Ceturtdiena, 2. oktobris
Vārda dienas: Ilma, Skaidris

Tūristiem ar skaistu dabu par maz

Druva
200810272229486698

Līgatnē pie pārceltuves SIA “Makara tūrisma birojs” nākamvasar atvērs “Kanoe kempingu”.

“Te būs šķūnis laivām, tualetes, dušas, laukums karavānām, kur būs pieejams elektrības pieslēgums,” stāsta firmas īpašnieks Jānis Makars. Viņš nepilnu hektāru lielo zemes gabalu Gaujas malā no pašvaldības nomā jau vairākus gadus. Te kādreiz bijusi pludināto koku mizošanas vieta.

Rokot elektrības kabeli, dažādi metāli nāk ārā. Zeme diezgan piesārņota.

“Nepagāja ne divi gadi, kad tiku pie būvatļaujas. Pilsētas domē un GNP kavēšanās nebija, bet valstī ir daudz institūciju, ar kurām iecere jāsaskaņo, un katrai ir izpildes termiņi. Par zemi vēl nav skaidrības, tā nav zemesgrāmatā uz pašvaldības vārda. It kā nav jēgas ieguldīt, ja

nav skaidra nākotne. Bet citas iespējas nav, jāriskē,” domās dalās Jānis Makars. Viņam tūrisma nozarē ir 30 gadu pieredze, arī padomju gados Siguldā strādājis laivu nomā, kā pats atzīst – visu mūžu strādājis un dzīvojis akmens sviediena attālumā no ūdens. Siguldā Jānis Makars kempinga pakalpojumus piedāvā jau 14 gadus. Viņš pārliecinājies, ka ūdenstūristiem populārākais maršruts ir no Līgatnes pārceltuves līdz Siguldai. “Tūristiem ļoti ērti – vienā kempingā sākas, otrā beidzas maršruts. Līgatnē būs laivas, plosti. Tūristi var atstāt mašīnu kempingā, pašus un laivas aizvedīsim līdz Cēsīm, un atliek tik braukt lejā pa upi,” stāsta pieredzējušais tūrisma speciālists.

Aizvien vairāk cilvēki saprot, ka pie tādas skaistas upes, kā Gauja, kur ir un būs tūristi, nepieciešamas gan tualetes, gan vietas, kur pārnakšņot, nomazgāties, uzkurināt ugunskuru. Tāpat jau kaut kur atpūtnieki to dara. “Svarīga ir tūrisma nozarē iesaistīto sadarbība ar pašvaldību, jo tūristiem jābūt zināmiem noteikumiem. Arī kempingu asociācijā par to ļoti daudz runājam. Karavānām nedrīkst ļaut apstāties jebkurā vietā. Atpūtnieki atstāj atkritumus, kaut ko izlej. Un par to atbild pašvaldības. Diemžēl pagaidām šo jautājumu atrisināt nav izdevies, kaut to izdarīt ir ļoti vienkārši,” domās dalās Jānis Makars un pastāsta, ka katru gadu firma gatavo katalogu, reklamē kempingu, piedalās izstādēs. “Jāstrādā, lai potenciālie klienti par tevi zinātu. Taču ārzemēs ir cilvēki, kuri arī izstrādā katalogus, viņi reklamē vietas, kur var apstāties bez maksas. Karavānas apstājas automašīnu stāvvietās, tūristi pārnakšņo. Tā gan uzņēmējiem, gan valstij iet garām nauda, toties rodas izdevumi, kaut vai atstātie atkritumi, jo ne jau mājās tos ved ārzemnieki, “stāsta “SIA “Makara tūrisma birojs” īpašnieks un uzsver, ka ir ļoti būtiski šo sfēru sakārtot. Lai nav tā, ka tūristi savā treilerī nakšņo kempinga ceļa otrā pusē bez maksas un atnāk palūgt siltu ūdeni.

