Cēsu Vēstures un mākslas muzejā atklāta ģimeņu istaba, kur, pēc idejas autoru domām, vecāki ar saviem bērniem pēc muzeja apskates vēl kopīgi var pārrunāt redzēto, izmantojot izveidoto interaktivitāšu skapi un citas iespējas.
Muzeja direktore Dace Tabūne atzina, ka šis ir nozīmīgs brīdis, jo iecere, par kuru muzeja darbinieki sen domājuši, beidzot realizējusies: “Interaktivitāšu skapja ideju no Dabas muzeja atveda Gundars Kalniņš, un bijām tūlīt gatavi to paņemt, izstrādāt un pilnveidot atbilstoši mūsu pils vajadzībām un interesēm.”
Eiropas projekta finansējums izmantots skapja izveidei, bet aprīkojumam nauda piesaistīta caur muzeju mērķprogrammu. Projekta sagatavošanā un izstrādāšanā galvenie nopelni Kristīnei Gertnerei – Celmai, Sandai Salmiņai un Ilonai Asarei, bet realizācija bija uzticēta Daigai un Indulim Jirgensoniem.
K. Gertnere – Celma norādīja, ka pie telpas pilnveidošanas, uzlabošanas būs jāstrādā nepārtraukti, jo bērni ir visprasīgākā publika: “Kamēr idejas ir galvā, viss liekas vienkārši, bet, sākot realizēt, viss izrādās daudz sarežģītāk.”
Viņa īpaši uzsvēra, ka šī nav telpa, kur atstāt bērnu, lai vecāki netraucēti varētu skatīt muzeju: “Šī nav bērnu istaba. Tā ir vieta, kur vecākiem kopā ar bērniem pavadīt laiku citādi nekā mājās. Vecākiem ir iespēja pašiem visu pamēģināt, lai saprastu, kā bērni uztver pasauli, kā viņi redz muzeju, vēsturi.”
Indulis Jirgensons atzina, ka projekta realizācija bijis liels izaicinājums visai komandai: “Nebijām tik dažādi cilvēki tik ilgi kopā strādājuši. Mūs iedvesmoja vēsturiskais pamats, bet realizācija bija pietiekami mūsdienīga un, es teiktu, – domietilpīga. Netrūka darāmā, bet vairāk bija jādomā, kā panākt iespējami labāku rezultātu, lai tas būtu piemērots bērniem. Tagad būs redzams, kā bērni pieņems mūsu redzējumu.”
D. Jirgensone sanākušos iepazīstināja ar redzamo interaktivitāšu skapī, kur varēs pielaikot bruņucepuri, Bīdermeijera stila smaržu skapītī atvērt dažādās lādītes, cenšoties atpazīt smaržas, kā puzli salikt Cēsu pusē atrastu māla podu, izmēģināt daudz ko citu. Aiz vienām skapīša durtiņām varēs uzzināt par karoga vēsturi, bet kādā citā pa atslēgas caurumu paraudzīties, kas notiek pilī. I. Jirgensons norādīja, ka mūsdienās vairs nevar paskatīties pa atslēgas caurumu, jo visur ir modernās atslēgas, bet te būs tāda iespēja.
Telpā uzstādīts Jaunās pils lielā salona makets ar mēbelēm un greznām lellēm kā grāfa fon Zīversa laikos. Arī te bērni nav tikai vērotāji, bet paši var iesaistīties nodarbēs ar lellēm.
D. Tabūne atzina, ka šai telpai atsevišķas programmas netiks realizētas, tā būs kā turpinājums muzeja apskatei.
Maijā, septembra otrajā pusē un oktobra sākumā, kad muzejā īpaši daudz ierodas skolēnu grupas, telpa būs slēgta, jo tā nav domāta grupām.
“Šī ir istaba ģimenēm ar bērniem, kur pēc muzeja apskates viņi vēlreiz varētu pārrunāt redzēto, izmantojot spēles un interaktivitāšu skapja piedāvājumu,” teica D. Tabūne.
Jānis Gabrāns
Komentāri