Cēsniece Ilze stāsta, ka visdažādākie piedzīvojumi prātā nāk no Latvijas apceļošanas ar autostopiem. Par laimi, meitenei īsti negatīvu atmiņu par to nav.
„Ar draudzeni studiju laikā bijām kaislīgas stopētājas. Dzīvojām tolaik Rīgā, stopējot braucām ciemos gan pie draudzenes radiem uz Liepāju un Ventspili, gan pie manējiem uz Rēzekni un Daugavpili. Piedzīvojumi tiešām bijuši dažādi, bet tā uzreiz prātā nāk divi,” saka Ilze. Un turpina stāstīt: „Abas kārtējo reizi ar stopiem devāmies ceļā, lai gan vairs neatceros, tieši uz kurieni, bet atminu, ka apturējām smago mašīnu. Iekāpušas iekšā, uzsākām sarunu ar šoferīti, bet visu laiku pie sevis baiļojāmies, bija slikta priekšnojauta. Ilgi nebija jāgaida, kad smagajam ar lielu būkšķi sprāga riepa, sacēlās melni dūmi un mašīna sāka vibrēt. Šoferītis automašīnu veiksmīgi apstādināja un teica, lai neuztraucamies. Izkāpa, secināja, kas noticis, un teica, ka nedaudz viņam būs jāpaķimerējas. Mēs atviegloti nopūtāmies, pateicām paldies par pāris kilometru pavešanu un teju vai skriešus laidāmies prom no neveiksmīgās mašīnas. Atceros gan, ka krietnu gabalu bijām nogājušas kājām un neviens mūs lāgā negribēja ņemt, kad ieraudzījām atkal to pašu smago auto tuvojamies. Abas metāmies grāvī, jo negribējām, lai autovadītājs otrreiz apstātos. Otrs gadījums prātā nāk tāds – bija karsta vasaras diena, atkal uz kāda ceļa stopējām, apstādinājām nelielu autofurgonu. Šoferītis mūs labprāt uzņēma automašīnā, sākām sarunāties, kad vadītājs, iebraucis diezgan nomaļā vietā un klusumā, teica, ka jāapstājas. Turklāt, izkāpjot vadītājam no auto, automātiski aizslēdzās durvis. Kļuva neomulīgi. Dzirdējām, ka šoferis, iekāpis kravas nodalījumā, cītīgi krāmējas. Domājām – kas nu būs?! Bet par lielu pārsteigumu laipnais vīrietis automašīnas salonā atgriezās ar lielu kasti svaigi plūktu zemeņu un teica, lai cienājamies. Stāstīja, ka esot zemeņu audzētājs, dodoties uz tuvējo tirgu. Tā nu brauciens beidzās laimīgi. Turklāt ar kārtīgu zemeņu pārēšanos.”
Komentāri