Trešdiena, 1. oktobris
Vārda dienas: Zanda, Lāsma, Zandis

Vajag granti un klusumu bez putekļiem

Sarmīte Feldmane
Img 5101 1

Vairāk nekā desmit straupieši bija atnākuši uz sabiedrisko apspriešanu par smilts – grants un smilts ieguves paplašināšanu derīgo izrakteņu atradnē “Apiņi”. Tā atrodas aptuveni kilometru uz dienvidiem no Lielstraupes nelielā centra. Apkārt meži, viensētas. Intensīva smilts – grants ieguve “Apiņos” 8,3 ha platībā notikusi līdz 1992. gadam. Pēc tam derīgā izrakteņa ieguve atsākta 2003. gadā. Tagad ieplānots paplašināt grants un smilts ieguvi 24,9 hektāru platībā, un karjers aizņems 29, 89 hektāus, no tiem 21 hektāru klāj meži.

Saskaņā ar 2014.gada 11. februārī izsniegto ieguves limitu līdz 2034.gada janvārim “Apiņos” atļauts iegūt 319,54 tūkstošus kubikmetru smilts – grants un 50, 70 tūkstošus kubikmetru smilts.

SIA “Limbaži ceļi” ir karjera izstrādātājs, un uzņēmumam ir atļauja to darīt. Domājot par tālāko darbību, iecerēts grants ieguvi palielināt. Lai to varētu darīt, nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums (IVN), Vides pārraudzības valsts birojs pērn pieņēma lēmumu par procedūru, un septembrī tika izsniegta programma uz IVN.

To veic starptautiskā firma SIA “Estonian, Latvian & Lithuanian Environment”. Sabiedriskajā apspriešanā projekta vadītāja Lūcija Kursīte straupiešiem izstāstīja par kārtību, kas tiek pētīts, kā tiek pieņemti lēmumi, kā arī atgādināja, ka aizvien tiek gaidīti priekšlikumi. Novērtējuma ziņojumā iedzīvotāji īpaši neieklausījās, visiem vienas rūpes un satraukums – pa kuru ceļu vedīs granti. Tiek piedāvāti divi varianti: Dravnieki – Straupe – Līgatne vai Unguri – Lielstraupe – Brasla.

Jau pērn 25 iedzīvotāji uzrakstīja vēstuli, kurā, kā stāstīja Aigars Abzalons, bija utopiskais un reālais piedāvājums – Lielstraupes ceļu noasfaltēt vai arī grants kravas vest pa ceļu Unguri – Lielstraupe – Brasla. Diemžēl, kā stāstīja IVN izstrādātāji, līdz viņiem šis ierosinājums nav nonācis. Nākamajā dienā gan A.Abzalons sazinājās ar Vides pārraudzības valsts biroju, kas apliecināja, ka vēstule pārsūtīta gan Reģionālajai vides pārvaldei, gan Pārgaujas novada pašvaldībai, gan “Limbažu ceļiem” un tie apstiprinājuši, ka saņēmuši. Vai tā bija nezināšana un lielā papīru kaudze, kurā viena vēstule var pazust, vai kas cits, bet tagad var izvirzīt sazvērestības teorijas.

Ne tikai Aigars Abzalons apšaubīja IVN neatkarīgumu, jo par to maksā “Limbažu ceļi” un par ekspertu kvalifikāciju arī varot šaubīties. Bet tāda valstī ir kārtība, un neatkarība atkarīga no godaprāta, un ekspertu kvalifikāciju var pārbaudīt tikai valsts institūcijas.

Putekļi un troksnis ir tas, kas satrauc straupiešus. Līgas Liepiņas māja atrodas 200 metru no ceļa. “Nolaistīja ceļu ar ķīmiju, pēc pāris dienām vienalga pagalmā neko neredzēju, tikai putekļu mākoni. Un kāds bija troksnis! Vai maniem mazbērniem jādzīvo putekļos?” viedokli pauda Līga Liepiņa. Viņa arī bija izbrīnīta, ka apspriešanā nepiedalās ne Gaujas nacionālā parka, kurā karjers atrodas, ne valsts ceļu, kuru īpašumu izmantos, pārstāvji.

Diskusija arī raisījās, vai pretputekļu līdzeklis devis kādu efektu vai ne. Vairākums bijis vienisprāt – dažas dienas, bet ne pusvasaru. “Limbažu ceļi” ar pretputekļu līdzekli ceļu apstrādāja divas reizes. Par šiem pārmetumiem bija izbrīnīts “Limbažu ceļi” tehniskais direktors Andis Zaļaiskalns. Šis līdzeklis tiek izmantots arī pilsētās, un efekts ir.
Novada pašvaldības teritoriālplānotāja Dace Ruble atgādināja, ka arī teritorijas plānojumā līdz 2013.gadam šī teritorija bijusi iezīmēta kā derīgo izrakteņu ieguves vieta. “Man vienalga, ko plānojat, ko varat piedāvāt man, ja es neredzu pāri pagalmam! Vai nu asfaltēts ceļš, vai lai granti ved pa citu ceļu!” konkrēta bija Līga Liepiņa.

