
Lenčupe. Veicot ūdensteces sakopšanu, jāsabalansē brīvais upes plūdums, lai šķērskoku sadambējumi augšpusē neveidotu dubļu un smilšu nosēdumus, tā degradējot zivju dzīves telpu. FOTO: no albuma
Lai arī šī vasara nodrošina upēs augstu ūdens līmeni, tas netraucē Gaujas Ilgtspējīgas attīstības biedrībai īstenot iecerēto – tīrīt mazās upes.
“Mazajās upēs ūdens noskrien ātri. Jautājums ir par darbiem Gaujā, plānā ir attīrīt Sikšņu krāces pie Virešiem, ja laiks kā šajā dienās, tad nākamnedēļ varēsim strādāt, lai atbrīvotu straujteci. Dabiskajam lašu nārstam tā ir svarīga vieta, bet aizaugusi ar zālēm, meldriem,” vakar pastāstīja biedrības vadītājs Ainārs Šteins.
Viņš atgādina, ka Gaujas mazās pietekupes ir svarīgas lašveidīgo zivju nārstam, tajās nedrīkst būt aizsprosti, kas ierobežo zivju migrāciju. Šajās dienās septiņu kilometru posmā tiek attīrīts Raunis, jau pabeigti darbi 3,95 km Lenčupes posmā. Šovasar tīrīta arī Vildoga.
“Patiesībā visas upes ir sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī, to tecējumu aizsprosto koku sagāzumi, bebru dambji. Cēsu novada ūdensobjektu apsaimniekošanas koncepcijā paredzēts un biedrībai deleģējuma līgumā viens no uzdevumiem ir upju tīrīšana,” pastāsta A.Šteins un uzsver, ka upes vienmēr atradīs ceļu, bet katras reljefa izmaiņas nozīmē, ka tiek izskalots liels daudzums smilšu un izjaukts grunts substrāts. “Mums bieži saka, ka gadu tūkstošiem upe ir tecējusi, bet uzreiz piebilstu, ka gadu tūkstošiem cilvēki par to ir rūpējušies. Pirmskara Latvijā, ja īpašuma teritorijā bija upe, saimniekam bija pienākums rūpēties, lai neveidojas krasta erozija, lai ūdenī nav koku. Tādi noteikumi ir arī kaimiņvalstīs. Diemžēl īpaši pēdējās desmitgadēs par to nav domāts. Līgatnes upē bija divarpus metru augsti bebru dambji. Lenčupe pirms gadiem tika tīrīta, tur darba bija mazāk, Raunī darāmā netrūkst,” stāsta A.Šteins.
Viņš arī atgādina, ka likumdošana nav labvēlīga upēm, birokrātiski šķēršļi ierobežo tos, kuri pie mājas gribētu iztīrīt upīti, kā arī tas, protams, prasa ieguldījumus. Klimata un enerģētikas ministrija jau strādā, lai veiktu izmaiņas likumos un noteikumos.
A.Šteins min klasisku birokrātijas piemēru. “Tam, kurš grib tīrīt upi, vispirms jāizlasa Ministru kabineta noteikumi Nr.475, ja sapratis, kas upē darāms, jāatrod vismaz 500 eiro, lai iegūtu nepieciešamos sertifikātus un atzinumus, jo sertificēti eksperti novērtē situāciju ūdenstilpē, veic upes posma zinātnisko izpēti, zivju uzskaites monitoringu. Tikai tad Valsts vides dienests izsniegs tehniskos noteikumus un var doties tīrīt upi,” atklāj biedrības vadītājs.
Biedrība darbus veic, izmantojot pašvaldības atvēlēto finansējumu, projektā piesaistot atbalstu no Zivju fonda, kā arī naudu, kas iekasēta par licencēto makšķerēšanu tieši Gaujā, ne ezeros. Palīgos tiek aicināti arī spēcīgi vīri, jo darbs ir fiziski smags. A.Šteins pauž gandarījumu, ka ir cilvēki, kuri piesakās darīt, tāpat ir darba kolektīvi, kuri vēlas pabūt dabā, kopā fiziski pastrādāt.
“Bieži jautā, kāpēc iejaucamies dabā. Koki upē jau nav nekas slikts. Piemēram, Skandināvijā, kur upes grunts substrāts ir akmeņi un krastu josla akmeņos, upēs speciāli tiek ievietoti koki, lai zivīm būtu dzīvotnes, lai mainītu straumes tecējumu, to bagātinātu ar skābekli. Arī mūsu upēs koki biežāk dara labu nekā ļaunu. Aiz tiem tiek izskalotas bedres, kas ir dabiskās dzīvotnes zivīm. Veicot ūdensteces sakopšanu, to ļoti ņemam vērā. Svarīgi sabalansēt brīvo upes plūdumu, lai šķērskoku sadambējumi augšpusē neveidotu dubļu un smilšu nosēdumus, tā degradējot zivju dzīves telpu. Mazinoties upes plūdumam, tādās vietās vasaras mēnešos ūdens ātri uzsilst, tās arī ir barības vielām nabadzīgas. Protams, HES, dīķu un citu uzpludinājumu negatīvo ietekmi nevar neredzēt,” skaidro biedrības vadītājs.
Jau rudenī tiks vērtēts, kurās upēs tiks strādāts, taps nākamā gada plāni. “Gaujas mazajās pietekupēs darba ir ļoti daudz,” atgādina A.Šteins.
Komentāri