Oktobrī, veicot mežizstrādi, cilvēkam virsū uzgāzās koks. Ar smagām traumām strādājošais nonāca slimnīcā.
Vidzemes reģionālās valsts darba inspekcijas (VDI) Cēsu birojā oktobrī reģistrēti astoņi nelaimes gadījumi, kas gūti darba vietās. No tiem trīs smagi.
Smagie negadījumi gūti dažādās nozarēs, stāsta vecākais valsts darba inspektors Valdis Tabūns.
“Kāds strādnieks kartupeļu novākšanas laikā iebāza kāju kombaina transportierī. Jāsaka, tā ir klaja veselības nesaudzēšana un elementāru drošības pasākumu ignorēšana. Atliek vien minēt, ko domā cilvēks, kurš liek kāju kombaina rotējošajās iekārtās,” saka inspektors un turpina: “Otra smaga darba trauma gūta, sagatavojot ziemai lopbarību. Lūza piekabes borta mala un nejauši trāpīja strādniekam pa galvu. Šo traumu varētu dēvēt tiešām par nelaimes gadījumu, jo paredzēt, ka tā notiks, nevarēja. Trešā smagā darba trauma notikusi mežizstrādē, kad strādniekam uz galvas uzkrita koks. Šis cilvēks vēl šobrīd atrodas slimnīcā. Negadījumu izmeklē arī policija.”
VDI vecākais inspektors stāsta, ka pārējās oktobrī gūtās darba traumas lielākoties notikušas pašu strādājošo neuzmanības un vieglprātības dēļ. “Auto šoferis ar dienesta automašīnu cieta ceļu satiksmes negadījumā. Cita trauma gūta medicīnas iestādē, kad ārsts, veicot operāciju, iegriezis sev pirkstā. Bet kāds guļbūves firmā strādājošais, neuzmanīgi rīkojoties ar cirvi, trāpījis sev pa pirkstiem, gūstot traumas,” stāsta inspektors un atklāj, ka divi nelaimes gadījumi pēc neliela pārtraukuma atkal notikuši papīrfabrikā “Līgatne”. “Vienam darbiniekam acīs iešļākusies krāsa. Taču no nopietnākām veselības problēmām viņu paglāba aizsargbrilles. Otrs negadījums atkal noticis pie bīstamās papīra ruļļu mašīnas, kur darbinieks starp rotējošiem ruļļiem ielaidis roku,” stāsta V. Tabūns.
Vērtējot oktobrī reģistrētos nelaimes gadījumus darba vietās, V. Tabūns saka: “Nav vērojama tendence, ka negadījumu skaits samazinātos. Ik mēnesi reģistrējam daudz negadījumu, turklāt jāsecina, ka regulāri tie notiek ne tikai mežizstrādē vai dažādos ražošanas uzņēmumos, bet arī medicīnas sfērā. Protams, tie ir ļoti specifiski, taču teju ik mēnesi kāds negadījums tiek reģistrēts tieši medicīnas iestādē strādājošiem.”
Inspektors atzīst, ka reģistrēto negadījumu skaits pagājušajā mēnesī būtu vēl lielāks, taču vairāki akti par notikušajiem nelaimes gadījumiem nav vēl piereģistrēti, jo nosūtīti atpakaļ darba devējiem, lai tie atkārtoti aizpildītu nepieciešamos dokumentus.
“Nereti gadās, ka darba devēji aktus par nelaimes gadījumiem darba vietās aizpilda ļoti pavirši. Tādus sūtām atpakaļ un lūdzam darba devēju tos aizpildīt tā, kā tas paredzēts,” komentē V. Tabūns.
Komentāri