Lenčupes dabas liegumā, lai saņemtu informāciju par plānotajiem kontrolētās dedzināšanas pasākumiem projektā “Meža biotopu atjaunošana Gaujas nacionālajā parkā”, ieradās vairāk nekā 20 mediju pārstāvju no nacionālajiem un reģionālajiem laikrakstiem, televīzijas un radio.
Vēsts, ka pie Strīķupes dedzinās mežu, kaut patiesībā zemsedzi, pārskrējusi Latviju. Neieklausoties speciālistos, izskan divi viedokļi – strikts pret – par ko Pārgaujas iedzīvotāju iniciatīvas grupa savākusi ap 800 parakstu, kas nosūtīta pašvaldībai, Dabas aizsardzības pārvaldei, “Druvai”. Klusāk izskan atbalsts projektam, atzīstot, ka profesionāļi tomēr zina, kā pareizi jārīkojas. Vēl, protams, ir gan svārstīgie, gan tie, kam nav viedokļa.
“Nevaru pateikt, vai meža zemsedzes dedzināšana ir laba vai slikta, līdz šim tā nav bijis pieņemts. Jauno mēs tik viegli nepieņemam,” saka Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents un atzīst, ka viens viedoklis ir speciālistiem, citādi domā pieredzējušie mežsaimnieki, kuri visu mūžu te strādājuši, šo mežu stādījuši. “Padzirdot, ka mežu apsaimniekos citādi, nekā pierasts, rodas bažas. Svarīgi, lai iedzīvotāji būtu informēti, kāpēc, kas un kā tiks darīts. Kamēr tā nav, neapmierinātība pieaug, izplatās baumas,” domās dalās pašvaldības vadītājs.
Lai informētu sabiedrību, vietā, kur plānota meža dedzināšana, projekta īstenotāji kopā aicināja mediju pārstāvjus. Bija atnākuši arī pāris interesentu, kuri mazāk ieklausījās speciālistu teiktajā, vairāk pauda savu viedokli medijiem, ka nekādā gadījumā neatbalstīs dedzināšanas ieceri.
Vadošais meža ekoloģijas eksperts Viesturs Lārmanis informēja par vietas izvēli projekta īstenošanai. “Te ir dabas lieguma zona, kas paredzēta dabas aizsardzībai. Gaujas nacionālais parks (GNP) ir teritorija, likumā ierakstīts, kādas te ir dabas vērtības. Latvija starptautiski ir apņēmusies tām nodrošināt labvēlīgu aizsardzību,” skaidroja ekologs.
Speciālists skaidroja, ka šis ir mežkopju veidots mežs, kurā aug viena vecuma koki. “Ir pieņemts lēmums, ka šī vieta paredzēta dabas aizsardzībai.
No dabas aizsardzības viedokļa
šim mežam ir slikta kvalitāte, kas jāuzlabo.
Speciālisti reģionā, kas aptver Zviedriju, Somiju, Igauniju, tiekas, spriež, kā labāk apsaimniekot mežus, lai radītu bioloģisko daudzveidību. Atzīts, ka dedzināšana ir vēlams pasākums,” klātesošos centās pārliecināt ekologs.
Viesturs Lārmanis arī atgādina, ka tas, kas dabai ir laba kvalitāte, mežkopim slikta. Silu daudzums Latvijā sarucis par vairāk nekā 20 procentiem. Ja neko nedarīsim, to nākotnē var nebūt. Vietu dedzināšanai izraudzīties palīdzējuši somu un zviedru eksperti.
“Atbilstoši ieteikumiem mainās dedzināmās platības, tās tiek koriģētas, tāpēc arī parādās dažāda informācija. No dažām vietām esam atteikušies. GNP ir grūti atrast vietu, kas būtu tālāk no cilvēkiem,” pastāstīja ekologs.
Ornitologs Viesturs Ķerus stāstīja par putnu sugām, kuras iegūst no kontrolētās dedzināšanas. Arī par zaļajām vārnām un medņiem, kas Latvijā ir aizsargājami un apdraudēti. Savukārt Dr.biol., asociētais profesors un entomologs Voldemārs Spuņģis informēja par uguni mīlošajām un no tā atkarīgajām kukaiņu sugām. Viņš arī pastāstīja, ka nav pamata bažām, ka pēc degšanas savairosies kaitēkļi un blakus iznīcinās mežus. Pieredze Slīterē rāda, ka kaitēkļi savairojas un audzes ietekmē apmēram 150 metru attālumā.
Pasaules Dabas Fonda direktors Jānis Rozītis uzsvēra, ka pasaulē vairs nenorit diskusijas par uguns nozīmi un lomu bioloģiskās daudzveidības veicināšanā, jo par to ekologi un mūsdienu skolu mežsaimnieki vairs nešaubās. Diskusijām jābūt par apjomiem, vietas izvēli, kontroles un drošības pasākumiem. Jādomā, kā izglītot, ne tikai informēt sabiedrību, un
tā ir lielākā problēma Latvijā, jo ne mežu, ne vides speciālisti par to nav runājuši pietiekami. Jānis Rozītis arīdzan norādīja, ka 90. gadu vidū Pasaules Dabas Fonds sadarbībā ar VAS “Latvijas valsts meži” Smiltenes pusē demonstrējis
kontrolēto dedzināšanu, klāt bijuši daudzi mežsaimnieki.
Dabas pētnieks Ingmārs Līdaka atzina, ka pēdējos 15 gadus Latvijā aktīvi tiek nosodīta kūlas dedzināšana, tiek uzsvērts, ka uguns pēc definīcijas ir slikta. “Piekrītu, ka dedzināt
mežu slikti.
Bet, ja tas notiek kontrolēti, tas ir jādara,” uzsvēra pazīstamais vides pētnieks.
Viņš arī vilka paralēles starp priežu sila ainavas un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un konkrētu arhitektūras pieminekļu nodošanu nākamajām paaudzēm. “Esam, piemēram, atjaunojuši Melngalvju namu no drupām. Arī sausajiem priežu siliem ir nepieciešama atjaunošana, lai tie šādā izskatā saglabātos nākamajām paaudzēm un būtu kā piemineklis un vēstures liecinieks”, sacīja Ingmārs Līdaka, atzīstot, ka dedzināmā meža teritorija no bioloģiskās daudzveidības viedokļa patlaban ir pielīdzināma tuksnesim un pavasarī šeit
dzirdamas vien pāris putnu sugu.
“Stāstiet, kas te būs
pēc 30 gadiem, cilvēki ieklausīsies. Saprotu, kāpēc
ir bažas.
Ir jāizmēģina, un tad varam pateikt, vai tas jāturpina,” pārliecību pauda Ingmārs Līdaka.
Projekta īstenotāju plānā bija sabiedrības informēšana, kad būs vairāk skaidrības par dedzināšanas norisi. Stāsti, ka tiks dedzināti pat koku vainagi, ka uguns nesīs milzu postu, kā arī pārmetumi, ka kaut kas no sabiedrības tiek slēpts, plānus izjauca.
Mediji plaši atspoguļoja speciālistu viedokli. Nākamajās divās nedēļās tiksies speciālisti, notiks sarunas ar iedzīvotājiem. Jautājums par Gaujas nacionālā parka meža zemsedzes dedzināšanu tiks skatīts Vides konsultatīvās padomes izbraukuma sēdē Siguldā. Tad arī tiks izlemts, vai un kad projekts īstenojams tālāk.
Sarmīte Feldmane
Komentāri