
Mūsu rajona lauksaimnieki plūkuši laurus bioloģiskās lauksaimniecības konkursā „Zaļā pēda”. Pagājušās nedēļas nogalē Jelgavā, Latvijas Lauksaimniecības universitātē konkursa noslēguma ceremonijā uz skatuves gaviļnieku godā kāpa jaunpiebaldzēni, nītaurieši, zaubēnieši un citu pagastu ļaudis.
Konkursu rīkoja Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija (LBLA), finansēja Zemkopības ministrija.
Cēsu rajonā veiksmīgi bioloģiskie
Mūsu rajona lauksaimnieki saņēma piecas nominācijas: laureāts – lepnums. Nominācijā „Gada saimniecība zemkopībā (ārstniecības augi)” laureāta titulu saņēma Zaubes pagasta zemnieku saimniecības „Ozoliņi” saimnieki Brigita un Dmitrijs Lūkini. Zaubes pagasta LPKS „Zaubes kooperatīvs” vadība – Aelita Runce un Pēteris Kaļeiņikovs tika sveikti ar laureāta – lepnuma titulu iegūšanu nominācijā „Tirdzniecības uzņēmumu labākais sadarbības partneris”. Savukārt Amatas novada zemnieku saimniecības „Kalna Smīdes” saimnieki Iveta un Jānis Sietiņsoni saņēma laureāta – lepnuma titulu nominācijā „Gada saimniecība lopkopībā (biškopībā)”. Taču Nītaures pagasta zemnieku saimniecības „Lušēni” saimnieki Gaida un Jānis Krūmiņi saņēma laureāta titulu nominācijā „Gada saimniecība lopkopībā (piena lopkopība)”. Gaida un Jānis Krūmiņi saņēma apsveikumus arī Nītaures pagasta LPKS „Zaļais grozs”, kļūstot par laureātu nominācijā “Veiksmīgākā sadarbība bioloģisko produktu ceļā uz tirgu.”
Konkursā mūsu rajona lauksaimnieki saņēma arī atzinības. Nominācijā „Straujāk augošais uzņēmums” atzinību saņēma Jaunpiebalgas pagasta kooperatīvs „Izvēlies Piebalgu”, bet, vērtējot „Gada saimniecību zemkopībā (dārzeņkopībā)”, atzinību saņēma Nītaures pagasta zemnieku saimniecības „Plumpaiņi” saimnieki Ilona un Guntis Andrēviči. Nominācijā „Veiksmīgākā sadarbība bioloģisko produktu ceļā uz tirgu” atzinība piešķirta LPKS „Zaubes kooperatīvs”, to saņēma kooperatīva vadība – Aelita Runce un Pēteris Kaļeiņikovs.
Nominācijā „Par ieguldījumu bioloģiskās lauksaimniecības popularizēšanā” atzinību guva Nītaures pagasta lauksaimniece, LPKS „Zaļais grozs” idejas autore Berta Ilga Marija Ivanova. Bioloģiskās lauksaimniecības zemnieku izvirzīto balvu zinātnē saņēma Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūta speciāliste Ilze Skrabule.
LBLA priekšsēdētāja Dzidra Kreišmane neslēpj: „Cēsu rajons ir izcils ar to, ka tajā ir ļoti daudz bioloģisko saimniecību, turklāt daudzas no tām darbojas jau ilgi.” Tam piekrīt arī biškopis J. Sietiņsons, kurš vērtē, ka bioloģiskā lauksaimniecība Cēsu rajonā attīstījusies ne tikai pēdējo gadu laikā, bet jau senākā pagātnē.
