
Par darbinieku skaita samazināšanu vai atlaišanu šī gada laikā paziņojuši vairāki lieli kokapstrādes uzņēmumi rajonā, radot pamatotas bažas, ka kokrūpniecība grimst arvien lielākā purvā. Turklāt nereti tieši kokapstrādes uzņēmumi ir gandrīz vienīgie darba devēji laukos, un to likvidēšanās ir smags trieciens pagastu attīstībai un cilvēku labklājībai.
Apgrozījums kritīsies uz pusi
SIA “CED” finanšu direktors Andris Ziemelis, vērtējot pašreizējo situāciju uzņēmumā, saka: „Minimalizējam izmaksas un optimizējam pārdošanu.”
Janvārī uzņēmumā vēl strādāja 193 darbinieki, šobrīd vairs 78. A. Ziemelis „Druvai” stāsta, ka uzņēmuma vadībai ir apmēram skaidrs, kāds veidosies nākamais gads. „Salīdzinājumā ar pagājušo gadu apgrozījums ir mīnus 23 procenti. Nākamgad plānojam apgrozījuma samazinājumu vēl par 32 procentiem. Diemžēl tādu redzam nākamo gadu. Pašreiz turpinām strādāt. Oktobra beigās sākās diezgan aktīva ražošana. Kaut kādus pasūtījumus esam sagaidījuši un ceram, ka vēl būs arī jauni,” saka A. Ziemelis un dalās domās, ka valdība ekonomisko stāvokli valstī vēl adekvāti nenovērtē.
„Šobrīd būtu jārīkojas ātri, jāpieņem lēmumi un konkrēta darbība. Noteikti būtu jāiestrādā izmaiņas valsts nodokļu sistēmā, atvieglojot uzņēmēju darbību. Būtu jāatbalsta eksportētāji, kokrūpniecība, palielinot mežizstrādi valsts mežos. Tas veicinātu gan kokmateriālu cenas samazināšanos, gan Latvijas kokrūpnieku konkurētspēju Eiropā. Taču šobrīd nekas nenotiek. Nesen dzirdēju ekonomikas ministra uzstāšanos. No tās secināju, ka valdība kokrūpniekus norakstījusi. Viņi zina, ka mums iet slikti, bet neko netaisās darīt. Daudzi uzņēmumi ne tikai rajonā, bet valstī kopumā šobrīd likvidējas. Daudzus aiztaisa ciet akcionāri – dāņi, zviedri vai citi. Sekas – valstī stipri palielināsies bezdarba līmenis. Domāju, ka šogad tas jau būs rakstāms ar diviem cipariem- vismaz desmit procenti no ekonomiski aktīvajiem valsts iedzīvotājiem. Domāju, ka bezdarbnieku skaitam jau iepriekš vajadzēja strauji augt, bet tas, iespējams, nepalielinājās tādēļ, ka daudzās vietās no darba atbrīvoja pensionārus, viņus nereģistrē kā bezdarbniekus. Tagad viss ļoti strauji mainīsies, un diemžēl uz slikto pusi,” komentē SIA “CED” finanšu direktors un atzīst, ka pēdējā laikā aizvien biežāk klienti kavē maksājumus.
„Parādījušies ļoti daudzi gadījumi, kad mēs tiesājamies nelielu summu dēļ, jo firmas vairs nav spējīgas samaksāt. Ir pietiekami daudz arī uzņēmēju, kuri pašreizējo situāciju īsti neapzinās. Viņi to saprot tikai tajā brīdī, kad kontā vairs nav naudas. Tas nozīmē, ka uzņēmēji neskatās pāris mēnešus uz priekšu un darbību neplāno. Tas, ka valsts situāciju neapzinās, arī ir skaidrs. Valdībai darbības lauks ir gana plašs. Manuprāt, vienīgais, kas šobrīd tiek darīts, ir steidzamu ķeksīšu ievilkšana dažādās lietās, īsti nesaprotot būtību- kas būtu jāizdara un uz ko jākoncentrējas,” saka A. Ziemelis, uzsverot, ka SIA „CED” līdz nākamā gada vasarai strādājošo skaitu mēģinās saglābt un optimistiskāko ieceru gadījumā pat palielināt.
