
Lai laika zobs netiek klāt. Uzņēmuma “Construction Heart” valdes priekšsēdētājs Kristaps Asnis laika kapsulu kārtīgi aizskrūvē, lai tajā ieliktās liecības pēc gadsimtiem būtu izlasāmas. Par to pārliecinās Senioru mājas celtniecībā iesaistītie un atbalstītāji. FOTO: Sarmīte Feldmane
Pie pansijas “Rauna” rosās celtnieki. Te top jauna Senioru māja. Pagājušonedēļ tās pamatos tika iemūrēta laika kapsula ar vēstījumu nākotnei.
“Būs jauns, ģimeniskai videi pietuvināts aprūpes nams 16 personu izmitināšanai, paredzēts, ka vismaz puse būs personas ar demences diagnozi. Mūsu mērķis ir nodrošināt pāreju no ilgtermiņa institucionālas aprūpes uz kopienā balstītas aprūpes modeli un attīstīt ģimeniskai videi pietuvināta sociālā pakalpojuma pieejamību pensijas vecuma personām, saglabājot personas neatkarību un tās aprūpē iesaistīto ģimenes locekļu nodarbinātību. Senioru māja nodrošinās mājokli, ēdināšanu, drošību, sociālo aprūpi un rehabilitāciju, medikamentu lietošanas uzraudzību, kopības sajūtas radīšanu, ģimenes ārsta vizītes, citi speciālisti tiks nodrošināti ārpakalpojumā,” stāsta nodibinājuma “Raunas evaņģēliski luteriskās draudzes diakonijas centrs” valdes locekle Anita Lubūze.
Nodibinājumam īstenot tik vērienīgu projektu ir liela uzdrošināšanās. Tā kopīgie izdevumi ir 1 536 731 eiro, no tiem Eiropas Savienības (ES)Atveseļošanas fonda finansējums 1 273 204, privātais finansējums 263 527 eiro.
“Ja dara, tad izdodas,” saka projekta vadītāja, nodibinājuma valdes locekle Evija Zurģe un uzsver, ka pansijas darbinieki vislabāk zina par neatrisinātām problēmām sociālajā aprūpē. Cilvēkiem ar demenci ir grūti atrast sev piemērotu dzīves telpu.
“Te servisa līmenis būs tāds, ka katrs cilvēks arī ar šādu diagnozi varēs cieņpilni nodzīvot savu dzīvi,” uzsver E.Zurģe un atklāj, ka, lai gan vēl priekšā daudz darba, ir pārvarētas šaubas, sagādāts finansējums. “Bija brīdis, kad gandrīz padevāmies, tad Latvijas Evaņģēliski luteriskā Baznīcas Virsvalde rada iespēju turpināt, ES finansējumam aizdevuma veidā papildus piesaistot trūkstošos līdzekļus. Būtiski arī, ka ar pašvaldību noslēgts sadarbības līgums. No līdzīgiem projektiem, kur būvē tieši tādas pašas ēkas, mums ir plānoti mazākie izdevumi,” stāsta E.Zurģe, bet A.Lubūze atgādina par zēseniešiem, draugiem no Vācijas, un viņu palīdzību konkrētu problēmu risināšanā. Draudzība ar Renāti un Kurtu Hoppēm, Zēsenes draudzi, viņu humānais atbalsts ir nenovērtējams, tāpat kā ticība labākai Latvijas nākotnei. Nodibinājums savulaik tika izveidots pēc viņu ierosinājuma.
Nodibinājuma padomes loceklis Jānis Sīka bija tas, kurš ieraudzīja izsludināto pieteikšanos projektam. Viņš pārliecināja padomes un valdes locekļus, ka jāpiedalās, un tagad pauž gandarījumu, ka darbi notiek. “Pēdējoreiz celtniecība mācītājmuižā bijusi pirms vairāk nekā 420 gadiem. Cik paaudžu saistītas ar šo vietu! Mēs esam apņēmušies uzcelt Senioru māju. Esam uzņēmušies finansiālas saistības, esam sākuši un mums jāpabeidz,” teic J.Sīka un atgādina, ka svarīgākais, lai jaunā vieta kalpo cilvēkiem.
