Ceturtdiena, 2. oktobris
Vārda dienas: Ilma, Skaidris

Tomēr cilvēks, ne trīspirkstu dzenis

Sarmīte Feldmane
Img 3518 1

Vecpiebaldzēni paliek pie sava – ar tādu uzskatu uz atkārtotu sabiedrisko apspriešanu par dabas aizsardzības plāna sabiedrisko apspriešanu aizsargājamo ainavu apvidum (AAA) “Vecpiebalga” sanāca ap 80 Vecpiebalgas un Inešu pagastu zemju un mežu īpašnieki. Pēc Dabas aizsardzības pārvaldes pasūtījuma SIA “Estonian, Latvian & Lithuanian Environment” AAA izstrādā dabas aizsardzības plānu. Teritorija tiek zonēta, un tiem, kuri tur dzīvo un grib saimniekot, jārēķinās ar ierobežojumiem.

Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode skaidroja, ka plāns top ne tādēļ, ka kāds gribētu nopirkt piebaldzēnu zemi, bet tāpēc, ka visām aizsargājamajām dabas teritorijām ir jāizstrādā plāni. Meklējot finansējumu, jo valstij šādas naudas nav, 23 tūkstoši eiro piesaistīti no norvēģiem. To skaidrojot, Gita Strode centās pārliecināt piebaldzēnus, ka dabas aizsardzības vārdā norvēģi nekāro ierobežot saimniekošanu un lēti nopirkt zemi.

“Ir jāveic inventarizācija, vai tās dabas vērtības, kurām izveidota teritorija, joprojām ir,” stāstīja departamenta direktore un piebilda, ka Vecpiebalga ir pirmā vieta, kur tiek rīkotas divas sabiedriskās apspriešanas. “Jūs esat unikāli,” sacīja Gita Strode. Viņa atzina, ka pirmajā plānā un otrajā ir atšķirības. “Sākotnēji izstrādātāji bija ļoti ņēmuši vērā dabas, nevis iedzīvotāju intereses. DAP aicināja mainīt attieksmi,” paskaidroja Dabas aizsardzības departamenta direktore un atklāja, ka ir īpašumi, kam mainīts zonējums, un tas ierobežos saimniecisko darbību. “Saprotu, ka neviens negrib, lai svešs nosaka, kā saimniekot. Esam te, lai vienotos, pārrunātu, jo varam mainīt zonējumu. Aicinu būt sapratīgiem un lepoties ar savu teritoriju, kas ir skaista, jo, kā paši sakāt, prasmīgi saimniekojat,” uzrunājot piebaldzēnus, sacīja Gita Strode. Viņas aicinājums būt prātīgiem gan izraisīja zālē skaļas valodas.

Ne viens vien mežu īpašnieks, ieraugot zonējumu un atrodot savu meža nogabalu, saprata, ka pārmaiņas ir neizbēgamas, saimniekošana būs ierobežota, kokus zāģēt būs liegts. Iepriekšējā apspriešanā, kad mežu īpašnieki ekspertiem sacīja, ka steigs zāģēt, ko var pagūt, viņi atbildēja, ka tā var darīt. Vecpiebalgas un Inešu pagastā Alauksta un Ineša krastā, ainaviski skaitās vietās, aizvien vairāk parādās kailcirtes. Saimnieki steidz izzāģēt mežu, kamēr tas nav iekļauts dabas lieguma vai dabas parka zonā.

Pret šo plānu jau tika savākti vairāk nekā 1400 iedzīvotāju paraksti. Kā izrādījās sanāksmē, plāna izstrādātāji un DAP par to tā īsti nezināja, jo vēstule nosūtīta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai. No tās pašvaldība saņēmusi atbildi, kuras saturs apmēram tāds – viss notiek un notiks, pašvaldības iebildumiem nav nekāda svara.

“Pašvaldība savu viedokli nav mainījusi un ir pārliecināta, ka iedzīvotāji AAA saimnieko atbilstoši visiem normatīvajiem dokumentiem,” atgādināja Vecpiebalgas novada domes priekšsēdētāja Ella Frīdvalde – Andersone. No 2009.gada dabas aizsardzības pasākumos, piesaistot finansējumu, pašvaldība ir investējusi 2,87 miljonus eiro, ap simts tūkstošiem eiro iedzīvotāji. “Viss darīts, lai te dzīvotu un saimniekotu ilgtermiņā. Uzskatām, ka teritorijas plānojums, kas ir spēkā no 2013.gada, ir izstrādāts atbilstoši visiem normatīvajiem dokumentiem, bija piesaistīti speciālisti, Vides pārraudzības valsts birojs deva atzinumu, ka tas atbilst dabas aizsardzības prasībām. Uzskatām, ka zonējuma maiņai nav pamatojuma. Pēc procedūras pašvaldībai par plānu jādod atzinums – tas būs negatīvs, jo nepiekrītam zonējuma maiņai,” sacīja novada vadītāja un atgādināja – ja jau runa ir par Eiropas un Latvijas interesēm, tad daļa Latvijas valsts patlaban ir šajā zālē.

Piebaldzēniem dabas aizsardzības pārvaldes departamenta direktorei Gitai Strodei, projekta izstrādes vadītājai Lūcijai Kursītei un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Dabas aizsardzības departamenta Aizsargājamo teritoriju nodaļas vadītājai Ingai Belasovai bija daudz jautājumu un iebildumu.

