
Vēl dažas dienas atlikušas līdz Latvijas jubilejas pīrāgam. Gaidot valsts dzimšanas dienu, ”Druva” ik sestdienu lasītājiem piedāvāja ielūkoties jubilāres biogrāfijā, atskatoties uz dažādiem notikumiem, kas risinājušies mūsu rajonā – gan nopietniem un heroiskiem, gan, ar šodienas skatījumu vērtējot, kurioziem.
Šodien pāršķiram rubrikas ”Ceļojums Latvijas laikā. Cēsu rajons” pēdējo lappusi.
Valsts prezidents Jānis Čakste 1924. gadā Cēsis apmeklēja divas reizes. Viņš bija klāt, kad dienu pirms Jāņiem piecu ielu krustpunktā, tagadējā Vienības laukumā, tika likts pamatakmens piemineklim latviešu un igauņu varoņiem, kuri 1919. gadā kopīgi cīnījās Cēsu kaujās pret landesvēru un Dzelzs divīziju. Vairāk nekā pusotra simta no viņiem atdeva dzīvību par tautas brīvību. „No zobena saule lēca” – šos vārdus, iekaltus latviešu un igauņu valodā zobenam līdzīgajā piemineklī, kuru apspīd saule, Valsts prezidents J.Čakste ieraudzīja pēc dažiem mēnešiem, kad ieradās uz pieminekļa atklāšanu 1924. gada novembrī.
Apliecinot cieņu kritušajiem tautas varoņiem, Valsts prezidents bija kopā ar cēsniekiem, kad Cēsu kauju uzvaras piektajā gadskārtā 1924. gada 22. jūnijā tika iesvētīti Cēsu Brāļu kapi Lejas kapsētā.
Uzvaras pieminekli nopostīja 1951. gadā. Tā šūnakmens ir izmantots, atjaunojot Cēsu namus pēc kara. 1998.gada novembrī, atzīmējot Latvijas 80.gadadienu, piemineklis Cēsu centrā, tiesa, mazliet citā vietā Vienības laukumā, tika uzcelts no jauna. Tā atklāšanā piedalījās Valsts prezidents Guntis Ulmanis.
Atklājot Uzvaras pieminekli 1998. gada 15. novembrī, atjaunotās Latvijas pirmais Valsts prezidents Guntis Ulmanis vērtēja: „Pieminekļa sūtība nav tikai raisīt atmiņas. Piemineklis ir arī apliecinājums domām, kas vieno paaudzes. Tie pieminekļi, kuri no pagātnes šodienā ienes mums svētas un dārgas idejas, nekad nesabrūk, netiek gāzti uz visiem laikiem. Šādi pieminekļi dzīvo vairākus mūžus. Tā noticis arī Cēsīs. Esmu pārliecināts, ka šis piemineklis kļūs ne vien par spilgtu vaibstu pilsētas akmens sejā, bet arī par spilgtu zīmi katra cēsnieka un pilsētas ciemiņa šodienas apziņā.
Lai tas atgādina par vienotības spēku, savas pārliecības neuzvaramību.”
Desmit gados Cēsu kauju atceres sarīkojumos jūnijā pieminekļa pakājē militārās parādēs piedalījušies ne tikai Latvijas, arī Igaunijas karavīri un Igaunijas Valsts prezidents Lenards Meri.
Pie Uzvaras pieminekļa Cēsīs Nacionālo bruņoto spēku parādes pieņēmuši vai visi Valsts prezidenti. Pēdējā no tām notika pirms nedēļas, kad novados ar svinībām Cēsīs sākās Latvijas valsts 90. gadskārtas atzīmēšana. Valsts prezidents Valdis Zatlers un aizsardzības ministrs Vinets Veldre pieņēma parādi, sasveicinoties ar karavīru, zemessargu, policistu, ugunsdzēsēju un robežsargu vienībām. Štāba bataljona vienība sniedza paraugdemonstrējumus muzikālā uzvedumā, izmantojot ieročus un saskaņotu soļotprasmi.
Komentāri