Zāļu ražotāji sašutuši par privātfirmas piedāvājumu maksāt Ls 8400, lai pie ārstiem varētu reklamēt savas zāles

Cēsis. Zāļu ražotāji ir sašutuši par kādas privātfirmas piedāvājumu maksāt 8400 latus, lai pie ārstiem varētu reklamēt savas zāles, šodien raksta laikraksts “Diena”. Par reketu, izspiešanu vai vismaz neētisku rīcību medikamentu ražotāji sauc plašākai sabiedrībai nezināmas firmas “CoMed” piedāvājumu gadā maksāt 8400 latu par “mārketinga pakalpojumiem”, citādi viņi pie konkrētiem ārstiem nevarēs reklamēt savu produkciju. Mārketinga firma “CoMed” dibināta tikai pirms diviem mēnešiem. Tās vienīgā īpašniece ir plašākai sabiedrībai nezināma privātpersona, tādēļ formāli zāļu ražotāju satraukums par šādas firmas aktivitātēm varētu likties pārspīlēts. Situācija citu nokrāsu iegūst, uzzinot, ka aiz šīs neizteiksmīgās firmiņas stāv milzu “zirneklis”. Kā raksta “Diena”, viens tā tausteklis ir saistīts ar lielāko zāļu vairumtirgotāju valstī firmu “Recipe plus”. Otrs lēnām pārņem dominējošo stāvokli zāļu mazumtirdzniecībā – tam pieder “Mēness aptieku” ķēde, kurai piesaistīti aptuveni 20 ārstu doktorāti. Trešais tausteklis ir vēl attīstības stadijā – veselības centru pārpirkšana visā valstī. “Zirnekļa” tīklā jau ir lielie Pļavnieku un Juglas veselības centri Rīgā un poliklīnikas Daugavpilī un Cēsīs. Visticamāk, “zirnekļa” mērķis ir iegūt dominējošo stāvokli visos zāļu tirdzniecības ķēdes posmos – mazumtirdzniecībā, vairumtirdzniecībā un arī medicīnas pakalpojumu sniegšanas jomā. Šāda vara ar firmu “Recipe plus” saistītajiem uzņēmumiem ļautu diktēt savus noteikumus zāļu ražotājiem, kas lielā mērā notiekot jau tagad. Visvairāk ražotāji satraukušies, ka “Recipe plus” saistīto firmu iestādēs strādājošie ārsti pacientiem izrakstīs to firmu zāles, kas būs samaksājušas par “mārketinga pakalpojumiem”. Līdz ar to tiek aizskartas arī patērētāju intereses. “Recipe plus” pārstāvis aizdomas par konkrētu zāļu firmu produkciju lobēšanu gan noliedz, sakot, ka ir “pārprasts”. Kā informē “Diena”, aicinājumu neslēgt sadarbības līgumus par mārketinga pakalpojumiem ar firmu “CoMed” saviem biedriem jau izsūtījušas divas farmācijas nozares asociācijas. “Uzskatām, ka tā ir ārstu tiesību ierobežošana un neētiska rīcība, liedzot pieeju ārstiem tām kompānijām, kas nav samaksājušas “nodevu” telpu īpašniekiem,” rakstīts Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācijas (LPMA) paziņojumā biedriem. Ar līdzīgu aicinājumu pie saviem biedriem vērsusies arī Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācija (AFA). Zāļu ražotājus neapmierina, ka “Recipe plus” no viņiem jau tā pieprasa atlaides par zāļu tirgošanu “Mēness aptiekās”, tādēļ maksāt vēl atsevišķi par pieeju ārstiem kāda starptautiska zāļu ražotāja pārstāvis sauc par “reketu”. Publiski runāt par notiekošo zāļu ražotāji nav gatavi. “Dienai” kļuvis zināms, ka AFA un “Grindeks” iecerējuši nosūtīt vēstuli Veselības ministrijai un Konkurences padomei ar izklāstu par tirgū notiekošo un “”Recipe plus” ietekmi doktorātos”. LPMA vēstulē starp rindiņām var izlasīt arī galveno zāļu ražotāju satraukuma iemeslu – ārstu ieinteresētību izrakstīt to firmu zāles, par kuru reklamēšanu iepriekš samaksāts. Pamatā informāciju par jaunākajiem medikamentiem