
Laikā, kad kalendārs skaita dienas līdz Latvijas 90 gadu jubilejai, “Druva” stāsta par rajona cilvēkiem, kas izpauž sevi, apliecinot latvietību un piederību šai zemei. Saules koks, Jumis, Laimas krusts, Dieva zīme… Vecpiebaldzēna Jāņa Neimaņa darbnīcā tās satiekas un uzrunā vai katru, kurš šīs latviskās rakstu zīmes ierauga.
Jānis Neimanis ir izzinājis mūsu senču senās dievības, viņš no bērza, ozola un pīlādža līstītēm gatavo latviešu rakstu zīmes.
“Mana māte bija audēja, brālis Ernesta Brastiņa kustības piekritējs. Ziemassvētkos puzurus gatavoja. Eglīti mājā nenesa, slīpi salika latiņas, uz tām svecītes,” stāsta Jānis Neimanis. Prātā palicis, kā sabraukuši radi, vilkuši bluķi, sēdējuši pie galda, dziedājuši, runājušies. “Nāca pusdivpadsmit un visi sāka dziedāt: “Klusat, jauni, klusat veci, Dievs ienāca istabā…” Visi uz minūti pieklusa. Es, puika, skatos, kur tad viņš ir,” atceras Jānis Neimanis un piebilst, ka šie Ziemassvētki vēl aizvien ir spilgtā atmiņā.
80. gadu beigās, kad sāka atdzimt latviskās tradīcijas, arī Jānis sācis gatavot puzurus. Tad kādu rudeni no zāģētavas atvests kurināmais ziemai. Tajā daudz sīku atgriezumu. Jānis sācis veidot latviskas zīmes. Pirmo, protams, Auseklīti.
“Simbolikai liela un plaša nozīme,” šodien saka latvju zīmju meistars. “Jāmācās lasīt. Burti, skaitļi, ja tos saliek kopā, var izlasīt. Tāpat ir ar ģeometriskajām latviskajām zīmēm. Zīme mums sniedz informāciju.
Kad sāc ar to sarunāties, sāc saprast, lasīt, ko senči domājuši, gribējuši pateikt, panākt. Zīmes veidojušās gadu tūkstošos, no vienkāršākām līdz sarežģītām. Katra ģimene kaut ko pielika klāt, tāpat nākamā paaudze. Katra domāja, lai dzimta veidotos stipra un spēcīga,” stāsta vecpiebaldzēns un piebilst: “Arī es atļaujos zīmes veidot, jo varu ar tām saprasties, sarunāties.” Tās viņam ir visapkārt. “Nav žēl dot prom, ja cilvēki tām tic, ja patīk, ko esmu izgatavojis. Zīmēs ir arī mana enerģija. Tajās ielieku savas labās domas. Latviešiem ir teiciens – ja gribi, lai tev labi klājas, dod katram gaismu un labestību,” saka Jānis Neimanis.
Vairāk nekā 20 gadus viņš pa kripatiņai vien vāc visu pieejamo literatūru par latvju rakstu zīmēm. Biezā kladē salīmēti izgriezumi no avīzēm un žurnāliem, paša rakstītas atziņas. Meistars pārliecināts, ka latvju zīmes ir jo interesantas ar ģeometrisko vienkāršību.
“Kad strādāju, pasaule neeksistē. Variācijas pašas atnāk. Ir reizes, kad nekas nepadodas,” par zīmju veidošanu saka meistars. Tautas reliģija ietekmē cilvēku.
Jānis ir pārliecināts, ka viņa zīme ir Saules koks. To redzējis sapnī, kad vēl lāgā nepratis tās taisīt, kad vēl nesapratis proporcijas. Redzējis grāmatā zīmju jūkli, starp tām viena izpeldējusi. Sapnis drīz aizmirsies. Pēc teju gada kādā grāmatā to ieraudzījis, tad arī sapratis – tā ir mana zīme. “Saules koks dod spēku. Saulīte ir tik dažāda, bet latvieši saka – esiet kā Saule, visiem dodiet, bet nevienam neko neprasiet. Mūsu Atmodas simbols ir Auseklis, daži to sauc par Atmodas zīmi. Auseklis ir gaismas uzvara pār tumsu,” stāsta Jānis. Viņš par katru latvju zīmi var stāstīt daudz. Katrai sava loma, savs spēks cilvēka dzīves ceļā. Jānis pārliecinājies, ka daudzas atbildes var atrast tautasdziesmās. “Latviešu Dieviņš ir tas, kurš dod padomu – izdarīsi tā, būs ļoti labi, nevis – neizdarīsi, nokļūsi ellē. Laima – liek mūža likumiņu, Māra to audeklu, apstrādā, iesēj puķes vai nātres. Ko nu kuram. Tā mūžā nolikts,” domās dalās meistars un pastāsta, ka iecerējis izveidot zīmi, kurā Laimas, Dieva
un Māras simboli.
Daudzās mājās un dzīvokļos ir Jāņa Neimaņa gatavotais Saules koks. Tas aizsargā dzimtu. Tikpat iecienīts ir Mājas sargs. Tas mājā nelaiž ļaunumu. Ka tas tā, meistaram stāstījuši vairāki, kuri to iegādājušies. “Tirdziņā pie manis pienāca kāda sieviete. “Šī zīme paglāba manu dzīvokli no zagļiem. Kaimiņus aplaupīja, atvēra arī mana dzīvokļa durvis un aizgāja,” pastāstīja rīdziniece. Viņa zīmi piestiprinājusi pie iekšdurvīm. Biju pārsteigts un priecīgs,” stāsta Jānis. Viņš nezina, cik paša gatavoto latvju zīmju aizgājis tautā. To gan, ka tās sargā mājas un cilvēkus visās pasaules malās, kur vien dzīvo latvieši. Nesen kāda skola lūgusi izgatavot katrai klasei savu zīmi. Tās uzliktas pie durvīm. Pēdējā laikā īpaši jaunās ģimenes meistaram lūdz izgatavot zīmi, kuru viņš pats dēvē par Ģimenes rītausmu. Tajā Saule, Jumis, Mēness.
“Latviešiem nav negatīvu zīmju. Bet dzīve bez negatīvā nepastāv. Vispirms uzzini, kāpēc ļaunums nāk pie tevis un, ja iesi ar labu pie ļauna, tam nepatiks ar tevi krāmēties. Svarīga ir domāšana. Māras krusts ir pozitīvs vai negatīvs? Ne katram Māra sēj rozes, dažam arī nātres. Vai tāpēc drīkstam uz Māru dusmoties?” domās dalās Jānis Neimanis un piebilst, ka visdažādākā attieksme ir pret Ugunskrustu. “Tas visā pasaulē ir pozitīva zīme. Labu zīmi nedrīkst lietot ļauniem nolūkiem. Tā bija fašistiem ar kāškrustu, komunistiem ar zvaigzni. Gadu tūkstošiem tās bijušas pozitīvas. Ja izmanto ar negatīvu domu, tas atspēlējas,” pārliecināts meistars.
Kādu latviešu tautas rakstu zīmi Jānis Neimanis dāvinātu Latvijai jubilejā? Viņš ilgi nedomā – Saules koku. “Tas ir ģimenes centrs, tajā ir visa latviešu tauta, tajā ir spēks, ar kuru tauta cīnījusies par brīvību, neatkarību, atdzimšanu. Te ir tā gudrības krātuve, ko varam no senčiem mācīties garīgajā un lietišķajā pasaulē,” saka Jānis Neimanis.
Komentāri