Cēsniekiem, kuri mīt Gaujas ielas 79. namā, vieta dzīvošanai netālu no upes ir neparasti skaista, bet ēkas atrašanās
kalna kraujā
zem ielas līmeņa bijusi arī gana bīstama.
Cēsnieks raksta vēstuli
Jānis Sinkēvičs, viens no nama iemītniekiem, “Druvai” e-pastā šoruden raksta: “Novēroju, ka Gaujas iela
pēc remonta ieguvu-si skaistu
veidolu. Tāds šai ielai nekad te – Gaujas kalnā –
nav bijis. Paldies par to darbu iecerētājiem un veicējiem! Prieks
apzināties, ka
iecerētie ielas pārbūves darbi beidzas.”
Kā gan cēsnieks lai nebūtu gandarīts, jo aiz muguras
trauksmainā vasara.
Vairākus mēnešus, kamēr ritēja
Gaujas ielas kapitālā pārbūve, nemitīgi pacēlies putekļu un smilšu mākonis. To sacēlusi ne tikai ceļu būves tehnika, bet arī automašīnas, kas brauca pa šo maģistrālo ielu,
pa granti nemitīgi virzījās satiksme. Daļa no iespaidīgā
putekļu mākoņa pacēlusies tieši virs 79. nama, putekļi līduši pa katru
spraudziņu.
“Ceru, ka tagad, pēc maģistrālās ielas rekonstrukcijas,
man
un
kaimiņam
sakārtos nobrauktuvi, kas stāvus ved uz māju, kā arī
novērsīs
ūdens nedarbus, kas radušies ceļa darbu un lietus dēļ,” domā Jānis Sinkēvičs un turpina ar izdarītajiem secinājumiem: “Vēl vairāk mani uztrauc, vai Gaujas ielai tās stāvajā kritumā un reizē asajā līkumā pie Peldu ielas satiksme notiks bez avārijām. Jau tagad
vēlos vakaros novēroju, kā daudzi braucēji ņem Gaujas ielā līkumus pirms un pēc krustojuma ar Peldu ielu. Mašīnu ātrums ir liels, riepas kauc, un dzinēji gaudo! Sak’, jāizmēģina, kā ir braukt pa gludu asfaltu un ierakstīties līkumos. “
Gaujmalietis spriež – ja policija
biežāk nekā citkārt nepievērsīs uzmanību šim Gaujas ielas posmam, avārijas te būs, kā likts! “Man ir foto liecinājumi par to, ka satiksmes negadījumi
jau bijuši, un to iznākumi neparedzami,” šo apgalvojumu
Jānis Sinkēvičs ilustrē ar fotogrāfijām “Druvai” rakstītajā vēstulē. “Tagad ar
fotogrāfijām gribu izteikt savus
apsvērumus par ielas remontu. Man nav saprotams, kāpēc pie ielas – pašā asākajā nogāzes slīpumā – ceļš no gravas nav norobežots ar aizsargbarjeru?”
Baltie ceļa stabiņi
Sens attēls
albumā atgādina, ko atceras katrs vecākās paaudzes cēsnieks. Ceļš no tilta gar stāvo krauju toreiz
bija norobežots ar baltiem, no betona gatavotiem ceļa stabiņiem. Gaujmalietis “Druvai”
stāsta,
kas kraujā atklājies ielas remonta laikā, kad bīstamajā līkumā
nozāģēts krūmājs un līdzināta zeme. Šo darbu laikā pa vienam vien no zemes laukā “līduši” ceļa mietiņi
– savulaik mašīnu sasisti, sadalīti, pēc tam ar zemi apbērti, taču, cerams,
uzticēto uzdevumu izpildījuši, neļaujot avarējošiem transporta līdzekļiem no ceļa novelties pa krauju un “no gaisa” nokrist 79. nama pagalmā.