Latvijas ārsti iegūst tieši no ražotājiem, jo ir pārāk kūtri, lai paši meklētu alternatīvus informācijas avotus. Ierobežojot pieeju kādai ražotāju grupai, veidosies situācija, kad ārsti saņems daļēju informāciju. “Šāda veida sadarbība [ar firmu “CoMed”], kas ietekmē ārstu izvēli medikamentu izrakstīšanā ar finansiālu ieinteresētību, aizskar arī patērētāju intereses,” teikts LPMA vēstulē. “Recipe plus” pārstāvis un veselības centra “Pļavnieki” padomes vadītājs Marģers Zeitmanis skaidro, ka “līdz šim zāļu ražotāji ir sagādājuši nopietnas “galvas sāpes””, bez saskaņošanas ar privāto medicīnas iestāžu vadītājiem cenšoties nokļūt pie ārstiem, lai viņu darba laikā “prezentētu jaunos produktus, kā arī, iespējams, piedāvātu dažādus bonusus par labu sadarbību”. Tādēļ “”CoMed” un medicīnas centru aicinājums ir farmaceitisko kompāniju pārstāvjiem darboties legāli, neslapstīties pa stūriem un netēlot pacientus, lai ārsta kabinetā veiktu mārketinga aktivitātes”. Izstrādātais cenrādis, kas ir “Dienas” rīcībā, piedāvā ražotājiem gadā 8400 latus samaksāt par pilnu mārketinga pakalpojumu grozu vai arī maksāt atsevišķi par konkrētām lietām. Piemēram, par zāļu firmas pārstāvja vizīti pie ārsta jāmaksā 30 latu. Par semināra organizēšanu ārstiem – 100 latu par reizi. Par “prezentāciju organizēšanu (piemēram, netālu no aptiekas)” – 100 latu par reizi. Interpretējama pozīcija ir “dalība lojalitātes programmas nodrošināšanā”, kur samaksa tiek noteikta “individuāli”. Vairāki zāļu ražotāji norādīja, ka no šīs pozīcijas atkarīgs, vai “Recipe plus” saistīto uzņēmumu aptiekāri un ārsti ieteiks viņu zāles vai ne. “Tā nav taisnība. Iespējams, manas sliktās latviešu valodas dēļ ražotāji mani būs pārpratuši,” laikrakstam apgalvo “CoMed” projektu vadītājs Josifs Apts. Krieviski runājošais Apts bija tas, kurš tikās ar zāļu firmām un prezentēja paša izstrādāto mārketinga pakalpojumu grozu. Oficiāli firmā “CoMed” Apts ir tikai projektu vadītājs, lai gan turības ziņā varētu nestrādāt vispār. Uzņēmumu reģistru apkalpojošā datubāze rāda, ka Apts ir “Recipe plus" padomes priekšsēdētājs. 2006.gadā viņš bija arī vienīgais šī uzņēmuma īpašnieks. Cik uzņēmuma daļu viņam pieder šobrīd, nav zināms, jo “Recipe plus” ir akciju sabiedrība, bet tām akcionāri publiski nav jānorāda. “Dienai” Apts apstiprināja, ka viņam joprojām pieder akcijas šajā uzņēmumā, bet viņš neesot vienīgais īpašnieks. “Recipe plus” peļņa pērn bija seši miljoni, bet apgrozījums – 99 miljoni latu. “Dienas” pētījums ļauj domāt, ka Apts ir viens no izveidotā “zirnekļa” atslēgas figūrām. Otra ne mazāk svarīga persona ir Vadims Telica, kurš, pēc Uzņēmumu reģistra datiem, 2006.gadā bija vienīgais firmas “Sentor farm aptiekas” īpašnieks. Šai informācijai gan ir tikai uzziņas raksturs, jo arī “Sentor farm aptiekas” ir akciju sabiedrība, kuras īpašniekus līdz ar to nevar uzzināt. Šai akciju sabiedrībai pieder “Mēness aptieku” tīkls, kas ir viens no lielākajiem valstī. Pērn rudenī abi giganti – “Recipe plus” un “Sentor farm aptiekas” – apvienojās, izveidojot holdingu AS “Repharm”. Apvienošanos šā gada sākumā akceptēja arī Konkurences padome (KP), savā lēmumā gan norādot, ka šāda spēcīga tirgus līdera izveide zāļu vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā var apgrūtināt jaunu dalībnieku ienākšanu. 