
Pieaugošā bezdarba dēļ ģimenes slīgst trūkumā, un daudzas vairs nespēj norēķināties ar pirmsskolas izglītības iestādēm.
Katrā bērnudārzā tā vadība meklē veidu, kā būt pretimnākošiem vecākiem, kuri atklāti pasaka, ka nonākuši naudas trūkumā, bet vēlas, lai mazuļi apmeklē dārziņu un apgūst pirmo dzīves pieredzi un iegūst zināšanas. Pagaidām pilsētas un rajona izglītības darba organizatori nenosauc, kāda ir kopējā parādu summa bērnudārzos.
Sarunājoties ar bērnudārzu vadītājiem, “Druva” noskaidroja, ka parādu summa, kas uzkrāta ne tikai pēdējo mēnešu, bet pēdējo gadu laikā, un nav izdevies panākt, ka vecāki parādu atmaksātu, iestādēs svārstās no dažiem desmitiem latu līdz pat četriem, pieciem simtiem.
“Situācija ir saasinājusies, un vecāku maksātnespēja pieaug. Galvenais iemesls – bezdarbs. Nesen runājāmies ar bērnudārzu vadītājiem, un esam noskaņoti katrā situācijā meklēt individuālu risinājumu, jo mūsu kā pedagogu mērķis ir, lai bērni apmeklētu bērnudārzu. Tas visvairāk ir vajadzīgs pašam bērnam,” sacīja Cēsu pašvaldības izglītības nodaļas vadītāja Lolita Kokina un piebilda, ka arvien biežāk arī viņai jāuzklausa vecāku bēdu stāsti.
“Pagaidām ar parādā palikšanu situācija nav ļoti smaga. Nevaru procentuāli pateikt, cik ir nemaksātāju, un vēl svarīgāk, cik ģimeņu nesamaksā objektīvu iemeslu dēļ, cik atļaujas vienkārši nemaksāt,” tā Lolita Kokina, bet piebilda, ka arvien biežāk pilsētā dzīvesvietu deklarējušiem iedzīvotājiem viņa pati ieteikusi meklēt palīdzību, kārtot trūcīgas ģimenes statusu un, iespējams, saņemt Cēsu pašvaldības sociālo pakalpojumu un palīdzības nodaļas piešķirtu finansiālu pabalstu. Vēl seko ieteikumi, lai piecus un sešu gadus vecie bērni izmanto vien trīs stundu ilgās un bezmaksas nodarbības jauniešu interešu centrā, bet mazākajiem par lētāku dienas maksu tiek piedāvāta iespēja pabūt pāris stundas dienā kopā ar vienaudžiem rotaļu grupā.
Cēsu pilsētas 3. pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja Solveiga Lejiete sacīja, ka viņas vadītajā iestādē, ievērojot pašreizējo ekonomisko un sociālo situāciju, dramatiski parādnieku skaits nepieaug.
“Esmu runājusi ar vairākiem vecākiem, uzklausījusi viņu problēmas. Ir ģimenes, ar kurām esam slēguši vienošanos – par bērnudārzu viņi samaksās aprīlī, maijā, jo tagad nespēj. Pēdējās dienās šādu līgumu esmu noslēgusi ar četrām ģimenēm,” sacīja Solveiga Lejiete un piebilda, ka lielākie parādnieki ir kāda ģimene, kuru ar uguni neizdodas sameklēt, jo norādītajā dzīvesvietā nedzīvo.
“Ir parāds 73 lati. Mums ir liels bērnudārzs, un tā nav briesmīga summa, bet mani vairāk uztrauc, ka no 20. janvāra bērniņš neapmeklē nodarbības, mēs nevaram ģimeni uzmeklēt, un šajā situācijā, varu godīgi sacīt, problēma ir arī tā, ka sabiedrībā ir atbildīgi vecāki, kuri bērnu dēļ knapināsies līdz pēdējam, un ir neapzinīgi vecāki,” sacīja Solveiga Lejiete.