Ikdienā teju katru celtnieku soli vēro pansijas iedzīvotāji. J.Sīka pastāsta, ka vīri interesējas par caurulēm, kā tās tiek liktas, un pastāsta, kādas izmantotas kādreiz, tāpat par betona liešanu.
Uzņēmuma “Construction Heart” valdes priekšsēdētājs Kristaps Asnis pastāsta, ka ēka būs pasīva, energoefektīva. “Vērtējam, kur varam ietaupīt, bet neaizmirstam par to, lai cilvēki te justos labi, droši.” Viņš arī atklāj, ka projektā paredzētajā platajā gaitenī tiks ierīkota sliežu sistēma, tā kalpos ne tikai gulošo cilvēku pārvadāšanai, bet arī treniņiem, lai cilvēki varētu atsākt atkal staigāt. “Mazas detaļas ir ļoti svarīgas, un mēs tās neesam izslēguši no būvniecības. Tas šim projektam piešķir citu vērtību,” saka K.Asnis un atklāj, ka pēdējos 15 gados būvējis Itālijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Francijā un Īrijā un pēc atgriešanās šis ir lielākais projekts Latvijā. “Nav runa tikai par naudu, bet par to, ko mēs varam sniegt, ko varam izdarīt un uzbūvēt,” viņš piebilst.
Būvuzraugs Antons Jastržemkis atzīst, ka objekts nebūt nav vienkāršs, kaut ēka top pēc tipveida projekta. “Celtniekiem bija jānoņem putekļaina smilšu kārta, lai grunts iztur ēkas slodzi. Laikapstākļi, protams, patraucēja, arī arheoloģiskie izrakumi. Apkures, kanalizācijas, drenāžas sistēmas saliktas, ir ūdensvada pieslēgums, veikta siltumizolācija. Tagad jau redzams ēkas apjoms. Vizuālais skats būs interesants,” atklāj A.Jastržemskis un uzsver, ka ir patīkami strādāt ar jauniem cilvēkiem. Viņi ir vērsti uz sadarbību, ieinteresēti rezultātā. Bet A.Lubūze uzsver, ka tas, ko dara domubiedru komanda, nav pašsaprotami, katrā solī ir iesaistīta sirds, nav materiālās ieinteresētības. Nauda sabojā, kad tās par daudz un kad pēc tās iekārojas.
“Ir jādara, ja arī pietrūkst spēka, ja nezini kā, prasi padomu,” saka J.Sīka.
A.Lubūze bija sagatavojusi informāciju, ko ielikt laika kapsulā. Tajā tika ievietota fotogrāfija ar Raunas baznīcas altāri un lūgšanu “Mūsu Tēvs”, un mācītāja Edija Kalniņa vēlējumu: “Lai top Dieva svētīts un cilvēkiem vajadzīgs nams!” Tāpat jaunākie laikraksti, arī “Druva”, banknotes un monētas, nodibinājuma valdes un darbinieku vēstījums nākotnei, paužot cerības un vēlmes, kas saistītas ar šo projektu un tā ietekmi uz sabiedrību, fotoattēli no būvniecības laukuma.
Nākotnes vēstījuma kapsulai katrs klātesošais uzmeta lāpstiņu ar cementu.
Raunas pagasta pārvaldes vadītāja Linda Zūdiņa uzsvēra, ka Senioru māja ir nozīmīga Raunai, novadam un ļoti daudziem cilvēkiem, kuri te radīs vecumdienu mājas. “Jūs ceļat māju, bet māja nav nekas bez tā, kas tajā tiek ielikts. Tajā dzīvos cilvēki, kuriem, visticamāk, tā būs mūža nogale vai kāds nākamais posms uz kādu citu vietu. Bet māja ir tikai ēka, ja nav to, kas, to veidojot, ir ielikuši savu sirdi, savas rūpes un savu darbu. Zinu, ka te no pašiem pamatiem ir ielikta sirds un dvēsele,” teica L.Zūdiņa, bet Smiltenes novada domes priekšsēdētāja vietniece Astrīda Harju atgādināja, ka mājas ir gaisma, mājas ir mīlestība, mājas ir svētība un miers.
Nākamgad Jāņus pirmie klienti līgos pansijas “Rauna” Senioru mājā.
Komentāri