Latvijas upēs turpinās intensīva ledus veidošanās, un atsevišķās upēs vižņu blīvēšanās dēļ paaugstinās ūdens līmenis, aģentūra LETA uzzināja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā.
Līdz ar salu Latvijas upju notece turpina samazināties, bet ledus veidošanās dēļ atsevišķu upju posmos vērojamas ūdens līmeņa svārstības. izveidojoties ledus segai, ūdens līmenis Daugavā pie Jēkabpils ir pazeminājies, bet vižņu blīvēšanās dēļ tas par 80 centimetriem paaugstinājies Gaujā pie Siguldas.
Upēs turpinās intensīvs ledus veidošanās process. Latgales, Vidzemes un Zemgales upju lēnākos posmus klāj nepilna ledus sega vai ledus sega ar lāsmeņiem. Straujākos upju posmos gar krastiem ir izveidojušās piesalas.
Daugavā ledstāve ir izveidojusies ārpus Latvijas robežas – no Zapadnajas Dvinas līdz Vitebskai, kā arī Latvijas teritorijā – no Daugavpils līdz Jēkabpilij un Pļaviņu ūdenskrātuvē. Tāpat ledstāve izveidojusies Gaujas augštecē un vidustecē, Lielupē no Mežotnes līdz Kalnciemam. Bet Mēmelē pie Tabokines un Ventā pie Kuldīgas ir ledus sablīvējumi.
Arī tuvākajās dienās Latvijas upēs turpināsies ledus veidošanās. Augšpus ar ledus segu klātiem upju posmiem ledus sablīvējumu rezultātā iespējama ūdens līmeņa paaugstināšanās, bet lejpus tiem – ūdens līmeņa pazemināšanās. Daugavā turpināsies ledstāves veidošanās augšpus Daugavpils.
LETA
Komentāri