
Tā saka pīrāgu cepēji, kuri norāda, ka vasaras un ziemas saulgrieži ir laiks, kad pīrāgi tiek cepti visvairāk. Taurenietes Valdas Paeglītes gardos pīrādziņus slavē daudzi. Tos pasūta ļaudis no Taurenes, Dzērbenes, Skujenes, Drustu, Vecpiebalgas pagasta. Pīrādziņu cepēja neslēpj, ka pirms Ziemassvētkiem nākas izcept līdz pat tūkstoš pīrādziņiem, kurus cilvēki ceļ svētku galdā.
“Lielākoties pīrāgus pasūta ģimenes, kurš 50, kurš simts, pīrāgi ir pat ļoti iecienīti Ziemassvētku galdā. Domāju, tas nāk no senču tradīcijām,” saka V. Paeglīte, kura ikdienā strādā Dzērbenes pagasta veikala “Viva5” ceptuvē. Viņa bilst, ka stundas laikā var izcept ap simt pīrādziņiem, un roka viņai piešāvusies daudzo gadu laikā, cepot gardas biezpienmaizes, ābolmaizes un pīrādziņus. Uz svētkiem tiek pasūtīti arī dažādi kliņģeri.
“Latviešiem vienmēr paticis garšīgi paēst. Ne velti Ziemassvētkos galdā ceļam deviņus vai pat 12 ēdienus. Daudzi arī paši svētkos simboliski izcep kādu pannu ar pīrādziņiem, lai mājās būtu svētku smarža, taču atzīst, ka nav gatavi cept daudz. Tad nu pasūtījums nonāk pie cepējiem,” saka V. Paeglīte.
Arī veikala “Viva5” pārdevēja Iveta Suleimanova norāda, ka tieši uz svētkiem pieprasījums pēc pīrāgiem palielinās.
“Mūsu veikaliņā ik dienas var nopirkt svaigus un vēl siltus pīrādziņus. Tos iecienījuši daudzi vietējie ļaudis, kā arī kaimiņu pagastu iedzīvotāji. Taču Ziemassvētki noteikti ir pīrāgu lielākie svētki, kad tos vēlas visi,” saka Iveta Suleimanova.
Straupes pagasta “Rožkalnu” saimniece Inta Ekerte teic, ka arī viņa, gatavojoties Ziemassvētku dienai, cep līdz pat tūkstoš pīrādziņiem. Daļa no tiem esot viņas īpašie rudzu miltu pīrādziņi.
“Pīrādziņi Ziemassvētkos tiek celti galdā katrā mājā, domāju, ka tas ir tāds tradicionāls ēdiens. Tiesa gan, kopš paši ģimenē nodarbojamies ar pīrādziņu cepšanu lielākos apjomos, brīžiem domājam, ka esam pazaudējuši to īpašo pīrādziņa smaržu, kas tika uzburta tikai pāris reižu gadā katra mājās. Ierasti jau pīrādziņu cepšana tika taupīta uz Jāņiem, Lieldienām un Ziemassvētkiem, līdz ar to šiem svētkiem bija īpašs aromāts. Tagad cepam pīrādziņus citiem. Pārdodam tos arī Ziemassvētku tirdziņos,” norāda I. Ekerte. Viņa gan dalās pārdomās, sakot, ka, iespējams, krīze bija laiks, kad daudzas sievietes izvērtēja savus spēkus un daudz vairāk pievērsās virtuves solim.
“Bieži dzirdu, ka sievietes teic – pīrādziņus ceps pašas. Un tas visnotaļ ir skaisti, ja sieviete ģimenē kopā ar bērniem var nodoties arī šādai nodarbei,” bilst pīrādziņu cepēja.
Mājiniekiem pīrādziņus cep arī stalbēniete Mudīte Rutka, kura bilst, ka ne katrai saimniecei pīrādziņi sanāk labi. Tad pārāk cieti, tad pārsprāguši sāniņi vai piedeguši gali kā tautasdziesmā.
“Es ikdienā cepu plātsmaizes un kūkas. Tās arī pasūta uz svētkiem ļoti daudzi, bet pīrādziņus gan tik mājiniekiem izcepu. Tas nav viegls darbiņš. Tad jau kūku uzcept ir vieglāk,” smaidot bilst M. Rutka, uzsverot, ka latvieši vienmēr bijuši brangi ēdāji un arī viņas Ziemassvētku galdā ir pīrāgi, pelēkie zirņi, zivs un cepetis.
Komentāri