Mērķis – bioloģiskās saimniekošanas veicināšana
Dz. Kreišmane pastāstīja – konkursa mērķis ir veicināt bioloģiskās lauksaimniecības attīstību un bioloģiski ražotu produktu nodrošināšanu, kā arī pieejamību patērētājiem un popularitāti visos Latvijas reģionos. „Vēlamies piesaistīt aizvien jaunus tirgus spēlētājus. Šoreiz konkursā piedalījās saimniecības, kas jau pazīstamas, taču nākamajā gadā ceram rosināt konkursā piedalīties arī tās saimniecības, kas vēl nav guvušas popularitāti,” atklāja Dz. Kreišamane.
Ņemot vērā, ka „Zaļā pēda” ir pirmais konkurss tieši bioloģiskajiem lauksaimniekiem un bioloģisko produktu tirgum, Cēsu rajona zemnieku apvienības izpilddirektore Dace Kalniņa uzsvēra: „Tas ir ļoti būtiski. Bioloģisko produktu tirgus nav sens un tradīcijām bagāts. Tas ir jāveido. Un tas jādara kopīgi. Viens no veidiem, kā to izdarīt, ir arī konkurss.” Turklāt, vērtējot šādu konkursu norisi, J. Sietiņsons uzsver to motivējošo un spēku dodošo ietekmi, saimniecībām gūstot sabiedrības atzinību.
Pretendenti konkursam varēja pieteikties paši, taču tos varēja izvirzīt arī jebkurš sabiedrības loceklis, organizāciju pārstāvis. Pretendentus izvērtēja komisija, uzvarētājus trīs konkursa „Zaļā pēda” nominācijās – ekoproduktu populārākā tirdzniecības vieta, populārākais ekoprodukts un populārākais bioloģiskās lauksaimniecības uzņēmums – noteica internetā. Par lauksaimniekiem internetā nobalsojuši pusotrs tūkstotis cilvēku. Dz. Kreišmane vērtē, ka šāda sabiedrības atsaucība norāda uz to, ka bioloģiskie produkti tiek pazīti.
Konkursa organizatori cer, ka tas kļūs par tradīciju. Tomēr Dz. Kreišmane uzsver, ka šis nav vienīgais pasākums bioloģisko produktu tirgus veicināšanai. Noslēgušies arī Eiropas Savienības līdzfinansētie pasākumi, kuru ietvaros notika plašas uz sabiedrību vērstas aktivitātes. Dz. Kreišmane uzskata, ka sabiedrībā ievērojami pieaugusi informētība par bioloģiskajiem produktiem.
Traucē pirktspējas mazināšanās
Gan pateicoties bioloģisko produktu popularizēšanai, gan tam, ka palielinājusies sabiedrības izpratne par šo produktu priekšrocībām, pieaudzis arī pieprasījums pēc tiem.
Nītaures zemniece G. Krūmiņa atzīst: „Interese par bioloģiskajiem produktiem ir palielinājusies pat ļoti. Liela nozīme bijusi tirgus veicināšanas projektiem un bioloģiskās asociācijas aktivitātēm. Turklāt aizvien vairāk pircēju ir ieinteresēti produktus iegādāties uz vietas saimniecībās, nevis ar starpnieku palīdzību.”
Zaubēniete A. Runce tomēr neslēpj – pieprasījums pēc bioloģiskās produkcijas vēl nesenā pagātnē pieauga strauji, taču šobrīd tas sarucis patērētāju pirktspējas mazināšanās dēļ. Tas ietekmējis arī kooperatīva darbību un realizētās gaļas apjomus.
Vērtējot bioloģisko lauksaimnieku sadarbību kooperatīvos, G. Krūmiņa uzsver, ka tas ir būtiski: „Vienam lauksaimniekam ir grūti nodrošināt sortimenta daudzveidību. Taču tas ir iespējams kooperējoties, turklāt šādi iespējams arī pārdot daudz vairāk produkcijas.” To izprot aizvien vairāk zemnieku saimniecību. „Zaļajā grozā” sākotnēji darbojušās 13 saimniecības, tagad to skaits palielinājies līdz 20 bioloģiskajām saimniecībām.
Komentāri