Jāatgādina, ka Cēsu pilsētas bērnudārzos dienas maksa ir 1,60 lati. Bērni invalīdi dārziņu var apmeklēt bez maksas, bērni no maznodrošinātajām ģimenēm, tie, kuriem ir veselības problēmas, par kuriem rūpes uzņēmušies aizbildņi, saņem uzturmaksas atlaidi. Vislielākā uzturmaksas atlaide, proti, 75 procenti ir bērniem no trūcīgajām ģimenēm. Tas nozīmē, ka par dārziņu mēnesī nākas samaksāt vien astoņus latus no vecāku kabatas. Ja ģimenē ir vairāki bērnudārza vecuma bērni, tad, vecākuprāt, tā jau esot finansiāla nasta.
“Gluži tam negribu piekrist, jo papildus uzturmaksas atlaidei trūcīgās ģimenes saņem arī garantētā minimālā ienākuma pabalstu. Tas nozīmē, ka katrs ģimenes loceklis saņem valsts noteiktos 37 latus mēnesī. Ar to negribu gan sacīt, ka ģimenēm, kurās aug bērni, šodien būtu viegli. Un trūcīgo ģimeņu un pabalstu saņēmēju skaits Cēsīs pieaug. Katru dienu nākas reģistrēt divas, trīs trūcīgas ģimenes. Kopumā pilsētā jau ir 97 ģimenes ar šādu statusu, un gandrīz katrā no tām ir mazi bērni,” sacīja Cēsu pašvaldības sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības aģentūras direktore Iveta Sietiņsone.
Kā klājas ģimenēm pagastos? Vai vecāki vairs ved bērnus uz bērnu – dārziem un kā ģimenes cenšas norēķināties par pakalpojumu, lasiet
Cilvēku galvās ir pierasti dalīt – Rīga, pilsēta, lauki. Un dalījums droši vien vietā, jo viena lieta, ja algu mazina tam, kurš iepriekš saņēmis 700, 800, latu, un cita, ka jāatsakās no minimāliem ienākumiem vai jāzaudē darbs. Tādā situācijā diemžēl nonākusi virkne laucinieku, kuri vēl nesen bijuši ekonomiski aktīvi, bet pašlaik viņi spiesti likt santīmu pie santīma, lai pietiktu pārtikas produktu iegādei.
Cilvēki baidās no kredītiestāžu sankcijām, tāpēc pirmais, ko cenšas izdarīt – samaksāt bankai vai līzinga kompānijai. “Druvai” lauku cilvēki stāstījuši, ka nav naudas, lai izietu mašīnas tehnisko apskati, ceļa nodoklim, degvielai un diemžēl secīgi – nav naudas tam, lai bērnu aizvestu uz bērnudārzu. Un aizvien biežāk trūkst līdzekļu, lai par bērnudārzu samaksātu. Piepilsētā situācija labāka, bet tālākos laukos smagāka.
Atsakās no brokastīm un launaga
Līgatnes pilsētas pirmsskolas izglītības iestādi apmeklē 84 bērni. Priekš laukiem daudz. Un šoruden 47 ģimenes, kuru atvases nav sasniegušas trīs gadu vecumu, palikušas gaidot rindā uz bērnudārzu. Trūkstot līdzekļiem un nevēloties nevienam palikt parādā, šajās dienās trīs bērnu vecāki atteikušies no vietas, un teorētiski izredzes ir vismaz kādam no rindā stāvētājiem.
“Zvanīju vecākiem, kuri bija bērnudārza gaidītāju sarakstā, es gandrīz tiku līdz tā beigām, un bija trīs ģimenes, kuras atrada finansiālas iespējas, lai mazais varētu apmeklēt dārziņu. Virkne vecāku atteicās tikai tāpēc, ka paši neiet ārā no mājas, jo nav darba. Viņi bērnu pieskata un nevar atļauties nekādus papildu tēriņus,” sacīja Līgatnes pilsētas bērnudārza vadītāja Gunita Liepiņa un piebilda, ka Līgatnē vispār neesot izteikti sociāli nelabvēlīgu ģimeņu, bet trūkumā nonākuši labi vecāki, kuri bērniem vēlas sagādāt pašu labāko.