Sigita Moroza interesējās, kur var sūdzēties par dzīves kvalitāti. Rakstīt tāpat neesot jēgas, jo vienmēr pierādīs, ka viss ir kārtībā. “Mums jau nav mērāmo aparātu. Man arī sausā laikā nekad akā nav pazudis ūdens, vai grants rakšana to neietekmēs. Lai “Limbažu ceļi” pērk manu īpašumu! ” domās dalījās straupiete un uzsvēra, ka strādājošam cilvēkam mēneša laikā nav iespējams iepazīties, izprast un apspriesties ar speciālistiem par to, kas rakstīts IVN.

Netrūka pārmetumu arī par slikto ceļu, jo to izdangā grants vedēji. “Limbažu ceļi” tehniskais direktors Andis Zaļaiskalns atgādināja, ka šovasar grants ieguve bijusi tikai līdz 8.jūlijam, jo vēlāk tā nav bijusi vajadzīga. “Mēs nesākam neko no jauna. Tur jau bija grants karjers. Tas ir valsts nozīmes ceļš, un ceļu uzturētājiem jāgādā, lai tas būtu izbraucams. Kad pavasarī un rudenī ir noteikti masas ierobežojumi, mēs nebraucam,” skaidroja Andis Zaļaiskalns.

Pārgaujas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Imants Kalniņš atgādināja, ka, tiklīdz kāds iecerējis ražošanu, būs ieguvēji un zaudētāji.”Sabiedriskajai apspriešanai jēga ir tad, ja tie, kam gaidāmi zaudējumi, izsaka savu viedokli un vēlmi un otra puse ņem vērā,” sacīja Imants Kalniņš. Viņš pastāstīja, ka arī pats zvanījis, jo cilvēki neapmierināti ar ceļa kvalitāti. “Arī pats vismaz divas reizes nedēļā braucu uz Lielstraupi. Bijušas reizes, kad ir bedres. Cik kvalitatīvi tiek remontēts, vienmēr varēsim strīdēties. Par mājām piekrītu, kad garām pa trepi brauc mašīnu rinda, troksnis ir liels,” sacīja novada vadītāja vietnieks.

Straupieši vairākkārt izteica šaubas, ka tāpat saprot, ka neko ietekmēt nevarēs, apšaubot arī pašvaldības atbalstu. “Nekad nav bijis, ka pašvaldība ir noteicēja, mēs nevaram aizliegt, ja visas valsts institūcijas dod pozitīvu atzinumu,” atgādināja Imants Kalniņš. To gan apšaubīja Aigars Abzalons, uzsverot, ka cilvēkiem te ir jādzīvo un pašvaldībai, kas ir pašu valdīšana, viņi ir jāaizstāv.

Ar IVN var iepazīties arī domē un tās mājaslapā, var rakstīt pašvaldībai, projekta izstrādātājiem, priekšlikumus Vides pārraudzības valsts birojam. “Man ir svarīga manu bērnu drošība. Viņi vēl brauc ar riteņiem uz Straupi, citi vairs neiet ārpus mājas. Neticu, kā rāda pētījums, ka tūristu pa šiem ceļu brauc maz. Ir jārunā un sevi jāaizstāv. Kad kāds sāk runāt pretī sistēmai, viņu apklusina, bet daži vēl ir palikuši, ” “Druvai” sacīja Aigars Abzalons.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ieriķu kopienai "kājas aug" bibliotēkā

03:00, 12. Sep, 2025

Ieriķu bibliotēka ir uzskatāma par vietu, kur sāka izveidoties kopienas aktīvo iedzīvotāju grupas iedīglis. Par […]

Tēva dienas ieskaņā dodas pārgājienā

03:00, 11. Sep, 2025
2

Tēva dienu atzīmēsim šo svētdien, 14. septembrī, bet jau aizvadītajā svētdienā ģimenes bija aicinātas uz […]

Iepazīst sociālajā jomā paveikto un nepieciešamo

03:00, 10. Sep, 2025
1

Tiekoties ar labklājības ministru Reini Uzulnieku, Cēsu novada sociālajā jomā iesaistītie apliecināja, ka iedzīvotājiem ir […]

Renovētajā ēkā top mūsdienīgs bērnudārzs

03:00, 9. Sep, 2025

Skaistu atdzimšanu piedzīvo 1882. gadā celtā ēka Cēsīs, Dārtas ielā 1. Tajā pēc rudens brīvlaika […]

Katru vasaru kāds stūrītis krāšņāks

03:00, 8. Sep, 2025
1

Turpinot tradīciju, arī šovasar augustā notika Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkurss “Sakoptākā sēta”. Vērtēšanas komisija – […]

Stāsts nav par skolas solu, bet vērtībām

03:00, 7. Sep, 2025
6

Šovasar par Ungurmuižu rakstīts vairākkārt. Ne kā arhitektūras pērli, kuru skatīt brauc Latvijas iedzīvotāji un […]

Tautas balss

Sludinājumi