Laukos bezdarbs – sāpīgākā problēma
Taurenes pagasta uzņēmējs un SIA “Tapiņas” (šobrīd jau SIA „EK Titāni”) direktors Edgars Kazeks neslēpjot stāsta, ka iet grūti. Taču tiek meklēti varianti, lai šajos grūtajos laikos varētu pastāvēt.
„Izdzīvošana šobrīd iespējama, samazinot strādājošo skaitu, līdz ar to algu fondu. Jāstrādā daudz, pats ceļos no rīta piecos un strādāju līdz astoņiem vakarā. Meklēju dažādus risinājumus- kur lētāk nopirkt koku, kā ekonomēt elektroenerģiju un tā tālāk. Vai izvilksim līdz ziemai un pavasarim, grūti spriest, jo nezinu, vai vispār nākamo mēnesi būs kāds pasūtījums,” saka uzņēmējs un atklāj, ka apmēram 70 procentus no saražotās produkcijas eksportē.
„Visu nosaka cena. Nav tā, ka neko Eiropa neiepērk, tikai vēlas zemākas cenas. Bija pasūtījums par 2,5 tūkstošiem latu, bet nu jau klients Francijā nav gatavs maksāt pat tūkstoti,” saka E. Kazeks un turpina: „Valdībai vajadzētu pārdomāt nodokļu politiku. Bankas varēja nākt pretim, atliekot uz laiku pamatmaksājumus. Tas veicinātu ekonomikas sildīšanu, bet nekas tāds netiek darīts. Man nesen sanāca saķeršanās ar VID, kurš man uzlika vairāk nekā piecus tūkstošus latu sodu. Divus mēnešus rakstīju iesniegumu, lai man uz kādu laiku atliek soda samaksāšanu. Diemžēl neveiksmīgi. Rezultātā samaksāju apmēram trīs tūkstošus latu, kas man varbūt bija vienīgie apgrozāmie līdzekļi tajā mirklī.”
Runājot par situāciju laukos, uzņēmējs saka – ir tiešām grūti. Pavisam nesen savu darbību beidza lielākais Taurenes pagasta kokapstrādes uzņēmums – „Pondus”. Līdz ar paša uzņēmēja nelielo rūpalu, pagastā darbojas vēl divi vietējie kokapstrādes uzņēmumi, kuri arī cenšas izdzīvot, samazinot strādājošo skaitu.
„Visur notiek štatu samazināšana, arī veikali jau pamazām aizveras. Cilvēki paliek bez darba, valsts kasē ieplūst arvien mazāk nodokļu. Valsts kase kaut kad būs tukša, un tad varbūt kāds sāks domāt… Patiesībā domāju, ka cilvēki ir noguruši cīnoties. Runa jau vairs nav par to, cik es kā uzņēmējs nopelnīšu. Runa ir tikai par izdzīvošanu. Arī katram otrajam atlaistajam ir bijis paņemts kāds kredīts, dažam lielāks, citam mazāks. Nevaru iedomāties, kas ar šiem cilvēkiem notiks. Viņiem ir ģimenes un bērni. Cilvēki iedzīti stūrī. Turklāt domāju, ka priekšdienās būs vēl sliktāk,” saka Taurenes pagasta uzņēmējs un atzīst: „Latvija ir ļoti maza valsts, bet valdības koridori tik gari. Teikšu godīgi, ka arī pats jūtos ļoti noguris no pašreizējās situācijas. Labprāt aizbrauktu un strādātu citas valsts labā.”
Mēģinās izķepuroties
„Dzīvojam no rokas mutē. Kad ir pasūtījums, strādājam, kad nav, sēžam dīkstāvē,” saka Līgatnes pagasta SIA „Mūrmaņa galdniecība” īpašnieks Zigfrīds Mūrmanis, kurš galdniecībā nodarbina nepilnu desmitu strādājošo.