2008.gadā “Recipe plus” kontrolēja 40% zāļu vairumtirdzniecības tirgus. Dati par “Sentor farm aptiekas” tirgus daļu ir komercnoslēpums. No KP lēmuma izriet, ka tā ir divas reizes lielāka nekā nākamajam tirgus dalībniekam. Tikmēr “zirnekļa” tīkls iet plašumā, un ar “Recipe plus” saistītās firmas lēnām sāk uzpirkt medicīnas iestādes, caur kurām zāles nonāk pie pacientiem. Juridiski to īpašnieki atšķiras, taču par kopīgo saikni liecina darbojošās personas. Par “CoMed” piedāvājumu zāļu ražotājiem maksāt par pieeju ārstiem Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāra vietnieks Juris Bundulis uzzināja no “Dienas”. Par “absolūti nepieņemamu” viņš sauc situāciju, ja zāļu pārdošana tiek pakārtota ražotāja, nevis “pacienta vajadzībām”, taču konkrētu rīcību ministrija nesola. Bundulis uzskata, ka situācija jākontrolē KP. KP atbildību “futbolē" atpakaļ ministrijai. KP vadītāja Ieva Jaunzeme skaidro, ka formāli “Recipe plus” un ar to saistītie uzņēmumi likumus nav pārkāpuši. Pašreizējā likumdošana pieļauj lieltirgotājam no ražotāja pieprasīt atlaides, kas arī esot visu problēmu sakne. “Respektīvi, zāļu ražotājs pārdod zāles X par 6 latiem, bet vienlaikus iedod 4 latu atlaidi. Līdz ar to sanāk, ka reāli lieltirgotājs nopērk zāles X par 2 latiem. Galvenā problēma ir tajā, ka valsts atļauto uzcenojumu līdz pat 15% lieltirgotājs aprēķina no 6, nevis 2 latiem. Tādējādi aptiekās zāles maksā dārgāk. Plus, zāļu ražotājs, zinot, ka no viņa tirgotājs prasīs atlaidi, palielina arī savu pamatcenu,” situāciju skaidro “Diena”. Jaunzeme uzskata, ka VM jārosina izmaiņas likumdošanā, lai nepieļautu šādu situāciju. Jānosaka, ka piecenojumu lieltirgotājs uzliek cenai, par kādu reāli zāles nopērk no ražotāja. Šo problēmu apzinās arī VM, taču līdzšinējā rīcība bijusi pasīva. Bundulis stāsta, ka pērn, sākoties krīzei, ministrija lūgusi zāļu ražotājus samazināt cenas. Ražotāji neformāli norādījuši, ka tas nav iespējams, jo “Recipe plus” jau tā “prasa milzu atlaides”. Ministrija lūgusi ražotājus uzrakstīt oficiālu vēstuli ar situācijas skaidrojumu, lai būtu iemesls veikt izmaiņas likumdošanā, “citādi atkal teiks, ka kāds stulbs idiots kaut ko ielicis”. Oficiāli šāda vēstule ministrijai tā arī netika iesniegta. Trīs nozares asociācijas vēstuli uzrakstīja, taču pēdējā brīdī viena atteicās to parakstīt. “Dienas” rīcībā ir vēstules melnraksts. Tajā minēts: “[“Recipe plus”] iegūstot kontroli pār doktorātiem (..), tiek veidotas speciālas “ārstu lojalitātes programmas”, kur ārstiem jāvāc punkti, izrakstot “pareizo” medikamentu un receptei nonākot “vajadzīgajā” aptiekā. Aptiekās savukārt tiek veidoti attiecīgi “virzāmo” medikamentu saraksti.” Vēstules autori uzskata, ka tirgus sakārtošanai jāveic vairāki pasākumi: jāpārskata lieltirgotavu un aptieku sadarbības “mārketinga programmas”; jānodrošina ticama zāļu aprites statistika un jāaizliedz sistēma, kurā lieltirgotājiem pieder aptieku ķēdes. Bundulis stāsta, ka uzdevis Veselības inspekcijai mēneša laikā caurlūkot četru lieltirgotāju noslēgtos līgumus ar 20 zāļu ražotājiem. Mērķis ir noskaidrot reālās zāļu pārdošanas cenas. Pēc datu apkopšanas arī lemšot par iespējamajām izmaiņām likumos. LETA