Zinātniskās konferences laikā diskusijās par Nacionālo attīstības plānu (NAP) no 2014.gada līdz 2020.gadam uzsvērta nepieciešamība spēcināt plānošanas reģionus, investēt mazajās pilsētās, lai arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvātais modelis paredz būtiskāko investīciju apjomu koncentrēt attīstības centros, informēja Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) sabiedrisko attiecību speciāliste Marta Cekule.
Lai gan jau patlaban ir zināmas NAP noteiktās prioritātes, tomēr vēl nav skaidrs precīzs finansējuma apjoms attiecīgajām prioritātēm, kura saskaņošana šobrīd notiek ar Eiropas Komisiju. Fondu apgūšana un plānotās investīciju prioritātes būtiski ietekmēs turpmāko valsts un reģionu attīstību, kā arī katra iedzīvotāja ikdienu, tādēļ konferencē diskutēts par prioritāšu izvirzīšanu, pasākuma mērķi skaidroja Cekule.
Jau ziņots, ka 15.maijā Vidzemes Augstskolā (ViA) notika VPR sadarbībā ar ViA rīkota zinātniskā konference “NAP 2014.-2020. Ieviešana – iespējas un izaicinājumi reģionu izaugsmei”, kurā kopumā piedalījās vairāk nekā 70 dalībnieku, pārstāvot uzņēmējdarbības nozari, pašvaldības un valsts sektoru, nevalstiskās organizācijas un citus plānošanas reģionus.
Ar ierosinājumiem konferencē uzstājās īpašais viesis – Skotijas “Heriot-Watt” universitātes profesors Klifs Heigs (Cliff Hague), kas uzsvēra mazo pilsētu nozīmību un nepieciešamību tajās investēt un attīstīt to ekonomisko izaugsmi. Konferencē viņš norādījis, ka izzināt patiesās pilsētas problēmas lielākoties var, runājot ar vietējiem iedzīvotājiem un individuāli aplūkojot katras pilsētas gadījumu, tādējādi iespējams efektīvi izvērtēt pilsētas izaicinājumus un atrast potenciālās izaugsmes nišas.
Savukārt ekonomists profesors Uldis Osis sāka diskusiju par reģionālās pārvaldes līmeņa nozīmi teritorijas ekonomiskās izaugsmes attīstībā, uzsverot otrā līmeņa reģiona un plānošanas reģionu nozīmību. Osis uzsvēra, ka pirmais solis ir nostiprināt un paplašināt plānošanas reģionu funkcijas, sniegt lielāku rīcības brīvību, nodrošināt finansējumu funkciju izpildei, kā arī palielināt plānošanas reģionu atbildību par to teritoriju ekonomisko izaugsmi. Kā pastāstīja Cekule, lielas diskusijas raisījusi VARAM prezentācija par investīciju koncentrēšanu pēc “9+21” modeļa, kur būtiskāko nākamā plānošanas perioda investīciju apjomu plānots koncentrēt attīstības centros – deviņās Latvijas lielākajās pilsētās un 21 reģionālās nozīmes pilsētā.
Tā kā konference raisījusi aktīvu iedzīvotāju ieinteresētību, ir pamats arī turpmāk atkārtot šādas diskusijas, norādīja Cekule.
LETA
Komentāri