“Zeit” pazīst un novērtē

Tie, kuri seko  līdzi tam, kas notiek Līgatnē, labi zina –  allaž jaunumu netrūkst kultūrvietā “Zeit”.

“Zeit” – tas ir viesnīca “Zeithotel”, izstāžu un koncertu zāle, kafejnīca un pagalms pasākumiem, vēl arī Tīklu parks un tagad piebiedrojies “Zaļais lācis”, kurā arī var gan gardi paēst, gan pārlaist nakti,bet turpat ir arī minizoo, telšu un atpūtas vietas.

“Zeithotel” un “Zaļais lācis” ar zoo

Ikgadējā Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) organizētajā konkursā par Latvijas labākajiem tirgotājiem pagājušajā gadā viesmīlības nozarē nomināciju saņēmis arī “Zeithotel”. Konkursa dalībniekus vērtēja ekspertu komisija .

“Vienmēr ir patīkami, ka to, ko darām, novērtē un mūs paslavē arī kādas organizācijas. Taču mums svarīgākais ir viesu paldies, viņu smaidi, atgriešanās,” saka SIA “Zeit” valdes priekšsēdētājs Marģers Zeitmanis.

Pandēmijas laiks, kad daudz kas bija slēgts, “Zeit” komandai pagāja intensīvā darbā, aizvien īstenojot jaunas idejas. “Viesnīca brīvdienās vienmēr bija pilna, tas mums ir augstākais novērtējums. Viesnīcai, tāpat kā citiem viesu izmitinātājiem reģionos, palīdzēja tas, ka cilvēki mazāk brauc uz ārzemēm un mūk no pilsētām. Mūsu priekšrocība – plašā teritorija, daudz aktivitāšu bērniem, izstāžu zāles. Katrs var atrast savu stūrīti. Tīklu parks darbojās visu ziemu, cilvēki brauca pēc ēdiena, ziemā sēdēja ārā pie ugunskura un ēda. Mums visiem bija svarīgi, ka ir darbs,” stāsta M.Zeitmanis. Tika iekārtotas aizvien jaunas izstādes, kuras novērtēja viesnīcas viesi. “Zeit” izstāžu zāles atzinīgi novērtējuši dažādu paaudžu mākslinieki, un izstāžu grafiks zināms jau gadu uz priekšu.

Nesen “Zeit” iegādājās pazīstamo “Lāču migu”, kas pēdējos gados biežāk bija slēgta nekā atvērta. Tagad tur ir gan kafejnīca, gan viesnīcas numuriņi, gan plaša teritorija atpūtai. Tagad “Zeithotel” un “Zaļajā lācī” var izmitināt simts viesus, nodrošināt ēdināšanu. “Varam uzņemt un nodrošināt, lai viss būtu, kā klients vēlas,” uzsver M.Zeitmanis.

Gravā pie “Zaļā lāča” iekārtotas astoņas telšu vietas, te arī vieta ugunskuram, atpūtai, ir dušas, tualetes. Bet blakus minizoodārzs, kurā kazas, aitas, truši. M.Zeitmanis vairākkārt uzsver, ka labākās idejas rodas darot. Tā bijis arī ar zoo. Gravā ir arī dīķis, veidojot telšu un atpūtas vietu, tas drošībai bija jāiežogo. “Sākot to darīt, redzējām, ka dīķis izskatās kā aplokā. Kāpēc gan neizveidot aploku, lai neviens neieskrien dīķī, un aplokā neielaist kādu dzīvnieku, kurš gravā noēd zāli un kuram te ir pieejams ūdens. Uz papīra vai datorā var izdomāt daudz ko, bet, kad pļauj zāli vai zāģē kokus, redzi, kā varētu izskatīties, kas kur labāk der,” uzsver līgatnietis.

Ikviens var noiet lejā uz atpūtas vietu, ieiet aplokā, apsēsties uz sola, un drīz vien klāt būs kazlēni, aitiņas, kas ļaus sevi paglaudīt, mācēs izrādīties.

“Cilvēkiem ir svarīgi būt dabā. “Zaļais lācis” ir dabai un cilvēkiem draudzīgs. Te neviens nekur nesteidzas, pastaigājas, bauda ēdienu, aiziet pie dzīvniekiem,” stāsta “Zaļā lāča” darbiniece Megija Horste un uzsver, ka te vienmēr var atrast klusu stūrīti. “Prieks, ka tie, kuri pie mums padzīvojuši kaut dienu, atgriežas,” vērtē M.Horste un piebilst, ka interesi jau raisījis jaunais piedāvājums “Pikniks ar kazām”.