“Esam ieviesuši tādu sistēmu, ka vecāki var maksāt par bērnudārzu katru nedēļu, ar priekšapmaksu, un viņi ir ļoti priecīgi, jo daudziem makā nav 30 latu, ko izdot par dārziņu. Viņi priecājas, ja var samaksāt tos pašus 7,65. Ir vecāki, kuriem dienas maksa par dārziņu kļuvusi zemāka, jo bērns tikai pusdieno, nācies atteikties no brokastīm, launaga. Vecāki ļoti rēķina un priecājas pat par ietaupītiem 20 santīmiem,” sacīja Gunita Liepiņa un piekrita, ka šādi paraudzīties uz Latvijā notiekošo ir ļoti skaudrs pasākums.
Bērnudārza vadītāja daļēji zina situāciju, kāda ir katra audzēkņa ģimenē. Tur visvairāk ir stāstu par to, ka iepriekš bez darba bijusi mamma, iespējams, audzinot kādu mazāku brālīti vai māsiņu, tagad darbu zaudējis arī tētis vai viņam pāris mēnešus neizmaksā algu.
“Ir gadījumi, kad bērniņu uz dārziņu atved tikai uz trim stundām, lai viņš ir kopā ar citiem, lai piedalās nodarbībās. Un ap divpadsmitiem, kad klāt pusdienlaiks, mammas nāk un mazos izņem. Tad par dārziņu jāmaksā vēl mazāk,” tā vadītāja, kura atzīst, ka viņai nenākas uzrunāt un cīnīties ar ļaunprātīgajiem nemaksātājiem, bet visbiežāk nākas runāties ar ģimenēm, kuras iedzītas strupceļā.
Tam, ka sociālā situācija ir krasi pasliktinājusies, ir arī cits spogulis. Proti, pērn ap šo laiku gandrīz visu audzēkņu vecāki lūdza, lai dārziņš darbojas arī vasaras mēnešos, jo vecāki strādājuši un varējuši justies droši par mazajiem, ja viņi ir bērnu dārzā – paēduši, aprūpēti, izstaigājušies un izspēlējušies. Tagad par šo iespēju interesējušies vien pāris vecāku, sakot: “Bērnudārzu vasarā tomēr nevajadzētu slēgt. Ja nu mēs atrodam darbu, tad ļoti šo pakalpojumu vajadzēs.”
Stalbē un Nītaurē vairāk optimisma
“Nupat ar pirkstu vilkām pa sarakstu un par laimi secinājām, ka mūsu bērnu ģimenēs vēl ir vismaz viens no vecākiem, kurš strādā. Pārsvarā mammas. Labā ziņa ir tā, ka ģimenēs vēl saglabājas vismaz kaut kādi mēneša ienākumi. Varbūt tāpēc mums tiešām vecāki nav parādā,” sacīja Nītaures pagasta pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja Dace Lezdiņa, bet piebilda, ka kopumā trūkuma elpu pagastā izjūt.
“Vīrieši ir palikuši bez darba. Daļa tāpēc, ka darba nav, daļa tāpēc, ka darba devēji vairāk uzticas sievietēm. Viņa strādā, atsakās no alkohola lietošanas. Ikdienas dzīvē ir jūtams, ka cilvēki taupa pat sīkumos, atsakās no jebkā, kas agrāk sagādāja prieku – kāda pasākuma apmeklēšanas, izbraukuma,” vispārīgi raksturoja bērnudārza vadītāja, kuras vadītās iestādes kolektīvs rūpējas un māca 35 bērnus.
“Dienas maksa par bērnudārzu mums ir nedaudz zemāka nekā pilsētā. Vecāki maksā 1.30 latus dienā. Es nezinu, vai kaut ko pie šodienas dārdzības izšķir daži santīmi. Vecāki vienkārši ir sapratuši, ka bērnudārzs ir ļoti nepieciešams. Ja viņi nemaksātu, tad mums nāktos brīdināt, ka bērnu dārziņā nepieņemsim. Ja vecāki strādā, tad bērnudārzs arī viņiem ir ļoti nepieciešams,” tā Dace Lezdiņa.
Stalbes pagasta pirmsskolas izglītības iestādē, kuru ik dienas apmeklē 38 mazie, nācies piedzīvot situāciju, kad nupat martā viens puisītis izņemts no bērnudārza, jo tētis zaudējis darbu un nav līdzekļu ne bērnudārzam, ne ceļam līdz tam.
