
Cēsu rajona tiesa, tāpat kā visas Latvijas tiesas, aprīkota ar video konferenču un skaņas ieraksta iekārtām.
Latvijas un Šveices sadarbības programmas projekta “Tiesu modernizācija Latvijā” laikā visas Latvijas 47 tiesas un 12 ieslodzījuma vietas – kopumā 323 zāles – aprīkotas ar videokonferenču un skaņas ierakstu iekārtām. Arī Cēsu rajona tiesā viena zāle, kuru parasti izmanto krimināllietu izskatīšanai,
aprīkota ar videokonferences iespējām, bet pārējās četras zāles –
ar audio iekārtām.
Cēsu rajona tiesas priekšsēdētāja Dace Blūma stāsta, ka videokonferenci tiesas izmanto dažādos gadījumos, tai skaitā, kad lietas dalībnieks nespēj ierasties
tiesā.
“Videokonferences izmantošana ļauj saīsināt laiku, kas veltāms apsūdzēto sagatavošanai tiesas sēdei, uzlabot sabiedrības drošību, kā arī tiesu pieejamību, jo būtiski samazinās lietas dalībnieku ceļa izdevumi un patērētais laiks, tā ka nepieciešamības gadījumā piedalīties tiesas sēdē ir iespējams tuvākās pilsētas tiesā. Savukārt tiesas sēžu zāļu aprīkošana ar skaņas ieraksta aparatūru palīdz uzlabot tiesas procesa un tiesas sēžu protokolu kvalitāti,” norāda D. Blūma.
Pagājušajā nedēļā arī “Druva” piedalījās kādas krimināllietas izskatīšanā un redzēja, kā tiesas sēdes laikā tiek nodrošināta video konference, pieslēdzoties Valmieras cietumam, kurā atrodas
apsūdzētais.
Krimināllietu tiesnesis Helmuts Brasovs piekrīt, ka, izmantojot videokonferences iekārtas, kas ļauj tiesas sēdes gaitā pieslēgties kādai ieslodzījuma vietai, galvenokārt tiek ieekonomēts laiks.
“Šī ir lieliska laika, cilvēku un finanšu
resursu ekonomija. Līdz šim nereti kavējās tiesas sēdes sākums, jo apsūdzētais
nebija atvests uz sēdi noteiktajā laikā. Tāpat apsūdzētais, kurš atrodas ieslodzījuma vietā un tiesas sēdei pieslēdzas ar videokonferences iekārtu starpniecību, tiesas sēdes laikā nevar vairs taisīt dažādus “priekšnesumus”, kā tas nereti notika, kad atradās zālē. Līdz ar to disciplinētība ir lielāka. Tāpat zinām no savas pieredzes, ka apsūdzētie etapēšanas
laikā nereti meklē iespējas bēgt. Pašiem Cēsu rajona tiesā pirms pāris gadiem bija gadījums, kad apsūdzētais, kurš bija atvests uz tiesas sēdi, izlēca pa tiesas ēkas logu un mēģināja aizbēgt,” stāsta krimināllietu tiesnesis H.Brasovs, norādot, ka šāda tiesu modernizācija nākusi par labu un viņam kā tiesnesim noteikti ir daudz ērtāk strādāt.
Zvērināta advokāte Gunta Karitone uzsver, ka, domājot par tiesvedības ātrumu, šādas iekārtas ir noderīgas. “Ja tiesas sēde ir paredzēta, piemēram, pulksten 11, tad tieši tajā laikā tā arī sākas. Vairs nevar būt kavēšanās. Protams, advokāta darbs gan nu ir nedaudz citādāks, jo aizstāvamais vairs neatrodas vienā zālē ar mani. Taču, ja ir kādi būtiski jautājumi, kuri jāpārrunā sēdes laikā zem četrām acīm, tiek palūgts visiem iziet no tiesas zāles un sarunājamies, izmantojot videokonferences iekārtas,” norāda G. Karitone, neslēpjot gan, ka pie šīm iekārtām jāpierod gan pašiem tiesnešiem, advokātiem, gan tās ir kaut kas jauns arī apsūdzētajiem, kuri
netiek vesti uz tiesu.
“Tas ir psiholoģisks moments, jo, iespējams, kādam apsūdzētajam tas, ka pats nevar būt klātienē tiesas zālē, sagādā nelielas neērtības,” vērtē zvērināta advokāte. Viņa, runājot par audio ierakstu veikšanu tiesas sēžu laikā, uzsver, ka šādām iekārtām nākotnē būtu jābūt arī policijā un prokuratūrā, kur vēl būtiskāk fiksēt liecības, ko sniedz liecinieki un cietušie.
Runājot par audio ierakstiem, kuri tiek veikti katrā civillietu sēdē, tiesnese Līga Karlsone norāda, ka ieviestās tehnoloģijas tiesā atvieglo tiesu sekretāru darbu, kuri līdz šim sēžu protokolus rakstīja papīra formātā. Tagad galvenais tiesu sekretāram ir nodrošināt, lai tiesas sēdes laikā tiktu veikts
kvalitatīvs
audio ieraksts, kurš tiek pievienots lietai. “Bažas rada vien tas, lai tehnisku problēmu dēļ neveidojas situācija, ka ieraksts nav izdevies. Tāpat tas sarežģī tiesneša darbu, kad viņš raksta spriedumu. Vairs nevaru pārlasīt rakstīto materiālu, tas tagad jāklausās austiņās,” saka L. Karlsone, taču teic, ka valstī iestāžu darbs tiek modernizēts un skaidrs, ka Latvijas tiesas nebūs izņēmums.
Pēc Tieslietu ministrijas datiem zināms, ka no 2012. gada jūnija līdz 2013. gada decembrim valstī kopumā videokonferenču iespējas izmantotas jau vairāk nekā 2000 tiesas sēdēs.
Liene Lote Grizāne
Komentāri