Puķu dobju un taciņu malās, vecos dārzos zem ābelēm smaržo balto sniegpulksteņu zvaniņi.
Sniegpulkstenītes pamatoti dēvējam par pavasara vēstnešiem. Kā nekā pirms trim dienām iestājās astronomiskais pavasaris, tagad termometra stabiņš dienā uzkāpj līdz 15 grādiem un sniegpulkstenītes aumaļām aug pret gaismu, stiepjas garumā un ņemas spēkā.
“Skatos, kādas jau smagas, zvaniņi nokārušies. Nav pat vairs nevienas pumpurā un lasot ātri rokā jau pušķītis,” stāstīja priekuliete Staņislava Kairīte. Kundzi satikām tieši brīdī, kad viņa bija iebridusi sniegpulksteņu pļavā, kas pletās vecu ābeļu paēnā pašā Priekuļu centrā, blakus lielajam ceļam.
“Tā te ir deviņu dzīvokļu māja. Tas dārzs jau mums te nevienam īsti nepieder, sadalīts pa strēmelēm, bet zāli zem vecajām ābelēm katru gadu appļaujam, kritušos zarus nodedzinām. Sniegpulkstenītes te tikai gadu no gada cerojas. Ieskrien garāmgājēji, pa kādai noplūc, bet, ja neposta, tad neviens netraucē,” tā Staņislava. Pateicoties siltajam laikam, jau manāms, ka no vecā zāliena augšup spraucas arī narcišu un tulpju deguni. Piemēram, pērnajā gadā vēl līdz Māras dienai sals turējās tuvu piecpadsmit grādiem zem nulles.
“Man jau bailes, ka arī tagad vēl aukstums nenāk. Tā gadās, ja martā silts, tad viss jau sazied, bet aprīlī vēl mīnusos. Atceros, pirms kādiem gadiem 20, kad aprīlī ziedošas narcises nosala. Vai, cik žēl tā būtu,” sacīja Staņislava, bet smaids no sejas tomēr nepazuda, jo viņa lika sniegpulkstenīšu ziedus vienu pie otra, sakot, ka pavasara smarža jāaiznes kaimiņienei, kura tāda sasirgusi.
“Man pašai jau patīk rosīties. Kā sniega nebija, tā dārzu tīrīju, bet vēl īsti dobēs tikt nevar, par slapju. Tagad izlokos pie sniegpulkstenēm,” tā Staņislava, visiem novēlot jauku nedēļas nogali un pavasarīgu prieku sirdī.
Komentāri