„Šobrīd pasūtījumu vairs nav tik daudz, kā bija. Ja ir darbs, strādājam, ja nav- sēžam mājās. Bet vispār cenšamies šo laiku pārdzīvot. Parasti gada beigās bija jāsteidz izpildīt pasūtījumus, bet tagad tā nav. Neviens arī īpaši nebūvē. Bet bankrotēt vēl nedomājam. Jāgaida,” saka Z. Mūrmanis un dalās domās, ka visgrūtākie mēneši vēl ir priekšā.
„Arī Ulmaņlaikos bija ekonomiskā krīze, bet to pārdzīvoja. Jācer, ka arī mēs galā tiksim. Taču, vērtējot to, kas notiek, jāsaka – līdz šim nebijām saskārušies ar to, ka jādzenas pēc nopelnītās naudas. Šobrīd viena firma mums ir parādā vairāk nekā tūkstoš latus,” saka galdniecības īpašnieks un spriež, ka īpaši grūti ir tiem uzņēmējiem, kuriem lielas kredītsaistības.
„Mums nav lielu aizņēmumu, tas varbūt vienīgais labums. Bet, ja šajos laikos vēl jānomaksā lieli kredīti, nav viegli. Taču mazie uzņēmumi nedrīkst padoties. Mēģināsim izķepuroties,” saka Līgatnes pagasta SIA „Mūrmaņa galdniecība” īpašnieks.
Bezdarbnieku skaits strauji pieaug
Šogad Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Cēsu filiālē saņemti 11 darba devēju paziņojumi par kolektīvo atlaišanu vai darbinieku skaita samazināšanu. Kopumā tas skāris 270 strādājošos dažādās nozarēs. Tostarp vairākos kokapstrādes uzņēmumos rajonā.
Pēc NVA datiem zināms, ka turpina palielināties bezdarbnieku skaits un ir ievērojami krities brīvo darba vietu skaits. Šobrīd Latvijā darba meklētāju ir desmit reizes vairāk nekā brīvo darba vietu. Turklāt strauja darbinieku atlaišana notiek gan privātajos uzņēmumos, gan valsts iestādēs.
„Pagājušajā nedēļā vienā dienā NVA Cēsu filiālē reģistrējām apmēram 60 jaunos bezdarbniekus, tas bija kaut kas nebijis. Pirms tam ar bažām piereģistrējām apmēram 30 bezdarbniekus dienā,” saka NVA Cēsu filiāles vadītāja Evita Simsone un turpina: „Uz 1. novembri filiālē bija reģistrēti 1306 bezdarbnieki, 300 vairāk nekā 1.oktobrī. 300 bezdarbnieki mēnesī – liels pieaugums. Plānojam, ka arī novembrī piereģistrēto bezdarbnieku skaits būs skaitāms vairākos simtos. Vidzemes reģionā pagājušajā mēnesī no jauna reģistrēto bezdarbnieku skaita ziņā esam pirmajā vietā. Nākamie ar lielāko bezdarbnieku skaitu bija Valmieras rajons ar 219, Madonas – 134, Alūksnes – 116, Gulbenes – 114, Valkas – 74. Mums tajā laikā no jauna bija reģistrēts 301 bezdarbnieks.” Cēsu filiāles vadītāja stāsta, ka piedāvāto vakanču skaits Cēsu filiālē ir mazs. Apmēram 25 darba piedāvājumi.
Cēsu filiāles vadītāja atzīst, ka ne visi uzņēmumi informē par darbinieku atlaišanu. Faktiskais darba vietu skaita samazinājums rajonā ir lielāks, nekā reģistrētais.
„Ik pa laikam konstatējam, ka arī citos pilsētas vai rajona uzņēmumos ir bijusi kolektīvā atlaišana, bet mums par to ziņots nav,” saka E. Simsone, to skaidrojot ar darba devēju nezināšanu. Saskaņā ar Darba likumu darba devējam 60 darba dienas pirms kolektīvās atlaišanas uzsākšanas vai darbinieku skaita samazināšanas ir jāpaziņo NVA filiālei un pašvaldībai, kurā atrodas uzņēmums, cik strādājošo tiks atlaisti un kādās profesijās viņi bijuši nodarbināti.
„Diemžēl jāsecina, ka cilvēki ļoti slikti zina likumdošanu, tiesības un arī pienākumus,” komentē E. Simsone.
Komentāri