“Nezinu, ar ko viss varētu beigties, bet tie, ar kuriem
jau iznācis
parunāties, brīnās –
kā tas var būt? Taču tā ir –
Gaujas ielas līkums pēc ielas remonta vispār atstāts
bez “stabiņiem”, kam jākalpo drošībai!” sašutis Jānis Sinkēvičs. “Šo jautājumu uzdevu ielas remonta darbu pasūtītājiem – pašvaldībai, un man no
domes atnāca arī atbilde. Tajā teikts, ka avārijām nevajadzētu būt. Šajā ielas posmā būšot ātrumu
ierobežojošas zīmes.
Varētu gan iedomāties, ka vienmēr autobraucēji tās ievēros! Manuprāt, transports REĀLI brauks ar 80 – 90 km/h, un tas varētu būt bīstami!
Sevišķi, kad ielas segums būs mitrs, nosēts ar lapām vai to klās ledus kārtiņa
– pat nezīlēšu, kā varētu būt. Ka tik beigas būtu visiem labas!” bažas pauž cēsnieks.
Teorētiski apsvērumi
Cēsu novada domes komunālās nodaļas speciālists Modris Rāviņš “Druvai” apliecina, ka viņam kā pašvaldības pārstāvim, kurš sekojis līdzi,
kā ielas būvētāji izpilda akciju sabiedrības “Ceļu projekts” ieceres, bijušas sarunas ar Jāni Sinkēviču. Tāpat arī sniegta rakstiska atbilde, ka projektētāji vienā daļā no asā un stāvā līkuma nav paredzējuši metāla aizsargbarjeru. Automašīnu noslīdēšanu no ceļa kavēs ielas apmales. “Būs grūtības ar automašīnu tām pārlēkt. Teorētiski apmalei varētu pārlidot tikai “smagā mašīna,” sarunā ar “Druvu” spriež
Modris Rāviņš, kā arī pieļauj iespēju, ka no mašīnām uz ielas var šis tas izbirt, eļļains izlīt, tas radītu papildu bīstamību.
Speciālists piebilst arī
to, ka iela ir pilsētas teritorijā, pa to autovadītājiem jābrauc ar ātrumu 50 km stundā, bet kādai daļai to ievērot ir psiholoģiski grūti, redzot, ka šajā ielas posmā apkārt nav apbūves, tas izskatās gandrīz kā ceļš aiz pilsētas. “Varbūt drošību pastiprinošo barjeru tiešām vajadzēja, kaut projektā tās nebija,” mazliet šaubās komunālās nodaļas speciālists.
Daba turpinās projektēt
Akciju sabiedrība “Ceļu pārvalde”, kurai Cēsu pašvaldība konkursa kārtībā
uzticēja īstenot Gaujas ielas kapitālo remontu posmā no kalna pašas augšas līdz tiltam, strādājusi, ievērojot projektu.
“Būvnieki negribēja mums, cēsniekiem, ticēt, ka Gaujas kalna reljefs ceļu būvē radīs problēmas. Taču tās radās!” stāsta Modris Rāviņš.
Kustinot kalna reljefu, no pazemes sākuši izlauzties avoti, un tos vajadzējis ievadīt gultnē. Tagad
Cēsu pazinējs spriež, ka jāpaiet gadam ar visiem gadalaikiem, lai pārliecinātos, vai avoti, kas “nomierināti”, tomēr neiznāks virszemē, graužot Gaujas ielu remontētajā zonā. No satiksmes drošības viedokļa tā varētu būt papildu bīstamība.
Kraujā ielas mala, kuras slīpumā atrodas Gaujas ielas 79. nams, no krūmiem pēc projekta arī attīrīta, atstājot vien dažus kokus pie pašas mājas. Taču krūmu un veco koku saknes atstātas, lai kavētu dabu “projektēt” krauju pēc savām iecerēm. Projektētajiem un Gaujas kalna iedzīvotājam ir dažā ziņā atšķirīgi uzskati, kā šajā ielas posmā krauja “pildīs” tai doto uzdevumu – rūpēties par satiksmes drošību. Kuram būs bijis vairāk taisnības un cik raiba dzīve turpmāk būs šajā Cēsu satiksmes vietā, rādīs laiks.
Mairita Kaņepe
Komentāri