Saulainā sestdiena mudināja laiku pavadīt kopā un pastrādāt talkā.
“Atsaucās ap pussimts talcinieku, un padarījām daudz,” saka Lielstraupes pils tūrisma speciāliste Rudīte Vasile un ar gandarījumu piebilst, ka sanākuši daudzi straupieši, atbraukuši talkotāji arī no Rīgas, Līgatnes, Valmieras, Cēsīm. Straupiete Andra Magone atvilinājusi slēpņotāju grupu. Viņi pilī ierīkoja vēl vienu slēpni. Kuplā pulkā bija arī Straupes draudzes locekļi.
R.Vasile uzsver, ka īpašs prieks par straupiešiem. “Lukstiņu” mājas saimnieks Anda un Māris Alsbergi izpalīdzēja ar traktoru, Armands Vīns no “Gribuļiem” no kritušajiem kokiem izveidoja solus atpūtas vietā. “Tā tika iekārtota aiz zvanu torņa baznīcas dārza stūrī. Tur tagad ir arī ugunskura vieta, jo bieži vien ekskursanti vēlas nelielu atpūtu,” teic R.Vasile.
Tūrisma speciāliste pastāsta, ka pirms talkas kopā ar Straupes draudzes un mazās pils saimniekiem izspriests, kas šopavasar darāms, uzklausīts ainavu arhitektes padoms. “Līdztekus pavasara sakopšanas darbiem ierīkojām arī viduslaiku dobi. Bija daudz diskusiju, vai to vajag un kādu. Daudziem bija svarīgi, lai tā būtu atšķirīga no tās, kas Cēsu pils pagalmā,” atklāj R.Vasile.
Tūrisma speciāliste vērtē, ka daudzi brīvdienās labprāt dažas stundas velta kopīgam darbam. “Kopā varam izdarīt daudz. Kad aicināju, lai kāds piesakās vārīt zupu, atsaucās Vilnis no Limbažiem, un bija priecīgs, ka viņa gatavotā ugunīgā ungāru ganiņu zupa visiem garšoja,” pastāsta R.Vasile un uzsver, ka talkās un straupiešu tikšanās reizēs pilī allaž valda lietišķa gaisotne un būtiskākais, ka katrs grib un ir gatavs palīdzēt.
Komentāri