Jauku galamērķi pavasarīgam izbraucienam brīvdienās sagādājuši Amatas novada Kārļamuižas viesu nama saimnieki. Kamēr aktīvā tūrisma sezona nav sākusies, Kārļamuiža uz mēnesi pārvērsta par izstāžu namu, jo vietu uz gultām, palodzēm, kamīna dzegas un pie sienām atraduši vairāk nekā simts spilveni. Tie ir praktiski un dekoratīvi, mūsdienīgi un veclaicīgi ķiseni.
Lielāko un daudzveidīgāko kolekciju piedāvā Cēsu māksliniece Marika Sarmule. Ne vienā vien cēsnieka mājā jau ir mākslinieces zīmēti un šūti spilveni – īstas zīda gleznas vai arī gleznu reprodukcijas uz lina auduma, kas pārtapušas spilvenā. Speciāli izstādei tapuši spilveni, kuri atveido Kārļu apkārtnes krāšņās ainavas un vēsturiskus objektus.
Taču Marikas radītie spilveni, kuriem gribas pieskarties, tos pašūpot, ir uzšūti zivs formā. Uz palodzes saliktas, apaļīgos sānus
marta saulītē silda lielā un mazā zivs.
Nostalģiski latviskus, kārtīgus un reizē šarmantus spilvenus no skolotājas darba brīvajā laikā patīk darināt Asnātei Grevei. Viņa bērniem māca aust un tamborēt, bet spilvenu pasaule ir tā, kur var izvērst radošas idejas, ļaut atdzīvoties tamborējuma joslai vai jaunu dzīvi piešķirt krāsainam lupatdeķa fragmentam.
Arhitektes Ilze Zbitkovska un Dace Lediņa brīvajā laikā pievērsušās mini spilvenu darināšanai. Krāsainie, ar sīkām auduma strēmelītēm sakrustotie spilventiņi ir visai smagi, jo tie pildīti ar Saulkrastu smiltīm. Rodas jautājums – kādam mērķim vēl šie dekoratīvie spilveni darināti? Atbilžu versijas ir dažādas, bet īsto var noskaidrot Kārļamuižā.
Viesu nama otrajā stāvā krāšņumā sacenšas divas spilvenu kolekcijas – Baibas Stepiņas
elegantie, romantiskie un bērnišķīgie spilveni Sofijas, Kristiāna un citās viesu istabās, kā arī no Cēsu vēstures un mākslas muzeja uz izstādes laiku aizgūtie eksponāti – izšūti un smalki cakoti, kuriem ierādīta Elizabetes istaba. Baltajā gultā istabas centrā ir kolekcijas kroņa numurs – no tilla izšūts spilvena pārklājs.
Komentāri