Probācijas dienesta Cēsu struktūrvienība saņēmusi pirmo elektronisko aproci, kas paredzēta pirms termiņa atbrīvoto likumpārkāpēju elektroniskās uzraudzības īstenošanai.
Probācijas dienesta Cēsu teritoriālās struktūrvienības vadītājs Jānis Zārdiņš “Druvai” skaidro, ka arī Latvijā beidzot tiek ieviesta elektroniskā uzraudzība, kas, piemēram, kaimiņos Igaunijā jau ir izdarīts. Latvija ir viena no pēdējām valstīm Eiropā, kur šī sistēma tiek ieviesta, bet, kā norāda J. Zārdiņš, labāk vēlāk nekā nekad.
Patlaban Latvijā ir iegādātas 200 šādas ierīces, pirmās jau uzliktas cilvēkiem, kuri pirmstermiņa sodu izcieš ārpus ieslodzījuma vietas. Līdz šim nav novēroti arī nekādi pārkāpumi, visi, kuriem kāju aproces uzliktas, sodu izcieš bez jebkādiem aizrādījumiem.
“Dienests jūtas lepns par to, ka ir sagaidīts šis notikums, kas ļaus gan daļai ieslodzīto sodu izciest ārpus ieslodzījuma vietām, kā arī ļaus atslogot pašas ieslodzījuma vietas. Šīs ir vienreiz lietojamas sprādzes, turklāt tās ir gana mazas, lai cilvēkam zem biksēm būtu nepamanāmas. Varētu arī sacīt, ka šīs sprādzes izskatās vienkāršas, taču patiesībā tas ir sarežģīts aprīkojums. Komplektā nāk ne tikai ap kāju liekamā elektroniskā aproce, bet arī iekārtas bāzes stacija, kas tiek uzstādīta personas mājā un ir darbināma radio frekvencē,” skaidro J. Zārdiņš, rādot, kāda izskatās aproce.
Probācijas dienesta Cēsu teritoriālās struktūrvienības vadītājs Jānis Zārdiņš skaidro, ka elektroniskā uzraudzība ar šīs aproces palīdzību nozīmē to, ka atsevišķi likumpārkāpēji varēs tikt atbrīvoti no cietuma pirms termiņa apmaiņā pret aproces valkāšanu. Tiesa gan, tie, kuriem risks izdarīt citu noziegumu ir mazs.
“Aprocē ir raidītājs, tiklīdz noziedznieks pamet atļauto teritoriju, atbildīgā iestāde par to tiek informēta,” komentē J. Zārdiņš un skaidro, ka šādas aproces valkāšana cilvēku ļoti disciplinēs, jo nekādas atrunas nedarbosies un cilvēkam būs jāatrodas mājās noteiktā laikā pēc konkrēta grafika. Taču tas neliegs, piemēram, doties uz darbu, mācīties vai darīt ko citu sev vai sabiedrībai noderīgu. Tas ļaus arī viņam atgriezties pamazām dzīvē ārpus ieslodzījuma vietas.
J. Zārdiņš norāda, ka tiks izvērtēts katrs cilvēks, kurš izteiks vēlmi šādā veidā līdz galam izciest sodu. Turklāt norāda, ka šādas aproces uzstādīšana notiesātajam prasa arī iepriekšēju sagatavošanos un iespējamā klienta dzīves vietas apsekošanu.
“Tiesa, izvērtējot jautājumu par nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda izciešanas, var piemērot elektronisko uzraudzību, ņemot vērā to, vai notiesātais piekrīt elektroniskajai uzraudzībai, vai elektroniskā uzraudzība ir iespējama notiesātā dzīvesvietā un vai tas veicinās notiesātā iekļaušanos sabiedrībā. Kā jau minēju, svarīgs aspekts ir dzīvesvieta, kurai jau iepriekš ir jābūt skaidri zināmai, tā nedrīkst mainīties. Kad braucam pārbaudīt, vai dzīvesvieta ir piemērota cilvēkam, kurš izvēlas elektronisko uzraudzību. Un ir jāzina pat konkrēta rozete, pie kuras aparāts jeb bāzes stacija tiks pieslēgta. Ja saņemam signālu par kādiem pārkāpumiem un tiem nav attaisnojoša iemesla, cilvēks atgriežas soda izpildes vietā,” norāda J. Zārdiņš un bilst, ka elektronisko uzraudzību varēs noteikt uz laiku no viena līdz 12 mēnešiem.
Vaicāts, vai jau ir zināms, kad pirmā aproce tiks uzstādīta Cēsīs, J. Zārdiņš atbild, ka patlaban kāds no ieslodzītajiem raksta iesniegumu šādai soda izciešanai.
“Tā kā pavisam iespējams, ka šī aproce drīz tiks uzstādīta soda izcietējam Latvijā,” saka Probācijas dienesta Cēsu struktūrvienības vadītājs, norādot, ka pēc pieprasījuma Cēsīm tiks gādāta nākamā elektroniskās uzraudzības aproce.
Komentāri