Turaidas muzejrezervātā šodien, plkst. 14 tiks svinēta ziemas aiziešana – Meteņdiena.
Meteņdienu svin februāra mēnesī dažādos Latvijas novados atšķirīgās dienās. Lai gan visbiežāk Meteņi tiek svinēti februāra vidū, Turaidā, uzturot senas tradīcijas, Meteņdienu svin 40 dienas pirms Lieldienām, dienu pirms Pelnu dienas, kā minēts senākos aprakstos par svētku svinēšanu Vidzemē.
Šogad ziema Latvijā ir sniegiem bagāta, krāšņa un salta. Februārim iesākoties, dienas sāk stiepties garākas, un saulīte sāk sildīt stiprāk. Pamazām cilvēkos raisās ilgas pēc pavasara, zaļas zālītes, pirmajām vizbulītēm un putnu dziesmām dabā. Tas ir brīdis, kad laiks svinēt senos gadskārtu svētkus – Meteņdienu – atvadas no ziemas.
Kopā ar Siguldas folkloras kopu „Senleja” un „Senlejiņa” čigāniem ikviens aicināts: -Piedalīties ziemas izsolē un iegūt sev īpašus lauku labumus.
Lai iegūtu mantas, protams, līdzi jāņem kāds lats! -Nolūkot un ievēlēt skaistāko Turaidas kaziņu -Vizināties riņķa lēzē – karuselī uz Turaidas muižas dīķa -Dziedāt Meteņdziesmas un dancot lustīgus latviešu dančus -Meklēt Meteņa Laimes pogu -Sacensties garākajā nobraucienā ar slēpēm no kalniņa -Izlielīties un izsmieties -Dzīt kurmjus -Mieloties ar sātīgo Meteņa putr.
Meteņdienā tiek veikti nozīmīgi, auglību veicinoši rituāli, lai nodrošinātu nākamā gada ražas labu iznākumu. Meteņos pēdējo reizi pirms pavasara ļaudis maskojas un dodas gājienā no mājas uz māju, dziedādami, dancodami un „dzīdami Meteni”, tā veicinot auglību katrā sētā. Meteņos kā labas ražas priekšnoteikums notiek vizināšanās ar ragaviņām un savstarpēja lielīšanās ar saviem tikumiem un panākumiem. Kā zināms, pozitīva domāšana arī mūsdienās ir vēlama un veicināma, lai darbi labi veiktos un cilvēkos raisītos dzīvotprieks.
Komentāri