“Pārsvarā mūsu dārziņu apmeklē pagasta centra bērni, arī mazuļi no Straupes un Raiskuma. Vecāki brauc uz darbu Cēsīs, bērnudārzs gandrīz pa ceļam, un tas ir ērti. Ir cita situācija, runājot par attālākajām teritorijām – Daibes, Rozulas bērni pie mums nenāk, jo nav iespēju vecākiem viņus izvadāt. Un diemžēl arī bērni, kuri aug sociāli smagās ģimenēs, uz bērnudārzu netiek. Vecākiem nav naudas,” sacīja bērnudārza vadītāja Ingrīda Balode.
Tajā pašā laikā visi aptaujātie bērnudārzu vadītāji un iestādēs strādājošie pedagogi atzina, ka bērni, kuri to apmeklējuši no divu, trīs gadu vecuma, ir daudz atvērtāki dzīvei, viņi prot veidot attiecības ar vienaudžiem un pieaugušajiem, ir motivētāki visā piedalīties un apgūt jaunas iemaņas, nekā tie mazuļi, kuri svešā vidē, ārpus mājas nonāk vien piecu gadu vecumā, kad jāsāk obligātā sagatavošanās skolai.
Turas pie zemas dienas maksas
Jāņmuižas pirmsskolas izglītības iestādē par dienu, ko mazais pavada siltumā, labi paēdis un apguvis jaunas zināšanas, vecākiem ir jāmaksā vien lats dienā.
“Es nemāku jums pateikt, kā iztiekam. Nav tādas īpašas receptes. Esam noteikuši šo samaksu un pie tās turamies. Visam sanāk, un bērni ik dienas saņem arī ļoti dažādu un pilnvērtīgu uzturu. Pusdienās ir pat zupiņa un otrais ēdiens, ja bērnam kaut kas īpaši negaršo, tad viņš izvēlas kartupelīti, vistiņu. Un ābolu gadā mēs paši vārām ievārījumu, tad jātērē vien cukuram. Tagad par lētu samaksu pērkam labus kartupeļus, ” stāstīja Jāņmuižas pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja Lilita Siņicina un piebilda, ka samaksa par bērnudārzu vecākiem nemainīsies, ja valdība izglītības iestāžu adresē nepieņems kādus dramatiskus lēmumus.
“Ja budžetu nāksies strikti īsināt, ja radīsies situācija, ka nevarēsim samaksāt par apkuri vai elektrību, tad nāksies maksu pārskatīt, bet cerams, tas nenotiks šajā gadā,” tā Lilita Siņicina.
Tajā pašā laikā vadītāja neslēpj, ka katru mēnesi ir jāvērtē saraksts, kurā rindojas to vecāku vārdi, kuri ir parādā par bērnudārzu. Kopējā ilgstošāko parādu summa ir tuvu 400 latiem, bet, ja pieskaitītu klāt sīkos, dažu latu parādniekus, tad summa ir vēl nedaudz lielāka. Un vairāk nekā pusi summas parādā ir Cēsu ģimenes.
“Situācijas, kāpēc vecāki palikuši parādā, ir dažādas. Ir ģimenes, kuras ieslīgušas milzīgos parādos lielo kredītsaistību dēļ. Un tās gaida nogrimšana, jo nesamaksātie lati bērnudārzam situāciju nespēj glābt. Ir ģimenes, kuras dzīvo tikai no pašvaldību piešķirtajiem pabalstiem, ir ģimenes, kuras dzīvo no algas līdz algai, no rokas mutē,” skaidroja Lilita Siņicina, bet piebilda, ka iepriekš nosauktās parādu summas ir krājušās vairāku gadu garumā. Parādus neizdodas piedzīt.
“Nevaru teikt, ka pašreizējā valsts situācijā arī mums pieaug nemaksātāju skaits. Tā nav, jo apzinīgie vecāki jau ar visu cenšas tikt galā. Ko darīt ar tiem, kuri paliek parādā? Ja es zinu, ka ģimenei mājās ir trūcīga iztikšana, tad pateikt, ka bērnam nav vietas bērnudārzā, nebūtu īsti pareizi,” tā Lilita Siņicina. Pedagogi arī nenoliedz, ka šajā un citos bērnudārzos piedzīvoti gadījumi – mazulis vēlas vienu, otru un trešo porciju. Nevis našķus, bet pusdienas. Arī tas kaut ko nozīmē.
Komentāri