
Kad stiprāks lietus, ūdens gar Gaujas malu veido izskalojumus, tas arī drupina tilta balstus. Tā nu jau vairākus gadus ir pierasta aina Vecpiebalgas novadā Taurenē.
“Tilts acīmredzami brūk. No apakšas skats ir briesmīgs, kabeļi
karājas, vējā šūpojas. Tumsā gājējiem pār to iet bīstami, var gūt traumas. Un tā diemžēl arī bijis, jo margas nav drošas,” saka Vecpiebalgas novada domes Taurenes pagasta komunālās daļas vadītājs Jānis Vīlips. Viņš, vēl būdams pagasta vadītājs, par tiltu paudis satraukumu gadiem. “Runāts ar satiksmes ministriem, te braukuši tiltu speciālisti, vērtējuši. Visu laiku esam cerējuši, ka reiz būs jauns tilts, un ik pa brīdim esam dzirdējuši solījumus, ka tā būs. Un esam ticējuši, gaidījuši. Paiet tie daži gadi, cilvēki atkal uztraucas, prasa, kad
būs. Tad atkal solījumi, ka vajadzētu sākties būvniecībai, bet atkal nekas nenotiek. Tagad jau projekts gatavs, arī nauda bija, domājām, kas gan vēl varētu kavēt. Tomēr var, atkal jauni šķēršļi,” domās dalās Jānis Vīlips.
Jaunā tilta projekts ir gatavs, bija arī finansējums. Jau vajadzēja notikt tā būvniecībai, taču viss apstājies.
“Bija paredzēts tilta būvi un ceļa posma atjaunošanu līdz Taurenei veikt vienlaikus. Projekts bija gatavs, nebija naudas, un to nolika plauktā. Tā kā tilta stāvoklis ar katru gadu kļūst sliktāks, jaunā celtniecību vairs nedrīkst atlikt, tilta projekta īstenošana tika izdalīta atsevišķi. Darbi varēja sākties,” stāsta “Latvijas Valsts ceļi” tiltu daļas vadītājs Māris Dūzelis. Taču ir viens kavēklis, un tas ir ļoti būtisks. Jauno tiltu iecerēts būvēt blakus vecajam. Lai to darītu, vajadzīga vieta ceļam. “Ar vairākiem zemes īpašniekiem par to panākta vienošanās, taču ar vienu ir problēmas,” pastāsta Māris Dūzelis.
Netālu no Gaujas tilta, tuvu ceļa malai atrodas neliela balta ēka. Kopsaimniecības mantu privatizēja, īpašnieks pārdeva to tālāk. Atmodas laikā tur bija maza bodīte. Nu jau daudzus gadus tajā valda klusums. Īpašums kopā ar zemi
ir 308 (!) kvadrātmetrus liels. “Jau pirms gadiem pašvaldība runāja ar īpašnieku, ka zeme būs vajadzīga jaunajam tiltam un ceļa rekonstrukcijai. Toreiz viņš neteica, ka par to nerunās. Tad uzzinājām, ka īpašums jau pieder bankai. Tad savu darīja tiesu izpildītājs, un izsolē nelielais pleķītis un ēka ieguva jaunu īpašnieku,” ne tik senus notikumus pastāsta Jānis Vīlips. Māris Dūzelis savukārt atgādina, ka
valsts institūcijām un pašvaldībām šādā izsolē piedalīties liedz likums.
“Tā kā jaunais īpašnieks ilgi nereģistrēja īpašumu Zemesgrāmatā, nevarējām pat uzzināt viņa vārdu. Tagad tas ir zināms, mēģinām sākt sarunas,” saka Māris Dūzelis. Cik zināms, jaunais īpašnieks jau noslēdzis līgumu par īpašumu iznomāšanu. Kāds uzņēmējs esot iecerējis te gatavot malku.
“Rīkosimies likumā noteiktā kārtībā. Ja neizdosies ar īpašnieku vienoties, ierosināsim nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu. Bet tas ir ilgs process, aizņems vismaz gadu,” vērtē Māris Dūzelis un piebilst, ka ceļa rekonstrukcija notiks agrāk nekā jaunā tilta būvēšana.
Bet pāri tiltam ir jābrauc šodien.
Māris Dūzelis atzīst, ja drīzākajā laikā darbi neies uz priekšu, tilta stāvoklis, saprotams, pasliktināsies. “Domājot par drošību, vispirms satiksme tiks organizēta pa vienu braukšanas joslu,
tad nekas neatliks, kā noteikt kravas transporta masas ierobežojumu,” skaidro “Latvijas Valsts ceļi” tiltu daļas vadītājs.
Novada uzņēmēji par tilta stāvokli ne reizi vien cēluši trauksmi, regulāri par to atgādinājuši pašvaldībai. Tā tilta saimniekiem. “Vai kāds ir padomājis, kas notiek ar uzņēmējdarbību ne tikai Vecpiebalgā, arī tuvējos novados? Ja pienāks laiks, kad tiltam noteiks kravas masas ierobežojumu, varam savas ražotnes slēgt. Tas ir krusts pāri uzņēmējdarbībai,” saka SIA “Apsītes AG” valdes locekle Anna Glāzere un paskaidro, ka kravas, kurās ved malku, šķeldu, degvielu, būvmateriālus, pienu, sver ap 20 tonnas. Vest mazākas kravas ir dārgāk. “Rudeņos, pavasaros jau tiek ierobežota braukšana pa grants ceļiem. Pat nevaru iedomāties, kas notiks, ja būs jāmeklē cits ceļš, nevis caur Taureni. Šis tilts ir dzīvības stīga,” tā uzņēmēja Vecpiebalgā un piebilst: “Kas tāds ir iedomājams tikai Latvijā. Jāvērtē arī šā uzņēmēja devums valstij. Varbūt viņš neizprot situāciju, ar viņu jārunā citiem uzņēmējiem.”
Sarunā ar “Druvu” taurenieši bija diezgan skeptiski – ka tāda jau esot dažu uzņēmēju attieksme. Kad vajadzīgs atbalsts, tad visi zina ceļu uz vietējo domi, bet kad runa par valstiskām lietām, tad gan domā tikai par savu maku.
“Ja vēl būtu vietējais, varētu apelēt pie sirdsapziņas, tagad nekā,” nosaka kāds vīrs, kurš brauc darbā ārpus Taurenes. Protams, pāri tiltam pār Gauju.
Tagad daži spriež, ja paši būtu bijuši tālredzīgāki,
būtu iesūtījuši izsolē kādu uzticamu cilvēku, kurš gan ar iegādāto īpašumu netaisītu biznesu.
Pilnīgi skaidrs ir viens – nākamgad, kā bija paredzēts, jaunā tilta pār Gauju Taurenē nebūs. Kad to cels, atkarīgs no sarunām.
Sarmīte Feldmane
Komentāri