
<br>Māra Majore – Linē
Vidzemes lauku attīstības biroja Cēsu rajona speciāliste Dace Kalniņa, pārstāvot kooperatīvu asociāciju, oktobra vidū piedalījās Eiropas lauksaimnieku un kooperatīvu organizācijas un Eiropas Komisijas bioloģiskās lauksaimniecības ekspertu darba grupā Briselē. Diskutēts tika par aktualitātēm bioloģiskajā lauksaimniecībā. “Druva” D. Kalniņu aicināja uz sarunu par perspektīvām bioloģiskajā lauksaimniecībā.
– Cik svarīga ir Latvijas dalība šādās darba grupās Eiropas Savienības līmenī?
– Pats būtiskākais ir gūt informāciju par norisēm, par dažādu problēmu risinājuma veidiem citās valstīs un zināšanas izmantot Latvijā. Svarīgi ir arī paust viedokli, kāds stāvoklis ir Latvijā.
Lielākoties diskutētie jautājumi saistīti ar likumdošanu. Svarīgi izprast norises, jo Latvijā nereti patiesā centībā, bet bez praktisko kopsakarību izpratnes likumdošanā tiek iestrādātas normas, kas ne vienmēr ir labvēlīgas ražotājiem un sabiedrībai.
Diemžēl Latvijas pusei trūkst spējas šādās tikšanās reizēs komunicēt dažādās valodās un vienādi labā kvalitātē par visiem jautājumiem, kuru diapazons ir gana plašs.
– Kas bija svarīgākie jautājumi šoreiz?
– Visām valstīm aktuāla ir kopējās lauksaimniecības politikas reforma un nozares perspektīvas. Eiropas Savienība 30 gadus strādāja, nereformējot lauksaimniecības politiku, kad Latvija iestājās ES, tieši notika reforma. Process ir pakāpenisks, reformējamo jautājumu ir ļoti daudz. Tādēļ Latvijai ir svarīgi pieņemt nosacījumus, pielāgoties tiem un diskutēt, kā procesus ietekmēt pozitīvi. Mums jāzina, kā šajā konkurences skrejceļā noturēties, un tādēļ ir svarīgi saprast, kāda būs kopējā politika.
Reforma ietekmēs visas lauksaimniecības nozares. Tas būtībā ir jautājums par maksājumu struktūru un apjomu konkrētām nozarēm. Politiķi uzskata – nav tik būtiski salīdzināt lauksaimniecības ieguldījumu ar citu nozaru devumu valsts kopējā produkcijā un ekonomiskajos svaros. Svarīgāk uz lauksaimniecību un produktu ražošanu raudzīties kā uz resursu ilgtspējas un valsts neatkarības garantu.
Aktuāla ir arī kopējā lauksaimniecības produktu “Kvalitātes zaļā grāmata”, kas top ar mērķi, lai bioloģiskā lauksaimniecības produkcija būtu virs vidējā labuma. Kvalitāte produkcijā, saimniekošanā ir primārais nosacījumus bioloģiskajā lauksaimniecībā, par to tiek daudz diskutēts arī ES līmenī. “Kvalitātes zaļā grāmata” būs svarīga arī mūsu lauksaimniekiem kā ieteikumi ražošanai.
– Vai kopējā lauksaimniecības politikā bioloģiskā lauksaimniecība būs prioritāte?
– Politiskajos dokumentos bioloģiskā lauksaimniecība tiek uzsvērta kā videi draudzīga, resursus ekonomējoša, ilgtspējīga saimniekošana. Šajā ziņā bioloģiskā lauksaimniecība ir viena no prioritātēm, bet tas nenozīmē, ka cita veida lauksaimniecība nebūtu atbalstīta un nozīmīga.
– Vai, perspektīvā lūkojoties, bioloģiskajai lauksaimniecībai atbalsts palielināsies vai samazināsies?
– Eiropas Komisijas virzība ir uz maksājumu izlīdzināšanu, neatbalstot konkrēti kādu nozari. Atbalsts būs, bet par tā mērķiem un apjomiem turpinās diskusijas. Ja būs nodrošināta saimniekošanas, ražošanas un produkta kvalitāte, tad produkcijai būs cena, saimniecībai atbalsts, arī pastāvēšanas iespējas un izredzes. Prasības nepalielināsies, bet izšķiroša nozīme ir patērētāja izvēlei. Tādēļ jāpieņem, ka saimniekot bioloģiski nozīmē arī izprast patērētāju vēlmes un piedāvāt to, kas vajadzīgs, ne tikai domāt par to, kas izdevīgi ražotājam. Viegli nav un nebūs, bet nākotne bioloģiskajā lauksaimniecībā strādājošajiem noteikti ir.
– Kā Latvijas bioloģiskā lauksaimniecība izskatās salīdzinājumā ar citām valstīm?
