Pie Āraišu baznīcas zied neaizmirstulītes. Nogāzīte uz ezera pusi, kur pirms diviem gadiem par godu Āraišu baznīcas 785. jubilejai,
tika atjaunots ābeļdārzs, zilo ziediņu pārpilna. Vēl mazās ābelītes, bumbieres, ķirši jau sasparojušies ziedēšanai. Dažā ābelē jau pērn bijis pa kādam ābolam. Diemžēl tuvāk ezeram, kur mitrāks, ne visi stādītie kociņi pārziemojuši. “Pavasarī
dārzā ir darbi, kas noteikti jāpaveic. Apzinājām tos, kuri pirms diviem gadiem stādīja augļu kociņus. Daudzi
ikdienā aprūpē savas ābelītes, ķiršus, bumbieres, te ir iestādīta arī viena upene un ērkšķoga, pavisam 35 augļu koki un krūmi. Ne visi stādītāji dzīvo tuvumā vai Cēsīs, ” stāsta draudzes
loceklis Jānis Sietiņsons un piebilst, ka vairāki draudzes locekļi izteikuši vēlēšanos atstāt ko paliekošu un iestādīt augļu koku baznīcas dārzā.
Draudzes mācītājs Gints Polis pirms diviem gadiem pie baznīcas iestādīja piecus vīnogulājus, visi aug. “Vīnogām pirmo ražu var gaidīt jau trešajā, ceturtajā gadā, bet kārtīgu tikai piektajā, sestajā gadā. Ja vīnogas aug Alūksnes pusē, kāpēc lai neaugtu te,” domās dalās Gints Polis. Kā atzīst Jānis Sietiņsons, mācītājs ir zinīgs par vīnogu audzēšanu. Viņam arī pie mājas ir vīnogu dārzs, kurā aug lielākoties Paula Sukatnieka radītās šķirnes.
Kad pirmie talcinieki bija sanākuši, mācītājs aicināja uz
nelielu pateicības lūgšanu, kurā
mudināja pateikties Dievam par žēlastību un dāsnumu, dot svētību draudzei un tās darbiem.
Apraudzīt savu stādīto ābelīti bija atbraukusi cēsnieku Strūku – Krūžu dzimta. “Mūsu `Cukuriņš` padevies labi. Ikreiz, nākot uz baznīcu, apskatāmies, kā aug. Tagad jāuzrušina apdobe, jāapkopj,” stāsta vecmāmiņa Līga Strūka. Dzimta `Cukuriņu` izraudzījusies tāpēc, ka visiem mazajiem šie āboli ļoti garšo, gan jau izaugs tik, lai katram tiek savs ābolītis.
Sestdienā pirms Vasarsvētkiem pie Āraišu baznīcas tika iestādīti vēl trīs augļu koki. Pamazām, bez steigas tiek atjaunots ābeļdārzs, kāds te pirms gadu desmitiem bijis. Vēstures liecības vēsta, ka pagājušā gadsimta 30.gados te bijis ābeļdārzs. Visticamāk, no tiem laikiem saglabājušās pāris ābeles. Talkas dienā to lapotnes tika sakoptas, lai aug,
ražo un priecē ikvienu, kurš atnācis uz dievnamu vai vienkārši apskata tā apkārtni.
Sestdien Vasarsvētkiem tika saposts
arī pats dievnams, lai svētku dievkalpojumā valdītu tiem īpašā gaisotne. Svētdien koncertā baznīcā
Ainārs Mielavs un Gints Sola caur
dziesmām uzrunāja ikvienu,
aicināja vismaz brīdi apstāties no ikdienas skrējiena, pabūt baznīcā, izvērtēt un pārdomāt katram sev būtisko.
Sarmīte Feldmane
Komentāri