Inesietis Indriķis Putniņš atgādināja, ka piebaldzēni gadiem sadzīvojuši un saimniekojuši AAA. “Nesaprotam, kāpēc kaut kas jāmaina, tas jauc cilvēkiem prātus. Kas patlaban notiek – cilvēki baidās no nākotnes un dara, ko nedarītu, – zāģē mežus, cik var. Manā īpašumā purvā bija liegums, tagad vairs nav,” domās dalījās piebaldzēns.

Dace Rācene izteica šaubas, vai eksperti izstaigājuši visu teritoriju un vai tiešām atraduši, ko ierakstījuši aktos. “Ja īpašniekam ir novērošanas kameras, bet neviens pagalmā nav iebraucis? Eksperti, protams, analizē datu bāzes, bet šis nav tas gadījums. Eksperti neinformē un staigā pa svešu īpašumu, pieklājības normas ir jāievēro,” sacīja piebaldziete. Inga Belasova bija spiesta piekrist, ka ne vienmēr eksperti ievērojuši visas uzvedības normas.”Ja nav bijis īpašumā, lūdzu, ziņojiet DAP,” sacīja Inga Belasova un solīja, ka, ekspertiem mācot par biotopiem, atgādinās par pieklājību.

Neliela diskusija raisījās, vai pareizi darīts, ka iedzīvotāji netika informēti, ka tāds plāns vispār taps. Piebaldzēni pauda pārliecību, ka tad vismaz būtu lielāka skaidrība.

“Jūs nerēķināties ar vidi, kurā esat ienākuši. Vecpiebalga ir ar savām tradīcijām, te ievēro likumus, un mēs nebijām jums ienaidnieki, kuriem vajadzēja slēpt, ka notiks dabas resursu inventarizācija. Ir Ministru kabineta noteikumi, kā šādi plāni jāizstrādā. To, ko te runājam, vajadzēja runāt sākumā ar zemju īpašniekiem. Pa manu zemi bez manas klātbūtnes var staigāt svešinieks, kura sastādīto aktu nevaru izlasīt, un manu īpašumu ieliek kaut kādā zonā,” viedokli pauda Maija Beķere un piebilda, ka ģimene mežu audzējusi mazbērniem, bet nu tas tiek izzāģēts.

Dabas pētnieks Māris Olte dalījās pārdomās: “Te cilvēkiem jādzīvo, bet viņus baida. Daļa klausītāju ekspertus triektu pupās un pasludinātu Piebalgas neatkarību. Varbūt kopā domāsim, kā tikt ārā no ziepēm, te cilvēki nav muļķi, viņi zina, ko dara savos mežos, laukos. Tas ir komunikācijas trūkums, ar nesaprātīgo darbību daudzām eglēm un priedēm likts nokrist tāpēc, ka tās pašreiz izdevīgāk nocirst.”

Piebaldzēni pēc domu apmaiņas ar plāna izstrādātājiem mieru neguva. Daudzi tāpat kā trīs stundas pirms sanāksmes stājās rindā, lai savu īpašumu apskatītu plānā un uzzinātu iespējamo nākotni. Priekšlikumus vēl var iesniegt, runāt par saviem īpašumiem, kuros atrasti vērtīgi biotopi, boreālie meži, tāds rets putns kā trīspirkstu dzenis vai sikspārņi. Viss turpinās.

Pašvaldība dos negatīvu atzinumu, plāns nonāks DAP, tad ministrijā, pēc tam Ministru kabinetā, lai kļūtu par noteikumiem, kas jāievēro katram. Vēl daudz kas var mainīties. Tikai ne nozāģētajos mežos.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ieriķu kopienai "kājas aug" bibliotēkā

03:00, 12. Sep, 2025

Ieriķu bibliotēka ir uzskatāma par vietu, kur sāka izveidoties kopienas aktīvo iedzīvotāju grupas iedīglis. Par […]

Tēva dienas ieskaņā dodas pārgājienā

03:00, 11. Sep, 2025
2

Tēva dienu atzīmēsim šo svētdien, 14. septembrī, bet jau aizvadītajā svētdienā ģimenes bija aicinātas uz […]

Iepazīst sociālajā jomā paveikto un nepieciešamo

03:00, 10. Sep, 2025
1

Tiekoties ar labklājības ministru Reini Uzulnieku, Cēsu novada sociālajā jomā iesaistītie apliecināja, ka iedzīvotājiem ir […]

Renovētajā ēkā top mūsdienīgs bērnudārzs

03:00, 9. Sep, 2025

Skaistu atdzimšanu piedzīvo 1882. gadā celtā ēka Cēsīs, Dārtas ielā 1. Tajā pēc rudens brīvlaika […]

Katru vasaru kāds stūrītis krāšņāks

03:00, 8. Sep, 2025
1

Turpinot tradīciju, arī šovasar augustā notika Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkurss “Sakoptākā sēta”. Vērtēšanas komisija – […]

Stāsts nav par skolas solu, bet vērtībām

03:00, 7. Sep, 2025
6

Šovasar par Ungurmuižu rakstīts vairākkārt. Ne kā arhitektūras pērli, kuru skatīt brauc Latvijas iedzīvotāji un […]

Tautas balss

Sludinājumi