Sestdiena, 27. septembris
Vārda dienas: Gundars, Kurts, Knuts

Valodas zināšanas maksā dārgi

Druva

Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS janvārī veica iedzīvotāju aptauju par attieksmi pret svešvalodu apguvi.

„Neesmu gatavs tērēt naudu jaunas svešvalodas apguvei” – tā apgalvo katrs ceturtais jeb 25% Latvijas iedzīvotāju vecuma grupā no 25 līdz 44 gadiem. Savukārt tie minētās vecuma grupas iedzīvotāji, kuri ir gatavi ieguldīt līdzekļus sevis izglītošanā, izrādās, nevar to atļauties – tikai 10% aptaujāto vecuma grupā no 25 līdz 44 gadiem ir gatavi maksāt par svešvalodas apguvi summu, kas lielāka par 200 latiem, lielākais vairums – zem 100 latiem, kas ir ievērojami mazāk nekā reālais mācību

piedāvājums. Par visērtāko svešvalodas apguves veidu lielākā daļa aptaujāto uzskata mācības valodu kursos (32%) vai nodarbības pie privātskolotāja (30%).

Deniss Razžigajevs, Quick Teacher mārketinga direktors, secina, ka „no pirmā acu uzmetiena aptaujas rezultāti neizbrīna – jo lielāka naudas summa, jo mazāks cilvēku skaits ir gatavs to tērēt. Satraucošs ir fakts, ka tā summa, ko iedzīvotāji ir gatavi ieguldīt svešvalodas apguvē, ir daudz par mazu, ja salīdzina ar svešvalodu mācību cenām.”

Berlitz valodu centra direktore Inga Zeide informē: „Ja valodu mācāmies tūrisma vajadzībām – pietiks ar 44 – 100 nodarbībām, savukārt, ja

darbam vai arī studijām – tad jārēķinās ar 360 – 560 nodarbību programmu. Cena par vienu nodarbību ir

no Ls 3 (grupā) līdz Ls 19 (individuāli).”

Deniss Razžigajevs, Quick Teacher mārketinga direktors: ”Katrs ceturtais aptaujātais neuzskata, ka viņam būtu vajadzīga svešvaloda, pie tam tie ir mūsu valsts ekonomiski aktīvākie un darbaspējīgākie iedzīvotāji. Šī taču ir tā iedzīvotāju daļa, no kuras ir atkarīgs Latvijas liktenis nākošos 10-20 gadus! Pie tam, ņemot vērā, ka svešvalodu zināšanas ir būtiskas mūsu valsts veiksmīgai integrācijai ES, jo bez svešvalodu zināšanām Latvijas speciālisti nav konkurētspējīgi Eiropas darba tirgū. Svešvalodu zināšanu trūkums arī ierobežo uzņēmēju iespējas eksportēt savu produkciju, viņi pazaudē Eiropas un pasaules tirgus. Vai tiešām paliksim malā tikai tāpēc, ka nevaram sarunāties ar Eiropu tās valodās?” Sagatavojusi Sarmīte Feldmane

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ieriķu kopienai "kājas aug" bibliotēkā

03:00, 12. Sep, 2025

Ieriķu bibliotēka ir uzskatāma par vietu, kur sāka izveidoties kopienas aktīvo iedzīvotāju grupas iedīglis. Par […]

Tēva dienas ieskaņā dodas pārgājienā

03:00, 11. Sep, 2025
2

Tēva dienu atzīmēsim šo svētdien, 14. septembrī, bet jau aizvadītajā svētdienā ģimenes bija aicinātas uz […]

Iepazīst sociālajā jomā paveikto un nepieciešamo

03:00, 10. Sep, 2025
1

Tiekoties ar labklājības ministru Reini Uzulnieku, Cēsu novada sociālajā jomā iesaistītie apliecināja, ka iedzīvotājiem ir […]

Renovētajā ēkā top mūsdienīgs bērnudārzs

03:00, 9. Sep, 2025

Skaistu atdzimšanu piedzīvo 1882. gadā celtā ēka Cēsīs, Dārtas ielā 1. Tajā pēc rudens brīvlaika […]

Katru vasaru kāds stūrītis krāšņāks

03:00, 8. Sep, 2025
1

Turpinot tradīciju, arī šovasar augustā notika Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkurss “Sakoptākā sēta”. Vērtēšanas komisija – […]

Stāsts nav par skolas solu, bet vērtībām

03:00, 7. Sep, 2025
6

Šovasar par Ungurmuižu rakstīts vairākkārt. Ne kā arhitektūras pērli, kuru skatīt brauc Latvijas iedzīvotāji un […]

Tautas balss

Sludinājumi