– Interesanti, bet salīdzinošā skatījumā visstraujākie bioloģiskās lauksaimniecības platību pieaugumi pēdējos gados ES bijuši tieši Latvijai. Tas lielā mērā ir saistīts ar atbalsta sistēmu Latvijas lauksaimniekiem. Tagad, kad saimniecības ir iesaistījušās bioloģiskajā lauksaimniecībā un uzņēmušās piecu gadu saistības, tām ir ļoti daudz jāstrādā. Jāatrod sava niša, kas būtu saimniecībai labvēlīgākā produkcijas ražošanā, pārdošanā, vēlams, iesaistoties kooperācijā. Protams, vieglāk būtu gaidīt, ka kāds no augšas pateiktu, ko labāk darīt, bet saimniecībai pašai vai ar konsultantu atbalstu jāveic darbības izvērtēšana un jāizlemj, kā rīkoties .
Latvijā pakāpeniski pilnveidojas valsts normatīvie akti, kas regulē bioloģisko lauksaimniecību. Pašlaik nodoti apspriešanai jauni Ministru kabineta noteikumi par bioloģiskās lauksaimniecības produktu sertifikāciju, kontroli un uzraudzību.
Valsts normatīvie akti paredz, ka saimniecība, kas nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību, aktīvi jāiesaistās ražošanā. Šai lauksaimniecībai būtiskas ir arī vides saglabāšanas un sociālā funkcija. Par sociālo funkciju Latvijā gan vēl plaši nerunā, bet tā ir Eiropas Komisijā pieminēta prioritāte.
– Kā ir ar bioloģiski ražoto produktu importu un eksportu?
– Briselē sprieda par importu. Mums tepat blakus ir trešās pasaules valstis. Aktuāls ir jautājums, vai, iepērkot bioloģiskos produktus, piemēram, no Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas, varam uzticēties, ka tie patiešām tādi ir. Protams, ES valstīm ir izdevīgi iepirkt izejvielas no šīm valstīm, jo tur tās ir lētākas, pateicoties šai iespējai, var samazināt produkcijas izmaksas. Ļoti iespējams, ka arī Latvijā ar laiku imports būs vajadzīgs. Tādēļ svarīgs jautājums ir par bioloģisko saimniecību sertifikācijas procesu šajās valstīs.
Domājot par Latvijā bioloģiski audzēto un ražoto produktu eksportu, jāatzīst – tas ir iespējams. Problēma, ka pagaidām ražošanas apjomi nav pietiekami un arī ražotāji nedaudz izrāda interesi. Citās valstīs jau sen ir interese par Latvijā ražotajiem bioloģiskajiem produktiem, interesējas par lieliem apjomiem. Vēlas iepirkt ne jau pārsimts kilogramu produkta, bet tonnas. Cēsu rajonā bioloģiskie lauksaimnieki ir aktīvi, veiksmīgi strādā arī kooperatīvi, taču ražošanas apjoms aizvien ir pārāk mazs. Piemēram, kooperatīvs “Zaļais grozs” pilnībā pārdod saražotos dārzeņus, produkcijas varētu būt vēl vairāk. Latvijā ir bioloģiskās pārtikas deficīts. Piedāvājums nespēj nodrošināt pieprasījumu.
Tomēr notiek bioloģisko graudu eksports. Daudz bioloģisko graudu tiek pārdots uz Vāciju, Skandināviju, kur no tiem ražo bioloģisko lopbarību. Latvijā uz pavasara pusi var rasties grūtības ar vietējās bioloģiskās lopbarības nodrošinājumu.
– Vai ekonomiskā situācija neietekmē bioloģiski audzēto produktu pieprasījumu?
– Pavisam nedaudz. Ir sabiedrības daļa, kam ir izglītība un izpratne par bioloģiski audzētās produkcijas priekšrocībām un pietiek līdzekļu. Pieprasījums ir liels. Labu, kvalitatīvu produktu pat trūkst un drīzāk problēmas ir ar kvalitātes nodrošināšanu. Pie tā vēl daudz ir jāstrādā.
Tomēr, lai kaut ko pārdotu, liela nozīme ir mārketingam. Ieinteresētajiem varu ieteikt paskatīties Eiropas Komisijas izveidotajā mājas lapā http://ec.europa.eu/agriculture/organic/home_lv, kas radīta ar mērķi popularizēt bioloģisko saimniekošanu. Mājas lapa ir arī latviešu valodā, var gūt labas idejas.
Arī Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija divus gadus īstenoja Eiropas projektu bioloģiskās lauksaimniecības produktu un saimniekošanu popularizēšanai. Tas beidzās oktobrī. Rezultāti ir jūtami, palielinājusies patērētāju interese, audzis pieprasījums. Rīgā vairākas privātpersonas izveidojušas jaunus bioloģisko produktu veikaliņus.
Komentāri