Pirmdiena, 6. oktobris
Vārda dienas: Monika, Zilgma, Zilga

Zināt svešvalodu liek pati dzīve

Druva
Macas

Cēsu Pieaugušo izglītības centrā šajā mācību gadā 137 dažādu paaudžu cilvēki apgūst svešvalodas.

“Prast kādu svešvalodu, tā ir dzīves nepieciešamība,” saka centra direktore Daiga Rubene un piebilst, ka vispieprasītākās ir angļu valodas mācības, bet ir grupas, kurās mācās

itāļu, franču, vācu valodu. Apmeklēti bija norvēģu valodas intensīvās apguves kursi, lielākoties tie, kuri mācījās, aizbrauca strādāt uz Norvēģiju.

“Aizvien samazinās to kursantu skaits, kuriem valodā nav priekšzināšanu, bet kursos piesakās tie, kuri vēlas papildināt prasmi, iegūt nākamo zināšanu līmeni,” skaidro Daiga Rubene.

Pieaugušo izglītības centrā

mācības notiek 19 grupās. Nodarbības ir reizi vai divas nedēļā. 53 no tiem, kuri mācās valodas, izmanto Nodarbinātības valsts aģentūras piedāvātos mācību kuponus. To vērtība ir 250 lati, ja kursi dārgāki, kursantam pašam jāpiemaksā. Mācību kuponus strādājošie var saņemt ik pa diviem gadiem. Izglītības centrā šajā mācību gadā ir viena kursantu grupa, kas pirms diviem gadiem mācījās par valsts finansējumu, pērn iesākto turpināja par savu naudu, tagad atkal izmanto NVA piedāvāto iespēju.

“Ja ir motivācija vai nepieciešamība zināt valodu, tad cilvēks rod iespēju, un mērķtiecīgi turpina izglītoties. Vienā grupā ir cilvēki, kuri no iesācēja zināšanu līmeņa tikuši līdz augstākajam,” bilst Daiga Rubene.

Jana Paupere māca angļu valodu. Viņa pārliecinājusies, ka motivāciju, kāpēc jāmācās, diktē dzīve. “Migrācijas rezultātā ne vienam vien tagad ir radi, kuri runā angliski. Cilvēki aizvien vairāk ceļo, un svešā vietā noteikti ikviens jūtas komfortablāk, ja saprot valodu. Daudziem arī ikdienas darbā vajadzīgas svešvalodu zināšanas, kaut reizēs, kad atbrauc ārzemju partneri, lai varētu saprast, par ko tiek runāts, prastu pastāstīt par sevi,” stāsta pasniedzēja.

Septembrī viņa sāka strādāt ar cilvēkiem, kam nebija priekšzināšanu, dažs varbūt pirms gadu desmitiem valodu mācījies skolā. Grupā visi kursanti izmanto NVA finansējumu. “Tas cilvēkiem ir izaicinājums. Vakarā pēc darba divas reizes nedēļā nākt mācīties un gatavot mājās uzdevumus – tas noteikti nav viegli,” domās dalās pasniedzēja. Grupā nav tikai cēsnieki, arī interesenti no Pārgaujas, Priekuļu, Raunas

novada.

Pirmo gadu mācoties angļu valodu kursanti apgūst tā saucamo izdzīvošanas līmeni. Iemācās saprast un pastāstīt pašu nepieciešamāko. “Latviešiem noteikti jāmāk angļu valodas alfabēts. Mūsu uzvārdi un vārdi ir sarežģīti, jāprot tos nosaukt pa burtiem,” praktisku padomu dod Jana Paupere.

Sarunā ar “Druvu”priekuliete Daina Slotina atzina, ka uz angļu valodas kursiem atnākusi, jo zināšanas vajadzīgas ikdienas darbā. “”Comenius” projektā braucam pie draugiem citās zemēs, viņi pie mums. Grūti sazināties, ja neko nesaproti. Ne jau vienmēr ir blakus tulks,” pastāsta Daina. Liepēniete Ieva Eglīte kādreiz mācījusies vācu valodu, viņa atzīst, ka angļu valoda ir plašāk izplatīta, tātad var būt vairāk noderīga. “Ja būtu vairāk laika, arī rezultāti mācībās būtu labāki,” saka Ieva. Cēsniece Rita kādreiz skolā mācījusies angļu valodu. Ar gadiem viss aizmirsies. “Kad mācāmies, kaut ko vēl atceros. Vismaz vārdu rakstību, arī pa kādam vārdam. Tiem, kuri sāk mācīties angļu valodu no nulles, noteikti ir ļoti grūti, daudz jāstrādā,” domās dalās Rita. Viņai dēls dzīvo Anglijā, ar vedeklu jāsazinās angliski, tādēļ valodas prasme būs ļoti noderīga. “Arī ceļojumos jūtos neērti, kad jāsazinās ar žestiem,” bilst cēsniece.

Lai kaut ko sasniegtu, jāiegulda darbs. Arī valodas mācīšanās nav nekāda izklaide, kā arī jārēķinās, ka ikdienā pastāvīgi svešvalodu neizmanto. “Ja

sajūt valodas mācīšanās garšu, tad rodas aizrautība mācīties. Vai nav jauki, ja vari klausīties, kaut izlasīt angliski un saprast. Un vēl pietiek uzņēmības izlasīt kādu kaut pavisam mazu grāmatiņu oriģinālvalodā, tad ir neviltots gandarījums un ceļas pašapziņa,” pārdomas izsaka pasniedzēja Jana Paupere.

Pieaugušo izglītības centra direktore Daiga Rubene atzīst, ka uz centru mācīties svešvalodas nāk tie, kuri novērtē priekšrocības, kādas ir mācībām grupā, atraisītai gaisotnei un kam ir motivācija iegūt zināšanas. “Reti kurš, kas sācis mācīties, nepabeidz kursu līdz galam,” saka Cēsu Pieaugušo izglītības centra direktore.

Sarmīte Feldmane

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Muzejs glabā dzīvesstāstus, kas dod spēku

03:00, 14. Sep, 2025

Uz Melānijas Vanagas muzeju kādreizējā Doles, Rencēnu un jau savulaik arī Amatas pamatskolā sabrauca daudzi. […]

Pagasts bez centralizētā siltuma nepaliks

03:00, 13. Sep, 2025

Rudens sākums ir laiks, kad Cēsu novada apvienību pārvaldes cītīgi gatavojas apkures sezonai, lai tā […]

Ieriķu kopienai "kājas aug" bibliotēkā

03:00, 12. Sep, 2025

Ieriķu bibliotēka ir uzskatāma par vietu, kur sāka izveidoties kopienas aktīvo iedzīvotāju grupas iedīglis. Par […]

Tēva dienas ieskaņā dodas pārgājienā

03:00, 11. Sep, 2025
2

Tēva dienu atzīmēsim šo svētdien, 14. septembrī, bet jau aizvadītajā svētdienā ģimenes bija aicinātas uz […]

Iepazīst sociālajā jomā paveikto un nepieciešamo

03:00, 10. Sep, 2025
1

Tiekoties ar labklājības ministru Reini Uzulnieku, Cēsu novada sociālajā jomā iesaistītie apliecināja, ka iedzīvotājiem ir […]

Renovētajā ēkā top mūsdienīgs bērnudārzs

03:00, 9. Sep, 2025

Skaistu atdzimšanu piedzīvo 1882. gadā celtā ēka Cēsīs, Dārtas ielā 1. Tajā pēc rudens brīvlaika […]

Tautas balss

Sludinājumi