M. Zeitmanis uzsver, ka visu, ko “Zeit” vai “Zaļais lācis” piedāvā bērniem, vispirms novērtē pašu – Zeitmaņu, Koļesņikovu un Ūpju – ģimenes, kas veido “Zeit” komandas kodolu. Ja pašu bērniem patīk, patiks arī citiem.
Turpmāk neiesim plašumā, bet domāsim”, ko uzlabot, lai mūsu viesi te justos ne tikai brīnišķīgi, bet laimīgi,” saka M. Zeitmanis.

Kultūra svarīga daudzveidībā

“Zeit” koncertiem apmeklētāji brauc no plašas apkārtnes. Tagad koncertdzīve atsākusies. “Kultū­ra mums visiem ir vajadzīga. Un tā ir gan koncerti un izstādes, gan gaumīgs interjers, saglabāta vēsture, arī garšīgs ēdiens un skaista vieta. Lai arī uzskatu, ka vakcinācija ir svarīga, izšķīrāmies, ka ļausim koncertus apmeklēt arī ar eksprestestiem. Patīkami, ka starp uz koncertiem šomēnes atnākušajiem vairāk nekā 99 procenti apmeklētāju bija vakcinējušies,” pastāsta M.Zeit­manis un uzsver, ka koncertu piedāvājums būs daudzveidīgs.

Var jau teikt, ka Līgatne ir uzņēmējdarbībai piemērota vieta, tur viss notiek, attīstās. M.Zeit­manis vērtē, ka iepriekšējās krīzes laikā, kad bija skaidrs, ka papīrfabrika vairs nespēs pastāvēt, stratēģiski pareizu un drosmīgu lēmumu pieņēma pašvaldība – Industriālajam centram piesaistīt tūrismu. Rezultāts ir Līgatne, kas attīstās, kur ienāk jaunās ģimenes.

“Reģions ir tik stiprs, cik stipra ir vietējā komūna. Administratīvā reforma ir pārdale, nevis jaunrade. Latvijā notiek pārdale, aizņemtas nauda pārdale, bet nav jaunrades. Uzņēmēji, uzņēmīgi cilvēki ir ieinteresēti jaunradē, bet ir daudz tādu, kuri domā vien par pārdali,” pārdomās dalās M.Zeitmanis.

Sociāli atbildīgi par savējiem

Pēdējo gados daudzi vēlas dzīvot Līgatnē. Vieta piesaista, arī sakārtotā infrastruktūra. Ir tikai viena problēma – nav, kur dzīvot. “Latvijā nav iespējams saņemt bankā kredītu, lai iegādātos māju vai dzīvokli ārpus pilsētām. Taču vārdos skan atbalsts tiem, kuri atgriežas Latvijā. Par to esmu runājis dažādos varas līmeņos,” ar rūgtumu saka M.Zeitmanis. Līgatnē vien ir vairākas ģimenes, kuras gribēja ņemt hipotekāro kredītu mājokļa iegādei, bet nesaņēma. Tas nekas, ka perfekta kredītvēsture, ka prasa vien apmēram pārdesmit tūkstošus. Cēsis, Sigulda – lūdzu, bet Līgatne, Priekuļi, Ieriķi nav perspektīvi, risks dot naudu. Un runa ir par jaunu ģimeni ar bērniem, kurai ir legāli ienākumi.

Pirms kāda laika SIA “Zeit” iegādājās bijušās papīrfabrikas kopmītnes, kas jau bija kā grausts. Tagad tur ir 16 labiekārtoti dzīvokļi. Tie ir gan izpirkti, gan izīrēti. Uz Līgatni pārcēlušās ģimenes no Siguldas, Valmieras, Limbažiem, arī ārzemēm. Kādam tuvumā ir darbs, kāds pāris atgriezies no ārzemēm, kāds negrib vairs dzīvot lielā pilsētā – iemesli katram savi. “Katram ir svarīgi, cik lieli ir komunālie maksājumi. Atjaunotajā mājā katrā dzīvoklī ir gāzes katls un katrs patstāvīgi var regulēt siltumu. Ir pagrabs, kur likt riteņus, katrā dzīvoklī arī optiskais internets. Cilvēki ir priecīgi, ka viņiem radās šāda iespēja,” saka M.Zeitmanis.