“Līčupju” saimnieks Aivars Bērziņš stāsta, ka dzīvei laukos ir plusi un mīnusi. Tas, ko ieraugot pilsētnieks, kad iebrauc lauku sētā, ir dīķis, gar kura malu pusdienu meklējumos devies stārķis, zied ievas, bet laucinieki vienmēr salīdzinot – bija tā, bet tagad ir citādi.
“Strādāju Mores bruģa fabrikā, bet kā uzņēmumu novembrī slēdza, tā paliku bez darba. Labi, ka tagad pavasaris. Man mājās ir traktors. Daudziem vajag zemīti kultivēt, vagas dzīt, tad ar traktoriņu pelnu maizīti. Kundzei vēl ir darbs pagasta veikalā, bet citādi nav viegli, jo ar lauksaimniecību vairs nav izdevīgi nodarboties. Kādreiz bija gotiņas, pienu veda uz Mālpili. Tepat mūsu ceļa galā bija piena savāktuve, katru rītu piena kannas aizstūmām, gāja no rokas, bet tagad arvien vairāk laukos ir tukšums,” tā Aivars, bet priecājās, ka mazbērni brauc nedēļas nogalē ciemos un jaunajiem ir darbs Siguldā.
“Laukos tagad var strādāt vēderam. Siguldā jau arī tirgus nekāda, tāpēc neatmaksājas audzēt un vest. Visu, ko zemītē ielieku, tas izaug, pašiem ir gana, ja vien meža dzīvnieki neapskādē. Man te daudz tādu “draugu”. Pagājušajā rudenī gandrīz kartupeļus nevajadzēja lasīt, jo mežacūkas savu darbu darīja. Un nekādas bleķa bondzeles nelīdz – aiziet ar visām mežā, jo pārāk drošas,” smējās Aivars un piebilda: “Kad Latvijā kaut kas varētu mainīties, ļoti grūti sacīt. Nedomāju, ka šovasar kļūs labāk, un diez vai arī nākamajā.” Taču jautāts, vai pats un kundze jūnijā ies uz vēlēšanām, “Līčupju” saimnieks bija pārliecināts, ka par vietējo varu noteikti jābalso.
“Par to, vai balsošu eiropiešu vēlēšanās, vēl nezinu, bet gan papētīšu, ko ievēlēt Siguldas novada domē. Man svarīgākais, lai amatos tiek strādāt griboši cilvēki. Un par morēniešiem arī balsosim, jo mums vajag savējos lielajā novadā,” vērtēja Aivars Bērziņš, bet vaicāts, kas būtu viens no pirmajiem darbiem, kam jaunajam sasaukumam jāķeras klāt, atteica: “Galvenais, lai Morē būtu darbs. Tagad taču vietējiem nav kur darbu meklēt. Strādā tikai uzņēmums, kurš sagatavo malku, bet savulaik bija daudz vairāk darba vietu. Vēl pavisam nesen tik ļoti vietējie nekreņķējās, bet tagad ir sarežģīti. Pats esmu pirmspensijas vecumā, un nedomāju, ka tikšu algotā darbā. Bet man vismaz ir mājas, traktors un zeme, bet jaunākiem te nav ko darīt, ” tā Aivars.
Komentāri