
Uzņēmums “Vidzemes Televīzija” šoruden sabiedrībai atgādina, ka reģionālā televīzija Vidzemes pusē strādā jau 25 gadus. Tā ir viena no retajām televīzijām ārpus galvaspilsētas, kura saturisku, tehnisku vai finansiālu apsvērumu dēļ nav pazudusi no uzņēmumu reģistra un no ētera.
SIA “Vidzemes Televīzija” gājusi tālāk par Vidzemes robežām. Tai pieder nacionālais televīzijas kanāls “Latvijas Reģionu Televīzija “Re:TV””. Kopš 2014. gada 1. janvāra tas raida bezmaksas virszemes apraidē un to no televīzijas mājvietas Valmierā pārraida visai Latvijai.
SIA “Vidzemes TV” valdes priekšsēdētājs Ingemārs Vekteris ar gandarījumu un lepnumu uzsver, ka tieši Valmierā ir nacionālā televīzijas kanāla “Re:TV” darba centrs. Kanāla satura veidošanā ir iesaistītas visas reģionālās un vietējās televīzijas Latvijā. Valmierieši, uzņemoties atbildību par “Re:TV”, pēdējos gados ir strādājuši uz diviem gaņģiem. Paši veidojuši ziņu raidījumus, autorraidījumus, tiešraides, portretu intervijas, kā arī nodrošinājuši, lai kanālā “Re:TV” pārraidītu no Kurzemes, Zemgales un Latgales saņemtos aktuālos video materiālus, tie būtu pieejami ikvienam Latvijā. Mūsdienās tehniskās iespējas ir tādas, ka ar interneta starpniecību arī latvieši ārvalstīs seko līdzi televīzijai, kura atrodas Valmierā.
Ja to šodien var uzskatīt par pašsaprotamu lietu, tad pirms 25 gadiem – reģionālās televīzijas rašanās brīdī Valmierā – tas vēl bija kaut kas tāls un neaizsniedzams. Teju kaut kas līdzīgs braucienam kosmosā – reģionālai televīzijai skatītāji it visur Latvijā un pasaulē. Toreiz tehniski sarežģīti no Valmieras bija sasniegt pat potenciālos skatītājus Cēsu rajonā. Par to, ka vidzemnieki, uz laiku dzīvodami ārzemēs, varēs tur redzēt sižetus par jaunāko Raunā, Līgatnē vai Amatā, Straupē, Priekuļos, Vecpiebalgā vai Jaunpiebalgā – tā bija fantazēšana, tagad ikdiena.
“Varējām jau dzīvot un strādāt kā līdz šim, bet tad vienā brīdī viss būtu beidzies,” uzsver uzņēmuma “Vidzemes Televīzija” valdes priekšsēdētājs Ingemārs Vekteris. “Televīziju tāpat kā presi var pieskaitīt pie vecā tipa medijiem. Neesam priviliģētāki par drukāto presi. Tas, ka televīzija piedāvā video, nedod visas priekšrocības. Ja jaunumus tagad mēdz lasīt sociālajos tīklos, tad arī video sižetus var skatīties turpat,” par nopietnu konkurentu televīzijai stāsta I.Vekteris. “Pasaule griežas pa spirāli. No tā izbēgt nav iespējams. Arī televīzijai.”
Ja televīzijas ēras pirmsākumos ekrāns bija tik liels kā abas plaukstas kopā un skatītāju sapnis bija redzēt bildi daudz lielākā mērogā, tad jaunā paaudze dara to, kas piedzīvots sen – atkal televīzijas sižetus skatās plaukstas vai divu kopā liktu plaukstu ekrānā savos mobilajos tālruņos vai planšetdatoros.
Televīzijai par satura veidošanu Vidzemes mērogā labāka eksperta par “Vidzemes Televīzijas” žurnālisti Guntu Matisoni nav. Viņa ķērās pie šī darba pirms 25 gadiem, kļuva par tādu redaktori un žurnālisti, kura zina – viss, kas televīzijā jau apgūts, nav izsmelts. Šis ir darbs, kas prasa nemitīgi iet līdzi laikam gan sabiedriskās norisēs, gan tehnoloģiju attīstībā. “Sevi pieķeru pie domas, ka arī sociālajos tīklos atrodamas labas ierosmes. Ja mani draugi internetā nošēro, tātad iesaka kādu interesantu Latvijas Televīzijas raidījumu, es arī tajā ielūkojos,”saka Gunta. “Man darba diena Vidzemes televīzijā ir tik saspringta, ka nav laika mājās sēdēt pie televizora. Pat mašīnā, kad mani ved uz filmēšanas vietu, skatos citu televīziju sagatavotos un sociālajos tīklos ievietotos sižetus.”
