Līdz 3.oktobrim Valmieras Novadpētniecības muzeja Izstāžu namā aplūkojamas Nikolaja Rēriha gleznu reprodukcijas. Izstāde tapusi sadarbībā ar Starptautiskā Rēriha centra Latvijas nodaļu.
Izcilais krievu mākslinieks, domātājs un ceļotājs Nikolajs Rērihs (1874 – 1947) dzimis Pēterburgā. 1897.gadā viņš absolvējis Pēterburgas Mākslas akadēmiju, bet pēc gada – Pēterburgas universitātes Juridisko fakultāti. Jau 19.gs. 90. gados Rērihs pievērsās senatnes tēmām, interesējās par senkrievu vēsturi, skandināvu un baltu mitoloģiju, pētīja Austrumu kultūru. Pēterburgas posmā viņš kļuva slavens kā gleznotājs un scenogrāfs. Rēriha daiļrade ir unikāla parādība gan krievu, gan pasaules vēsturē – gan glezniecībā, gan teātra mākslā viņš ir filozofs, domātājs un zemes, debesu, kalnu, dabas vareno stihisko spēku pirmatnējā skaistuma dzejnieks.
Nikolaja Rēriha ainavas ir pārdomas par seno zemju vēsturiskajiem likteņiem. Mākslinieka atstātais mantojums ir milzīgs. Viņš radījis vairāk kā septiņus tūkstošus gleznu, kas atrodamas visā pasaulē. Eksponētie darbi atspoguļo autora Indijas perioda glezniecības motīvus un stilistisku. Kalni meistara daiļradē ir cilvēka garīgo centienu simbols – vieta, kur Zeme savienojas ar Visumu. Mākslinieku vienmēr interesējusi cilvēces attīstības vēsture, tās mirdzošās personības, par kurām bieži stāsta leģendas. It īpaši tas attiecas uz Austrumiem. Sevišķi tuvs Rēriham kā Garа Vadoņa tēls – Jēzus Kristus. Viena no viņa jaukākajām gleznām „Ceļš”, kas līdzās Santanas dzīves upei rāda šauro pīto kalnu ceļu, kas jāiet ikvienam un ko ieņēmis pats Jēzus Kristus.
Ģimenes hronikas stāsta, ka Rēriha senči zviedru kara laikā, dzīvojuši Kostromā valdot Pēterim Pirmajam. Mazāk gan zina, ka jau tai pašā 18. gs. viņi pārcēlušies uz Kurzemes guberņu. Vecās draudzes grāmatas liecina, ka viņi dzīvoja Vindavā (Ventspils), Grobiņā un Liepājā. Divus gadsimtus Rērihi nodzīvo Latvijā, un tikai mākslinieka tēvs notārs Konstantīns Rērihs, beidzis tieslietas Pēterburgas universitātē un, apprecējis pleskavieti Mariju Kalašņikovu, 1860.gadā pārceļas no Aizputes uz Pēterburgu, un atver tur notāra kantori. Tomēr katru vasaru viņi visa ģimene viesojas Rīgā pie vectēva, atpūšas Jūrmalā Majoros, ārstējas Ķemeros, apmeklē vecos draugus Tukumā.
Komentāri