Pirmdiena, 6. oktobris
Vārda dienas: Monika, Zilgma, Zilga

Tautas vēlēts prezidents nav “glābšanas riņķis”

Druva

Ekonomiskās krīzes, kā arī politisko partiju ķildu ietekmē ik pa laikam sabiedrībā izskan diskusijas par tautas vēlēta prezidenta nepieciešamību. Ik pa laikam izskanējušas idejas pat par vadoņa nepieciešamību Latvijā. “Druva” vaicāja Stratēģiskās analīzes komisijas priekšsēdētājam, sociālantropologam Robertam Ķīlim, kādas ir viņa domas par šīm idejām.

Tautas vēlēta prezidenta ideju R. Ķīlis atzīst par iespējamu, taču mudina aizdomāties, vai prezidenta ievēlēšanas kārtības mainīšana ko mainītu: “Ja lielāka vara tiek nodota tautai, tad, jā, tas nav slikti. Tomēr es domāju, ka diskusijas par tautas vēlētu prezidentu pašlaik lielākoties ir politiskās reklāmas veids – sakot, ka tas atrisinās problēmas. Ko atrisinās tautas vēlēts prezidents? Demogrāfisko situāciju, klimata vai izglītības sistēmas problēmas?

Tomēr prezidentam varas līdzsvaru kausā varētu būt vairāk kompetenču, kādēļ gan ne? Tāpat apdomājama ir Igaunijas pieredze, kur prezidentu ievēl ne tikai parlaments, bet arī pašvaldību deputāti.”

R. Ķīlis uzsver, ka ir ļoti būtiski, lai sabiedrība daudz vairāk iesaistītos politiskos un sabiedriskos procesos: “Es gribētu atgādināt, ka Satversme paredz, ka suverēnā vara Latvijā pieder tautai. Tas ir ļoti svarīgs punkts. Taču pēdējo gadu pieredze rāda, ka šī vara vairs īsti nav Latvijas tautai. Tā ir jāņem atpakaļ.” Tāpat sociālantropologs uzskata, ka būtu nepieciešams, lai sabiedrībai ir lielāka vara lemt par savu dzīvi, izsakot viedokļus referendumos vai kā savādāk iesaistoties lēmumpieņemšanā.

R. Ķīlis atzīst, ka viņš personīgi atbalsta demokrātisku režīmu, tādēļ vadoņa idejas viņam nešķiet saistošas, tomēr viņš atzīst: “Demokrātiskā sabiedrībā ir respektējami, ka ir cilvēki, kuriem patīk autoritārs formāts. Šādi strādā ne viens vien privātais uzņēmums. Taču tas nenozīmē, ka tāds būtu vairākuma viedoklis. Jautājums par ko aizdomāties ir – kādi būtu tālājefoši efekti, ja lielāka vara koncentrētos viena cilvēka rokās. Bez varas līdzsvariem tas nebūtu labi. Ja būtu autoritārs valsts vadītājs, tad būtu jāstiprina kāda cita vara – varbūt tā būtu tiesu vara un konstitucionālā vara. Vadoņu jeb autoritāras shēmas ir jāievieto sistēmā, kurā ir balanss. Pretējā gadījumā problēmas būtu ļoti lielas, jo reformas, idejas, kas ienāktu prātā vienam cilvēkam, šaurai grupai, bez kritiskas izvērtēšanas, varētu novest pie nepatīkamām lietām ar negatīvām sekām. Tas Latviju attālinātu no plašākas sabiedrības

līdzdalības sabiedriskos procesos. Ilgtermiņā tas nebūtu labi – cilvēki atstālbtu, procesos piedalītos mazāk un lēmumi nebūtu jūtīgi pret dažādām grupu interesēm.”

Māra Majore – Linē

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Muzejs glabā dzīvesstāstus, kas dod spēku

03:00, 14. Sep, 2025

Uz Melānijas Vanagas muzeju kādreizējā Doles, Rencēnu un jau savulaik arī Amatas pamatskolā sabrauca daudzi. […]

Pagasts bez centralizētā siltuma nepaliks

03:00, 13. Sep, 2025

Rudens sākums ir laiks, kad Cēsu novada apvienību pārvaldes cītīgi gatavojas apkures sezonai, lai tā […]

Ieriķu kopienai "kājas aug" bibliotēkā

03:00, 12. Sep, 2025

Ieriķu bibliotēka ir uzskatāma par vietu, kur sāka izveidoties kopienas aktīvo iedzīvotāju grupas iedīglis. Par […]

Tēva dienas ieskaņā dodas pārgājienā

03:00, 11. Sep, 2025
2

Tēva dienu atzīmēsim šo svētdien, 14. septembrī, bet jau aizvadītajā svētdienā ģimenes bija aicinātas uz […]

Iepazīst sociālajā jomā paveikto un nepieciešamo

03:00, 10. Sep, 2025
1

Tiekoties ar labklājības ministru Reini Uzulnieku, Cēsu novada sociālajā jomā iesaistītie apliecināja, ka iedzīvotājiem ir […]

Renovētajā ēkā top mūsdienīgs bērnudārzs

03:00, 9. Sep, 2025

Skaistu atdzimšanu piedzīvo 1882. gadā celtā ēka Cēsīs, Dārtas ielā 1. Tajā pēc rudens brīvlaika […]

Tautas balss

Sludinājumi