Cēsniece Ilze Kursīte par savu prieku un pārsteigumu dalījās ar “Druvu”, un tā avīzes žurnālisti satika un nu var pastāstīt, ka piektdien Cēsīs Latvijas pilsoņa pasi saņēma Leona Šteinfelda dēls Džozefs Leons Šteinfelds. Nu viņš ir dubultpilsonis – kopš dzimšanas Amerikā ASV pilsonis un tagad – 39 gadu vecumā – arī Latvijas pilsonis, apliecinādams, ka viņam svarīgi apliecināt tēva dzimtas izcelsmi.
“Manu brāli Leonu 1944. gadā vācu armijas izpalīgos paņēma tieši no Talsu ģimnāzijas,” stāsta Imants Šteinfelds, kurš par brāļa likteni pēc kara neko nezināja gadu desmitiem. Brāli Leonu Imants Latvijā satika 90. gadu sākumā. Tā bija viena vienīgā reize, kad Leonam izdevies pabūt dzimtenē, pārlidojot pus pasaulei. Latvieša un austrietes ģimenē Amerikā ir izauguši četri dēli. Džozefs ir pirmais no brāļiem, kurš ieguvis Latvijas pilsonību. Māsīca Ilze Cēsīs zina, ka starp brāļiem visu laiku notiek sacensība. Tagad, kārtējo reizi lidojot uz Latviju pie radiniekiem, Džozefs brāļiem nav sacījis, ka lido pēc dubultpilsoņa pases. Viņš gribējis būt pirmais, kurš no brāļiem saņem tēva dzimtenes pilsonību un tēvu iepriecina no visas sirds.
Šteinfeldu dzimtas dēli, kuri cēlušies no Lubezeres pagasta Kurzemē, lai kur augtu viņu bērni – Latvijā vai tālu no tās -, likuši pēcnācējiem Latviju turēt sirdī, justies tās patriotiem. “Mūs tā audzināja,” par savu tēvu Imantu saka cēsniece Ilze Kursīte. Jaunajam Latvijas pilsonim, brālēnam Džozefam nezinot, viņa un citi Cēsu radi tajā pašā dienā, kad izsniegta pase, sarīkoja patriotiskus brīžus. Noslēpojies Žagarkalnā, Džozefs tika atvizināts uz Cēsu Jauno pili, kur Latvijas karogs plīvo augstu virs pilsētas. Tieši tur saskandināja glāzes, uzsaucot tostu par jauno pilsoni. Pēc tam pilsētas centrā, pieminekļa pakājē, pilsoņu pulciņš – Šteinfeldi un Kursīši – sniegā sasprauda sarkanbaltsarkanas rozītes. Vecākais no svinētājiem – Imants Šteinfelds – varēja būt gandarīts, ka brāļa Leona dēlam, arī vārdā Leonam, liktenis nu bija ļāvis kļūt par tēvzemes pilsoni. Lai par tādu kļūtu, tēvam Leonam pēc kara bija jāizmūk no latviešu karagūstekņu nometnes Zviedrijā, lai nepiedzīvotu latviešu karavīru izdošanu Padomju Savienībai, bija jāpārdzīvo Latvijas okupācijas 50 gadi, kā arī jānogaida 25 Latvijas neatkarības gadi, līdz tika pieņemts likums par dubultpilsonību.
Komentāri