Lai kā televīzijas darbinieku dzīvi ir mainījusi tehnisko iespēju paplašināšanās, viena joma gājusi tikai uz augšu – auditorijas plašums, kam pieejami “Vidzemes televīzijā” (VTV) gatavotie sižeti. “Auditorija tagad ir daudz, daudz lielāka. Pirms tiem 25 gadiem Valmieras Televīzja, kas pēc tam nosaukta par Vidzemes Televīziju, varēja rēķināties ar mazāku auditoriju. Toreiz, pirms ceturdaļgadsimta, mūsu galvenais rupors bija LatvijasTelevīzija, caur to redzēja mūsu veidotos sižetus,” uzsver Gunta Matisone. “Tagad ne mēs, “Vidzemes Televīzija” Valmierā, ne laikraksts “Druva” Cēsīs, neesam ierobežoti auditorijas sasniegšanā. Ja vien spējam ieinteresēt ar savu darbu, mūsu sižetiem, tekstiem līdzi var sekot skatītāji un lasītāji jebkur pasaulē. Esam pārliecinājušies, ka “Vidzemes Televīziju” cilvēki prot atrast un skatīties arī Amerikā.”
Ingemārs Vekteris skaidro, ka savulaik ir bijuši ierobežojumi, kurus televīzija ar savām iespējām nekādi nevarējusi pākāpt. “Toreiz, pirms gadu desmitiem, kad sākām domāt, kā Vidzemes Televīziju skatītāji redzēs tālāk par Valmieru, sākās pirmie izaicinājumi mūsu darbā. Kur liksim raidītājus? Tā nu sanāca, ka 2005. gadā, kad interneta televīzija vēl neeksistēja, lai atrisinātu tehnoloģisku jautājumu un arī Cēsīs mūsu televīziju redzētu, izdarījām tā, lai signāls aiziet pa interneta tīkliem. Mums toreiz tas bija liels sasniegums. Pēc tam panācām, lai signāls no Valmieras sasniedz arī Limbažus un Rūjienu. Tas jau bija sasniegums Latvijas mērogā. Arī “Lattelecom” televīzijas vēl nebija. Mēs bijām pirmie.”
Abi pieredzējušie televīzijas darba vadītāji Valmierā spriež, ka tehnoloģiju attīstība ir ko vērts, bet tehnoloģiju laikmets sabiedrībai izdarīs arī tā saukto lāča pakalpojumu. Katrs tagad var justies kā televīzijas reportieris. Lai cik jocīgi tas nebūtu, pat neizkāpjot no gultas, vien paņemot datoru un ieejot interneta portālos, var sacerēt savu reportāžu, pievienot attēlu ar skaņu. “Pilns ēters ar tādu troksni! Katrs kaut ko var iebļaut ēterā. Mums pat grūti konkurēt šadā vidē. Lai uzturētu aktīvu žurnālistiku, mums kā uzņēmumam jāiegulda pietiekami lielas izmaksas. Tajā pašā laikā cilvēkam, lai darbotos internetā, nav nekādu izmaksu,” situāciju masu mediju satura veidošanā raksturo I. Vekteris un izsaka secinājumu: “Kvalitatīva žurnālistika avīzē, radio vai televīzijā jau kļūst valstiski nozīmīga. Valstij jāatbalsta procesi, lai šāda žurnālistika saglabātos. Tā var arī ļoti ātri izmirt. Latvijā straujāk nekā Lietuvā un Igaunijā lietotāji un mēs spēcīgi strādājam sociālajos tīklos Facebook. Mums ir divi televīzijas kanāli – “Re:TV” un “Vidzemes Televīzija”. Abiem ir savi profili, jaunāko informāciju liekam sižetu veidā, un liels skaits skatītāju pamana informāciju šajos kanālos. To var spriest pēc datiem.
Kļūt par vienu no TOP Latvijas nacionālajiem kanāliem, nodrošinot informācijas plūsmu starp Latvijā un ārvalstīs dzīvojošiem latviešiem – lūk, kāds vadmotīvs ir valmieriešiem.
Komentāri