Pirmdiena, 29. septembris
Vārda dienas: Miķelis, Mikus, Miks, Mihails, Jumis

Tās pašas svītras

Druva
200802012334273445

Izstāžu zālē “Vecpilsēta” apskatāma izstāde “Svītraino brunču deja”.

Rīgas lietišķās mākslas studijas “Rota” audēju stellēs dažādu novadu tautas tērpu krāsas un salikumi iedzīvojušies mūsdienu apģērbā.

“Gribējām svītraino brunču krāsas pārnest mūsdienu apģērbā. Cepurēs, zeķēs, vestēs, grīdas celiņos, šallēs, apmetņos, lakatos, lai tie kļūst krāsaināki, atšķirīgāki,” stāsta studijas vadītāja Ināra Skrodele un piebilst, ka Latvija ir krāsās ļoti bagāta. Novadu tautas tērpus nesajaukt. Izstādē apskatāmi tradicionālie brunči un tiem līdzās mūsdienu apģērbs tādos pašos krāsu salikumos.

“Izstādē labi redzams, ka tautas tērps nav stereotips, uniforma. Atliek tikai meklēt idejas, izpausties. Pirms gadiem grīdas celiņos apzināti neauda tautiskos brunčos noskatītus krāsu salikumus. Bet kāpēc gan tā nevarētu darīt,” vērtē v/a “Tautas mākslas centrs” vecākā speciāliste tautas lietišķās un tēlotājas mākslas jautājumos Linda Rubena un piebilst, ka šī izstāde ir apliecinājums tam, ka etnogrāfiju ļoti labi var izmantot mūsdienu apģērbā, interjerā. “Pamazām jālauž priekšstats, ka etnogrāfijai jāguļ fondos. Senču krāsu izjūta nav aizgājusi zudībā un nedzīvo tikai Dziesmu svētkos. Vai tad šallīte kā Bārtas brunču kopija nav skaista, vai grīdas celiņš kā Piebalgas brunči?” saka Linda un piebilst, ka uzreiz var pateikt, ka tie, latviskos toņos, tapuši latviešu stellēs. Viņa atzīst, ka, skatoties svītrainajos krāsu salikumos, atklājas novadi. Pelēkie Piebalgas toņi nemaz nav tik pelēki, bet katra melnā svītriņa ir citādāka, Kurzemē jūras vējš izpūš miglu un krāsas skaidrākas…

“Rīgā sabrauc cilvēki no visiem novadiem, katrs ar savu bagāžu, mentalitāti, krāsu izjūtu. Pēc darbiem var pateikt, no kura novada katra audēja,” domās dalās studijas vadītāja. Audējas muzejā nozīmējušas brunču rakstus, krāsojušas dziju, audušas paraugus kā nelielas glezniņas, tad tapuši brunči, visbeidzot to raksti pārcēlušies citos apģērba gabalos. “Ar tautisku brunci dodas iz Dziesmu svētkiem, bet apmetni, kurā tās pašas krāsas, velk mugurā ikdienā,” saka Ināra Skrodele.

Studijas “Rota” audējas turpina iesākto – iedzīvināt šodienā tautas mākslu. “Latviešu etnogrāfiskajam tautas tērpam par paraugu pieņemts uzskatīt 19. gadsimta tērpu. Tā laika audējas darinājušas dzīvu pieminekli latviešu tautai. Viņu skatījums uz krāsām un simboliem nav nedzīva vēstures daļa, tas iedvesmo joprojām,” domās dalās studijas vadītāja un piebilst, ka “Rotas” audējas gatavojas izstādei “Velc, pelīte, saldu miegu”. Tajā tautiskie raksti iedzīvosies segās, spilvenos, arī naktskreklos.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ieriķu kopienai "kājas aug" bibliotēkā

03:00, 12. Sep, 2025

Ieriķu bibliotēka ir uzskatāma par vietu, kur sāka izveidoties kopienas aktīvo iedzīvotāju grupas iedīglis. Par […]

Tēva dienas ieskaņā dodas pārgājienā

03:00, 11. Sep, 2025
2

Tēva dienu atzīmēsim šo svētdien, 14. septembrī, bet jau aizvadītajā svētdienā ģimenes bija aicinātas uz […]

Iepazīst sociālajā jomā paveikto un nepieciešamo

03:00, 10. Sep, 2025
1

Tiekoties ar labklājības ministru Reini Uzulnieku, Cēsu novada sociālajā jomā iesaistītie apliecināja, ka iedzīvotājiem ir […]

Renovētajā ēkā top mūsdienīgs bērnudārzs

03:00, 9. Sep, 2025

Skaistu atdzimšanu piedzīvo 1882. gadā celtā ēka Cēsīs, Dārtas ielā 1. Tajā pēc rudens brīvlaika […]

Katru vasaru kāds stūrītis krāšņāks

03:00, 8. Sep, 2025
1

Turpinot tradīciju, arī šovasar augustā notika Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkurss “Sakoptākā sēta”. Vērtēšanas komisija – […]

Stāsts nav par skolas solu, bet vērtībām

03:00, 7. Sep, 2025
6

Šovasar par Ungurmuižu rakstīts vairākkārt. Ne kā arhitektūras pērli, kuru skatīt brauc Latvijas iedzīvotāji un […]

Tautas balss

Sludinājumi