Biedrība “Zemnieku saeima” (ZSA) aicina valdību nepalielināt nodokļu slogu ražošanas nozarēm.
ZSA rīcībā ir informācija, ka nākamgad valdība plāno atcelt akcīzes nodokļa kompensāciju par lauksaimniecībā izmantojamo dīzeļdegvielu, samazināt valsts subsīdijas lauksaimniekiem, kā arī ir apdraudēts līdzfinansējums Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu projektiem. Tāpat valdība plāno ieviest jaunus apgrūtinājumus – palielināt nekustamā īpašuma nodokļa likmi zemei līdz 3%, ieviest dzīvojamo telpu nodokli, palielināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) līdz 23%.
Ja valdība pieņems šādus lēmumus, Latvijā ražotās produkcijas pašizmaksa palielināsies par 20%, tādējādi mazināsies konkurētspēja un palielināsies pārtikas imports. Jau patlaban Latvijas zemnieki nevar konkurēt ES tirgū, jo mūsu lauksaimniekiem ir viszemākie tiešie maksājumi starp ES dalībvalstīm, proti, 63 eiro (44 lati) par vienu lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektāru. Salīdzinoši, Grieķijas zemnieks par vienu hektāru saņem 441 eiro (310 latus).
Pēc Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju centra veiktajiem aprēķiniem, gadījumā, ja no nākamā gada samazina nacionālās subsīdijas, valsts līdzfinansējumu projektiem un akcīzes nodokļa kompensācijas, lauksaimniekiem izmaksas palielināsies līdz pat 23 latiem par vienu hektāru.
ZSA priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja norādīja, ka Latvijas zemniekiem ir pilnībā jānodrošina visu ES prasību izpilde, lai saražotu atbilstošas kvalitātes produkciju. “Joprojām valstī kavējas vietējās administratīvās reformas, un zemniekiem dokumentācijas kārtošanai ir jāpatērē ļoti daudz laika, ko tas varētu veltīt tiešajai ražošanai. Joprojām turpinās pastiprināta uzņēmumu kontrole un sankciju piemērošana, kā rezultātā lauksaimniecības uzņēmējiem strādāt kļūst aizvien grūtāk,” teica Dzelzkalēja.
ZSA priekšsēdētājs Juris Lazdiņš, vērtējot valdības plānus nākamajam gadam, norāda, ka valsts plāno “kārtējo dunča dūrienu mugurā” lauksaimniekiem.
“Mēs, zemnieki, nevaram saprast, kāpēc valdība nevar sākt ar birokrātijas un tās saistīto uzpūsto izmaksu apkarošanu valstī, bet tā vietā tā zāģē zarus, uz kuras pati sēž. Tik drastiski lēmumi nozīmēs vienīgi mūsu lauksaimnieku vēl mazāku konkurētspēju salīdzinājumā ar citu valstu ražotājiem un Latvijas ražojumu izzušanu, jo mūsu saražotā produkcija maksās daudz dārgāk nekā citās valstīs ražotā, kur to saražo, ieguldot lielākus ES tiešos maksājumus un nacionālās subsīdijas. Cilvēki to nevarēs atļauties iegādāties, kā rezultātā ražotāji būs spiesti pārtraukt ražošanu. Patlaban pārtikas ražošana ir viena no valsts ekonomikas spēcīgākajām nozarēm, kas ir iekļauta Ekonomikas ministrijas prioritāro nozaru sarakstā,” uzsvēra Lazdiņš.
ZSA valdībai rosina nekavējoties ieviest lauksaimniecisko ražošanu un pārtikas nozari atbalstošus pasākumus. “Lai arī, tiekoties ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (JL), mēs vienojāmies, ka no nākamā gada 1.janvāra valstī lauksaimniekiem ieviesīs marķēto dīzeļdegvielu, nezin kāpēc Finanšu ministrija joprojām turpina gatavot dokumentus, lai nodotu akcīzes nodokļa atmaksas administrēšanu Lauku atbalsta dienestam. Zemkopības ministrijas speciālisti pie Igaunijas kolēģiem jau ir izpētījuši, kā dzīvē ir iespējams ieviest marķētās dīzeļdegvielas pārdošanas un kontroles sistēmu dzīvē,” stāstīja ZSA priekšsēdētājs.
ZSA aicina valdību samazināt pievienotās vērtības nodokli pārtikas precēm, lai nodrošinātu iedzīvotājus ar pārtiku ierobežotas pirktspējas apstākļos.
“Tiek plānots ieviest dzīvojamo telpu nodokli, kas būtiski ietekmēs tās saimniecības, kuras savulaik ir paplašinājušas platības, pārpērkot zemes reizē ar mājām, kuras pametuši iedzīvotāji. Tagad arī par tām būs jāmaksā nodoklis, lai gan šajās mājās dzīvot gribētāju nav un nebūs,” teica Dzelzkalēja.
Zemnieku saimniecības “Mežacīruļi” saimnieks Juris Cīrulis iegādājies un renovējis vecas mājas, lai tajās varētu dzīvot saimniecībā strādājošie cilvēki. “Par brīvprātīgu sociālo funkciju pildīšanu man nāksies maksāt valstij nodokli par dzīvojamām telpām. Piemērojot šādus nodokļus, valsts lēnām, bet apzināti uzņēmējus nožņaudz,” piebilda Cīrulis.
“Pagaidām lauksaimnieki vāc ražu, bet tad, ka būs nolikti arkli un zemnieks secinās, ka viņa maks ir tukšs, gaidāmas nākamās protesta akcijas,” prognozēja Lazdiņš.
LETA
Komentāri