“Cēsis ir zēnu koru galvaspilsēta. Ne visām pilsētām patīk tāda burzma un arī piestāv,” sacīja pazīstamais diriģents Jānis Ērenštreits, Zēnu koru salidojuma tradīcijas iedibinātājs.
Viņš Cēsu estrādē desmit salidojumos diriģējis dziesmas daudziem tūkstošiem puiku. Vai vēl kur citur vienuviet var redzēt tik daudz zēnu – lepnu un pašapzinīgu.
11. salidojuma koncertā “Puikas! Dziedāsim!” ar savām skanīgajām dziesmām priecēja 1509 zēni no 45 koriem visā Latvijā. Zēnu koru salidojums bija arī tikšanās un svētku reize pedagogiem, kuri ikdienā strādā, lai puikas dziedātu, lai kori skanētu. Cēsu novadu pārstāvēja zēnu koris “Piebalgas puikas”, kurā skolotājas Māra Vīksna un Inta Apalupa apvienojušas dziedātājus no Vecpiebalgas un Jaunpiebalgas vidusskolas, Dzērbenes un Skujenes pamatskolas; Cēsu 1.pamatskolas zēnu koris Ilzes Grinfeldes vadībā un Pastariņa sākumskolas koris, kuru vada Arnita Deigele.
Lielākā dienas daļa zēniem pagāja neatlaidīgā mēģinājumā, bet viesiem atlika laiks arī iepazīt Cēsis. Lai būtu interesanti, gādāja Cēsu jaunieši. Cēsu dziedošie puikas par tik daudz viesiem priecājās un savā starpā viņus arī apcēla, jūtoties pārāki, jo salidojums taču notiek Cēsīs. Viņu dziedātās dziesmas “Rīgas puikas ziepes taisa” vai “Cēsu puikas tiltu taisa” nepārprotami bija pašapliecinājums pazīstamajai salidojuma dziesmai “Rīgas puikas tiltu taisa”.
Korus Vienības laukumā sagaidīja Cēsu 1.pamatskolas pūtēju orķestris, skolas kora pārstāvji nolika ziedus pie Uzvaras pieminekļa. Ne vienam vien notikums bija pulcēšanās un gājiens uz Pils parku orķestra pavadībā, skatītāji ielas malā un sveicinājuma saucieni koristiem. Sākumā bikli, bet vēlāk jau, skolotāju pamācīti, puikas skanīgi atbildēja. Nest salidojuma karogu bija uzticēts Priekuļu bērnu deju kolektīva “Tūgadiņš” dejotājiem. Sastājušies estrādē, dziedātāji ar acīm meklēja savējos – vecākus, brāļus, māsas, pazīstamos – un līdz pašam koncerta sākumam ne viens vien skatītājs māja kādam estrādē.
Pirms valsts himnas izskanēja Valsts prezidenta Egila Levita apsveikums dziedošajiem Latvijas puikām. Tajā atgādinājums, ka zēnu koru dalībnieki turpina mūsu Dziesmusvētku tradīcijas, kas pārmantotas un nestas tālāk no paaudzes paaudzē. “Dziesma mūsu tautu vieno, dziesmā ir spēks un prieks. No pulcēšanās, no kopīgas dziedāšanas izauga Latvijas valsts. Jums, nākamajiem vīriem, savas zemes aizstāvjiem, vīru koru dziedātājiem, novēlu stipru ticību Latvijas valstij un tautai,” vēlēja Valsts prezidents. Salidojuma dalībniekus, īpaši pedagogus, sveica izglītības ministre Andra Čakša.
Dziesmas nomainīja cita citu, klausītājus priecēja azarts, ar kādu puikas dziedāja. Virsdiriģenta pienākumi bija arī Ilzei Grinfeldei. “Pirmoreiz zēnu kopkori diriģēju pirms pieciem gadiem, tad gan bija uztraukums. Ir laba sajūta, un būt dziedātāju priekšā ir mans aicinājums. Prieks un lepnums par puikām,” atzina diriģente un piebilda, ka latviešu tautasdziesma “Kas kaitēja nedzīvot” koristiem patīk un tad jau nav grūti vadīt kopkori. Zēnu koru salidojuma koncertā piedalījās arī Cēsu Valsts ģimnāzijas meiteņu koris “Volante”, jo ne visas dziesmas var atklāt tikai ar zēnu balsīm.
Ar īpašām ovācijām tika sagaidīts pazīstamais komponists un dziedātājs Renārs Kaupers. Zēni jutās pagodināti un priecīgi dziedāt kopā viņa dziesmu. Savukārt Ulda Marhileviča un Guntara Rača dziesmu cikls “Pasaules radīšana” atklāja gan gaismas un tumsas cīņu, gan labā uzvaru.
Zēnu koru salidojumā piedalījās trīs Cēsu novada kori:
- Cēsu 1.pamatskolas zēnu koris – 56 koristi,
- “Piebalgas puikas” (Vecpiebalgas un Jaunpiebalgas vidusskola, Dzērbenes un Skujenes pamatskola) – 40,
- Pastariņa sākumskola (Cēsis) – 24.
Komentāri