Svētdiena, 5. oktobris
Vārda dienas: Amālija, Amēlija

Uzkrāj labumus ziemai

Druva

Pansionātu iemītnieki, lasot ogas dārzos un mežos, taupa pašvaldību līdzekļus.

Sirmgalvji atceras laiku, kad dzīvojuši ģimenē, nereti lauku mājās, tāpēc nespēj saprast, kā dabas sarūpēto var atstāt nenovāktu.

“Savā laikā vārīju zaptes, spiedu sulas. Vismaz 50 pudeles biju salikusi pagrabā, lai ziemā no jāņogu sulas taisītu saldo ēdienu,” sacīja Ārija Vītola. Viņa un vēl vairākas solīda gadagājuma kundzes no Cēsu pansionāta bija vienisprātis, ka tagad jādara līdzīgi, tāpēc bija priecīgas, ka dažās stundās izdevies salasīt pāris mutesbļodas ar jāņogām.

Ogu lasītājas sacīja, ka arī jaunajiem nāktos ielāgot – bez santīma pie lata netiksi. Un, ja mežs pilns ar dabas veltēm, vecos dārzos paliek nenovāktas upenes un jāņogas, ābeles šogad ir pārpilnas ar dzelteniem un svītrotiem gardumiem, tad tikai jāpieliec mugura un jāpaceļ.

“Kā var sacīt, ka grūti un neatmaksājas pāris stundas pie krūma pasēdēt? Ko tad pa to laiku var tik ļoti paspēt? Mums taisni patīk, ka esam ārā, svaigā gaisā un zinām, ka paši sev odziņas pielasām,” tā Roza Kulajeva.

Pansionātu

iemītnieku rosīšanos, arī pie iestādēm esošajos dārzos izaudzējot kādu gurķi un kabaci pašu apēšanai, iestādot pāris zemeņu cerus, burkānus un garas asteru rindas, ar pateicību novērtē arī iestāžu vadītāji. Speciālisti atzīst, ka vispirms šāda rosīšanās ir vajadzīga pašiem klientiem, lai darītu to, kas patīk. Tā ir arī darba terapija, knibinoties ap sīkām lietām, straujāk darbojas smadzenes un gados vecākajiem tā noturas atmiņa, bet sirmgalvju paveiktajam ir arī pavisam racionāls segums – pašvaldību budžeti sarukuši, valsts apcirpusi arī pensionāru ienākumus, bet saldētavās saliktie ogu kalni ļaus ziemā ēdienkartē neiekļaut un tāpēc nepirkt poļu ābolus, bumbierus vai konservētos šampinjonus.

“Tas, ko no mūsu namiņa iemītnieku salasītā virtuves darbinieki paspēj sagatavot pusdienu galdam, uzreiz ir uz šķīvja. Bet salasītās jāņogas, arī upenes jau esam likuši saldētavās. Būs viņiem kārums rudenī un ziemā,” sacīja Cēsu pilsētas pansionāta direktore Inga Gunta Paegle. Ne tikai šajā, arī citās sociālās aprūpes iestādēs pašreizējā situācijā iestāžu virtuves darbinieki labprāt sagatavotu arī dārzeņu salātus, ābolu kompotu ziemai, bet tas diemžēl nav atļauts, jo iestādēm jāievēro pārtikas un veterinārā dienesta prasības. Arī Gatartas pansionātā labprāt atceras laiku, kad vietējā virtuvē marinēti gurķi, vārīti ievārījumi. Gatartieši atzīst, ka bijis mazāk tēriņu, pēc pašu receptes taisītais bijis pat garšīgāks, bet, tagad jādomā, kur ievārījumu iegādāties un pirkt pēc iespējas lētāk. Tajā pašā laikā daudzi zemnieki, vecu ābeļdārzu saimnieki zvanot un sakot: “ Brauciet, ņemiet ābolus, ja vajadzīgi. Mēs dāvinām cilvēkiem, kuriem pašiem to nav. Mums nevajag, lai ogas apēd putni.” Galu galā daudzi lauku cilvēki saka, ka dabas veltes atdotu ne tikai sirmgalvjiem, bet arī bērniem, kuri dzīvo sociālās aprūpes iestādēs, internātos.

“Druva” sazinājās ar Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) speciālistiem, lai noskaidrotu, vai situācijā, kad pašvaldībām un iedzīvotājiem jātaupa katrs santīms, nebūtu loģiski saprāta robežās ierobežojumus atcelt un tādējādi taupīgo dzīvošanu sekmēt.

“Ierobežojumi jau nav tāpēc, ka mēs tos vēlamies, bet, lai izvairītos no botulisma (uztura toksikoinfekcija, kas rodas, ja pārtikas produkti ir nepietiekami apstrādāti, nepareizi uzglabāti – I.K.), un tas ir jāsaprot. Negribu piekrist, ka neko iestāžu ēdnīcās nevar sagatavot ziemai. Tas ir par šerpu izrunāts. Ir pieļauta dārzeņu, arī gurķu skābēšana, sālīšana. Var vārīt ievārījumus, tā kā to darām mājās, burkai liekot plastmasas vāciņu vai apsienot pergamentu, un ir pieļaujama arī konservēšana, ja burkā liekamā produkta skābuma līmenis pārsniedz

jeb pH ir vismaz 4, 6. Būtiskākie ierobežojumi attiecas uz veidu – konservēšana, noslēdzot burku ar metāla vāciņu. Tad ēdnīcām vajadzīgs autoklāvs, kas ir dārgs, bet konservējamā produkta skābumu var izmērīt ar speciālu skābuma mērītāju. Un nav nekādu ierobežojumu produktu saldēšanai, ” paskaidroja PVD augu izcelsmes produktu, dzērienu un bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības daļas vadītāja Ieva Kļavinska.

Ilze Kalniņa

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Muzejs glabā dzīvesstāstus, kas dod spēku

03:00, 14. Sep, 2025

Uz Melānijas Vanagas muzeju kādreizējā Doles, Rencēnu un jau savulaik arī Amatas pamatskolā sabrauca daudzi. […]

Pagasts bez centralizētā siltuma nepaliks

03:00, 13. Sep, 2025

Rudens sākums ir laiks, kad Cēsu novada apvienību pārvaldes cītīgi gatavojas apkures sezonai, lai tā […]

Ieriķu kopienai "kājas aug" bibliotēkā

03:00, 12. Sep, 2025

Ieriķu bibliotēka ir uzskatāma par vietu, kur sāka izveidoties kopienas aktīvo iedzīvotāju grupas iedīglis. Par […]

Tēva dienas ieskaņā dodas pārgājienā

03:00, 11. Sep, 2025
2

Tēva dienu atzīmēsim šo svētdien, 14. septembrī, bet jau aizvadītajā svētdienā ģimenes bija aicinātas uz […]

Iepazīst sociālajā jomā paveikto un nepieciešamo

03:00, 10. Sep, 2025
1

Tiekoties ar labklājības ministru Reini Uzulnieku, Cēsu novada sociālajā jomā iesaistītie apliecināja, ka iedzīvotājiem ir […]

Renovētajā ēkā top mūsdienīgs bērnudārzs

03:00, 9. Sep, 2025

Skaistu atdzimšanu piedzīvo 1882. gadā celtā ēka Cēsīs, Dārtas ielā 1. Tajā pēc rudens brīvlaika […]

Tautas balss

Sludinājumi