Pēc Jāņa Makara novērojumiem vismaz Siguldā 90 procenti kempingu apmeklētāju ir ārzemnieki, vairāk nekā 30 procenti no viņiem vācieši. Tie ir jauni cilvēki, kuri grib laivot pa upēm, ir pensijas vecuma cilvēki, kuri brauc ar treileriem. Viņiem vajag atpūtas vietu, kur ir elektrība, tualetes, dušas. Lielākoties viņi kempingā tikai pārnakšņo, taču pie reizes izmanto iespēju un iepazīst tuvējo pilsētu, nozīmīgas, interesantas vietas. “Līgatniešiem ir ļoti nopietna attieksme pret tūrismu. Pilsētas vadība saprot, ka tūrisms, vērtējot valstiskā līmenī, ir eksporta prece. Ja meža zāģēšanai tik ļoti nav nepieciešams pašvaldības atbalsts, tad tūrisma attīstībā tas ir ļoti būtisks. Pilsētai jābūt sakārtotai, nepieciešamas vietas, kur atstāt mašīnas, jābūt interesantiem objektiem. Līgatnes takas, pazemes bunkuri, papīrfabrika, pati pilsēta – te katrs var izvēlēties, ko gribētu apskatīt, kur pabūt, “ domās dalās Jānis Makars un piebilst, ka ir iespējams laivotājiem piedāvāt ļoti dažādus maršrutus. Pēdējā laikā daudzi braukuši no Skaļupēm līdz pārceltuvei. Jānis Makars pieredzē pārliecinājies, ka tūristi ļoti reti dodas uz kādu konkrētu pilsētu. Viņi ierodas apskatīt reģionu. Nākotnē noteikti jādomā, kā interesentiem piedāvāt Valmieru, Cēsis, Līgatni, Siguldu.

“Man sapņu daudz. Esmu bijis pie upēm, kur laivotājus krastā sagaida mūziķi. Starp citu, Siguldā pie pārceltuves 30.gados spēlējis akls akordeonists. Te pie Līgatnes pārceltuves Gaujmalā, kur laivotāji vai plostotāji piestāj “Kanoe kempingā”, ir ļoti laba vieta, lai varētu viņus sagaidīt.

Jo vairāk pakalpojumu Gaujas krastos piedāvāsim, jo vairāk tūristu brauks.

Cilvēku vēlēšanās būt pie dabas palielinās,” domās dalās Jānis Makars un piebilst, ka gadi trīs, pieci paies, kamēr cilvēki pieradīs, uzzinās, ka pie Līgatnes pārceltuves ir kempings. Paveroties apkārt, nevar nepamanīt stārķa ligzdu. Uzturēties tik tuvu šim baltajam putnam ārzemniekiem vien jau ir notikums.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ieriķu kopienai "kājas aug" bibliotēkā

03:00, 12. Sep, 2025

Ieriķu bibliotēka ir uzskatāma par vietu, kur sāka izveidoties kopienas aktīvo iedzīvotāju grupas iedīglis. Par […]

Tēva dienas ieskaņā dodas pārgājienā

03:00, 11. Sep, 2025
2

Tēva dienu atzīmēsim šo svētdien, 14. septembrī, bet jau aizvadītajā svētdienā ģimenes bija aicinātas uz […]

Iepazīst sociālajā jomā paveikto un nepieciešamo

03:00, 10. Sep, 2025
1

Tiekoties ar labklājības ministru Reini Uzulnieku, Cēsu novada sociālajā jomā iesaistītie apliecināja, ka iedzīvotājiem ir […]

Renovētajā ēkā top mūsdienīgs bērnudārzs

03:00, 9. Sep, 2025

Skaistu atdzimšanu piedzīvo 1882. gadā celtā ēka Cēsīs, Dārtas ielā 1. Tajā pēc rudens brīvlaika […]

Katru vasaru kāds stūrītis krāšņāks

03:00, 8. Sep, 2025
1

Turpinot tradīciju, arī šovasar augustā notika Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkurss “Sakoptākā sēta”. Vērtēšanas komisija – […]

Stāsts nav par skolas solu, bet vērtībām

03:00, 7. Sep, 2025
6

Šovasar par Ungurmuižu rakstīts vairākkārt. Ne kā arhitektūras pērli, kuru skatīt brauc Latvijas iedzīvotāji un […]

Tautas balss

Sludinājumi