
Meteorologu novērojumi liecina, ka oktobris bijis sausākais meteoroloģisko novērojumu vēsturē, kas sniedzas gandrīz simts gadu senā vēsturē. Pirmajos divos šā gada rudens mēnešos nolijusi tikai puse no nokrišņu normas.
Jau rakstīts par sausumu akās, un šī informācija turpina pienākt. Lai arī šajās dienās nokrišņu netrūkst, tie tik ātri nepaaugstinās gruntsūdeņu līmeņus, lai akas piepildītos ar ūdeni. Speciālisti norāda, ja šoziem nebūs pamatīgas sniega segas vai vismaz ilgstošs lietus, daudziem, kam mājās ir akas, tās būs sausas arī pavasarī un vasarā.
Novembra nokrišņi ir nedaudz paaugstinājuši ūdens līmeni upēs, bet, kā norāda Valsts vides dienesta vecākais inspektors Uldis Lencbergs, neparasti sausais rudens būs atstājis ietekmi uz lašveidīgo zivju nārstu: “Šis ir ļoti savdabīgs nārsta laiks, jāatzīst, ka savā darba praksē tādu neatceros. Pēc šiem lietiem Gaujā ūdens nedaudz paaugstinājies, par 10 – 15 centimetriem, bet tas joprojām ir ļoti zems un ir zemāks par normu. Apsekojot situāciju upē, redzam, ka ar motorlaivu joprojām grūti izbraukt, jāizmanto airi.”
Ja Gaujā un lielākajās pietekās – Amatā, Braslā, Raunā – ūdens ir, arī zivis manītas, pavisam mazajās upēs situācija joprojām bēdīga, ūdens tajās tikpat kā nav.
“Lietus situāciju var nedaudz uzlabot, bet to, kādas sekas atstās šis sausais rudens, visticamāk, redzēsim tikai pēc vairākiem gadiem. Ja zivis ir gatavas nārstot, bet tām nav, kur to darīt, nārsts ir mazproduktīvs. Mazajās upēs, kur tās devās nārstot, tās vienkārši netika iekšā, nārsts nenotika, un tas liecina, ka pēc gadiem nebūs, kas tur atgriežas, vai arī zivju tur būs krietni mazāk,” norāda U. Lencbergs.
Lai arī nārsts šogad kavējās un bijis krietni mazāks, vides sargi turpina aktīvi sekot līdzi norisēm upju krastos. Inspektors stāsta, ka krastos dažkārt redzētas cilvēku pēdas, ko, iespējams, atstājuši malu zvejnieki, taču situāciju kopumā viņš vērtē kā labu: “Intensīvi esam dzīvojušies pie upēm, bet aizvadītās nedēļas laikā neviens nav noķerts. Tā nedēļas sākumā, nobraucot līdz Braslai, Gaujā atradām tikai vienu tīklu, iepriekšējā reizē izņemti vēl divi tīkli, kas ir ļoti maz. Kolēģi Kumadā aizturējuši vienu maluzvejnieku ar žebērkli, un tas arī viss. Šim maliķim gaidāms naudas sods vismaz 300 eiro apmērā.
Samērā mierīgā situācija, iespējams, liecina, ka cilvēki tomēr respektē aizliegumus un masveidā malu zvejniecība nenotiek. Arī informācija par nelikumīgu zivju tirdzniecību nav dzirdama.”
Viņš izsaka vēl kādu versiju, proti, ka maliķu vienkārši ir arvien mazāk. Vai nu pārcēlušies uz citiem medību laukiem, vai metuši šo nodarbi malā, vai aizbraukuši uz ārzemēm. Arī Līgatnes novada domes priekšsēdētājs un “Gaujas ilgtspējīgas attīstības biedrības” vadītājs Ainārs Šteins atzinis, ka Līgatnes pusē maliķu skaits sarucis, tik vien kā uz vienas rokas pirkstiem saskaitāms.
Taču izrādās, ka ne jau tikai daba šogad sagādājusi pārbaudījumu zivīm. Nepatīkams starpgadījums konstatēts Amatā, kur Billes HES rīcības rezultātā upe uz laiku palikusi bez ūdens.
U. Lencbergs stāsta, ka pagaidām nenoskaidrotu iemeslu dēļ tikusi apturēta HES darbība, kā rezultātā nārsta upe uz pāris stundām lielā posmā bijusi gandrīz sausa: “Tur gan ir izbūvēts tā sauktais ekoloģiskais slieksnis, lai ūdens plūstu neatkarīgi no HES darbības, taču šajā slieksnī uzlikti akmeņi, tajos aizķērušies koki, ūdensaugi, ūdens plūsmu gandrīz pilnībā nosprostojot. Viss upes ūdens plūst tikai HES ūdenskrātuvē. Taču pagaidām nenoskaidrotu iemeslu dēļ ūdens ūdenskrātuvē tika nolaists centimetrus 30 zem normas, pēc tam apturēja plūsmu caur turbīnu, līdz ar to apturot arī ūdens plūsmu upē lejpus HES. Kā jau minēju, caur ekoloģisko slieksni ūdens arī netek, upe nepilnu pusotru kilometru posmā bija pilnīgi sausa, bija tikai dažas lāmas. Arī lejāk situācija nebija daudz labāka, ūdens plūsmas tur faktiski nebija. Par šo notikumu saņēmu neskaitāmus zvanus no satrauktajiem cilvēkiem.
Uzsākta administratīvā lietvedība, tiks skaidroti iemesli, prasīts paskaidrojums no HES īpašnieka, kurš šobrīd nav Latvijā, un, iespējams, viņš tiks sodīts par šo starpgadījumu.”
Tikmēr nārsta laiks turpinās, un atbilstoši Makšķerēšanas noteikumiem jebkura veida makšķerēšana Gaujā un tās baseina upēs aizliegta līdz 31.decembrim.
Komentāri