darbu. Viņš bija viens no pirmajiem Latvijā, kurš aizstāvēja disertāciju ekoloģijā,” stāsta kolēģes
Gunta
Spriņģe un
Elga Parele,
Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta Hidrobioloģijas laboratorijas,
ko agrāk vadīja Pēteris Cimdiņš, pētnieces, kuras turpina viņa iesākto.
Tuvinieki pazīst citu Pēteri. “Ļoti labs
brālis, patstāvīgs domāšanā, iejūtīgs, zinātkārs, viņam agri izviedojās saprašana par pamatvērtībām,” saka māsa Ruta. Cimdiņu ģimenē izauguši trīs brāļi un trīs māsas. “Mums, katrai māsai, ir savs brālis. Es Pētera plecu vienmēr jūtu. Mēs viens otru visu mūžu esam balstījuši, tāpat kā mūsu laukus,” bilst Ruta.
Akadēmiķis Pēteris Cimdiņš ierakstījis lappusi Latvijas zinātnes vēsturē, bez viņa nav iedomājama Vidzemes augstskolas vēsture.
Viņa izpētes objekts gandrīz 20 gadus
bija Latvijas mazās
upes. Deviņdesmito gadu vidū viņš pievērsās pētījumiem ekoloģijā un vides zinātnē, kuros tika integrēta Latvijas sabiedrības attīstības likumsakarību izpēte. Pēteris Cimdiņš ir viens no vides komunikācijas uzsācējiem Latvijā,
izcils lektors, pedagogs, vairāku mācību grāmatu
un ievērojama skaita publicistisku rakstu autors. Pēteris Cimdiņš izstrādājis risinājumus
Latvijas augstākās izglītības un zinātnes sistēmas reorganizācijai.
Sarmīte Feldmane
Komentāri