
Līgatniešu Vītoliņu ģimenei rudens sagādājis pārsteigumu.
“Oktobra beigās ēdam zemenes, “ saka Vilnis Vītoliņš un ved rādīt gluži parastu, pāris metrus garu zemeņu dobi. Tajā gluži kā agri pavasarī zied zemenes. Dažam ziedam melns viducis – salnas nokodušas.
“Augustā, kā katru rudeni, apgriezu ceru, nogriezu visas stīgas. Tagad stādi sacerojuši. Raža gan vasarā bija tāda, kā nekad. Arī kaimiņi brīnījās, kur var būt tik daudz ogu,” stāsta Vilnis Vītoliņš un piebilst, ka dzīvesbiedres Nellijas ziņā ir pagraba piepildīšana un dārza dizaina veidošana. Stādīšana, rakšana, ražas novākšana – Viļņa darbs. Turpat pāris soļus tālāk otra zemeņu dobe, arī tajā stādi sacerojuši, stīgas kā pīķi gaisā.
“Tās ir visparastākās zemenes, kādu trīs, četru šķirņu, kuras audzējam jau gadiem,” piebilst saimnieks un atzīst, neticējis, ka dobē arī kāda oga nogatavosies. “Pirmo gaidījām, kamēr nogatavosies, bet tā sapuva, trīs esam pagaršojuši,” stāsta Vilnis un piebilst, ka Kurzemē tikai ķirši zied, bet Līgatnē zemenes gatavojas. Vilnis zvanījis dārzniekam Dailim Purgailim un prasījis par brīnumu. Dārznieks painteresējies, vai stādi nav pirkti ar kataloga palīdzību, tad nevarot zināt, kādas šķirnes ieliek. Tāpat Dailis nedevis padomu, vai nevajadzētu ogas novākt vēl baltas un gatavināt mājās.
Pēdējās nedēļās dabas vērotāji jo īpaši strīdas, kāda būs gaidāmā ziema. Dažs, spriežot pēc gājputnu vērojumiem, pārliecināts, ka ziema varētu būt ne pārāk auksta un ne pārāk silta, taču janvārī varētu uzsalt pat līdz mīnus 30. Dzeguzes beigušas kūkot pirms Pēteriem, un tas nozīmējot, ka ziema varētu iestāties ātrāk — jau novembrī. Spriežot pēc koku dzeltēšanas, stārķu un bezdelīgu, kā arī skudru novērojumiem, ziema būšot vētraina un puteņaina.
Skandināvijā un Baltijas valstīs šī ziema būs aukstāka nekā pagājusī, tā savā pētījumā ziņo Norvēģijas
meteoroloģijas institūts. Baltijas valstīs šoziem vidējā gaisa temperatūra būs par līdz 1,5 grādiem augstāka nekā parasti. Taču, salīdzinot ar pērno ziemu, būs aukstāks, jo pagājušās ziemas mēnešos no decembra līdz februārim Latvijā vidējā gaisa temperatūra bija pat par pieciem grādiem augstāka nekā parasti. Tas nozīmē, ka šogad sniegs zemi klās krietni ilgāku laiku nekā pērn, norāda speciālisti.
Savukārt Starptautiskais klimata pētniecības institūts
prognozē, ka gan rudens, gan ziema Eiropā būs siltāka par 1971.-2000. gada vidējo rādītāju vai arī temperatūra būs tuvu normai. Tas, ka
no oktobra līdz decembrim Baltijas valstīs būs siltāks par normu, ir novērtēts ar 40 procentu iespējamību, ka būs aukstāks par normu – ar 25 procentiem.
Lai jau speciālisti prognozē un laikziņi vēro parādības dabā, taču diezgan droši var apgalvot, ka gaidāmā ziema būs aukstāka par iepriekšējo – kaut vai tā vienkāršā iemesla dēļ, ka pērnā ziema bija siltākā pēdējos 80 gados. Diezin vai rekordus tik viegli uzstādīt. Bet jau nākamruden līgatniešu Vītoliņu ģimene varēs laiku pareģot pēc tā, kā sārtojas zemenes.
Komentāri