Uz lasītāju un „Druvas” jautājumiem atbild SIA „CDzP” valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis.
– Dzirdēts par siltumapgādes problēmām Kovārņu ielā 31, ka šī māja kuru katru brīdi varētu palikt bez apkures.
– Šajā rajonā visām pārējām mājām, tostarp pansionātam, arodvidusskolas kopmītnēm izbūvēja autonomo apkuri, un daudzdzīvokļu māja Kovārņu ielā 31 palika vienīgā, kas saņem siltumu no vecās katlu mājas. Siltuma ražotājs jau gada sakumā informēja, ka neuzņemas piegādāt siltumu vienai mājai, jo katlu mājas jaudas ir pārāk lielas, un saražotais siltums šai mājai būtu ļoti dārgs.
Meklējām dažādus risinājumus, kā investēt līdzekļus autonomās apkures izbūvei. Kredīta ņemšanai neizdevās savākt nepieciešamo iedzīvotāju kvorumu, nācās meklēt citus ceļus. Izdevās atrast Nīderlandes kompāniju “Zone Energy”, kas iepazinās ar situāciju un piekrita ESCO projekta realizēšanai. Tā apmaksās gāzes katlu mājas izbūvi, nākamgad veiks pilnu fasādes siltināšanu, piedāvā arī citus energoefektivitātes risinājumus. Kompānijai jādabū ekonomija, lai pasākums atmaksātos. Tā plāno, ka 20 gadu laikā ieguldījumi atmaksāsies.
Šobrīd tiek projektēta gāzes vada izbūve, katlu māja, jau pasūtīts katls, un domāju, ka līdz gada beigām siltums tiks padots no jaunās katlu mājas. Līdz tam brīdim ir trīspusēja vienošanās starp SIA ”CDzP”, siltuma ražotājiem un pašvaldību, ka siltums tiks nodrošināts.
Zvanu no Gaujas ielas 32. Mums dzīvokļos ir ļoti karsts, +24, +25 grādi. Esam par to teikuši daudziem, bet nekas nemainās. Tādā temperatūrā taču nevar dzīvot.
– Jāteic, ka šo informāciju dzirdu pirmo reizi. Pieļauju, ka šī iedzīvotāja mīt dzīvoklī, kurā pirmajā nonāk mājai padotais siltums. Lai pie šādas āra gaisa temperatūras arī pēdējie radiatori sistēmā būtu silti, pirmajiem tiek iedots vairāk, nekā konkrētajā brīdī vajag. Tā kā māja ir siltināta, tas jūtams vēl vairāk. Tā nu tas daudzdzīvokļu mājās ir, dažiem dzīvokļi būs karsti, citiem – vēsi. Jādomā, varbūt var atrast kādu risinājumu.
– Zvanu no Lapsu ielas. Ceļot sporta halli, mājai noņēma karsto ūdeni. Mums uzstādīja individuālo siltummezglu, un teica, ka būs labāk, bet patiesībā par karsto ūdeni jāmaksā vairāk nekā citur.
– Tā nevarētu būt. Ja citās mājās maksā mazāk, vērts painteresēties, cik tur maksā par karstā ūdens padevi, un tad šī summa būs pavisam cita. Dzīvokļu īpašnieki var izvēlēties dažādu metodiku, kā maksāt par siltuma zudumiem, kas radušies karstā ūdens apgādes procesā. Jāskatās aina kopumā.
Jā, jums nācās izbūvēt šo individuālo siltummezglu, bet, veicot siltumtrašu rekonstrukciju, kā tas bija šajā gadījumā, vairs nevar saglabāt četrcauruļu sistēmu kā līdz šim. Visā valstī notiek pakāpeniska pāreja uz divcauruļu sistēmu.
– Vai šovasar „CDzP” apsaimniekotajās mājās veikti energoefektivitātes paaugstināšanas darbi?
– Vienai mājai Raiņa ielā nosiltināta fasāde, domāju, ka iedzīvotājiem ziemā būs ievērojami siltāk. Šogad šajā kvartālā mājām salikti jauni siltummezgli, arī tas uzlabos siltumapgādi. Agrāk šajā rajonā sūdzējās par karstā ūdens trūkumu, nepietiekamu siltuma padevi, tagad šīm problēmām vajadzētu beigties.
– Lasītāji jautājuši, kā pareizāk sadalīt maksu par siltummezgla izbūvi, pēc dzīvojošo skaita dzīvoklī vai pēc kvadrātmetriem.
– Tikai pēc kvadrātmetriem, jo apkure ir pakalpojums, kas mērāms pēc platības. Tā tiek apkurināta neatkarīgi no tā, cik tur dzīvo – viens vai pieci. Dzīvoklis tiek apsildīts, pat ja stāv tukšs.
– Vai joprojām ir interese par māju autonomo apkuri?
– Domas par alternatīvo risinājumu meklēšanu izskan visu laiku. Tagad šādas runas nedaudz mazinājušās, jo parādījušās gāzes cenu šķēres starp mazo un lielo patērētāju – mazajam ar savu individuālo katlu jāmaksā jūtami vairāk nekā lielajam.
Jo vairāk atsevišķu katlu māju, jo vairāk pieaugs izmešu daudzums. Lai arī ogles nekurinām, tik un tā izmeši ir.
– Varbūt ienāks videi draudzīgas tehnoloģijas – siltumsūkņi?
– Mājā, kas Cēsīs agrāk bija pati dārgākā, Gaujas ielā 30, šogad ierīkots zemes siltumsūknis. Iedzīvotāji nolēma, ka vairs negrib maksāt lielos rēķinus, un izmēģinās šādu sistēmu. Redzēsim, kā viņiem veiksies.
Šī ir māja ar nelielu dzīvokļu skaitu, lielākām daudzdzīvokļu mājām šobrīd vēl nav piemērotu risinājumu. Pie zemām gaisa temperatūrām vēl nevar nodrošināt nepieciešamo temperatūru, un nākas piesildīt ar elektrību. Bet tehnoloģiskais process iet uz priekšu, un varbūt pēc laika arī daudzdzīvokļu mājās varēs izmantot siltumsūkņus. Varētu saglabāt abas sistēmas, zemes siltumu izmantojot pavasaros, rudeņos, apkurei pieslēdzoties tikai ziemas mēnešos. Arī ziemā centrālo siltumu varētu izmantot piesildīšanai.
Tomēr jāņem vērā kopējā pilsētas siltumapgādes sistēma. Ja notiks šāda atslēgšanās, nonāksim pie situācijas, ka kopējā sistēma vairs nespēs strādāt. Tiem, kuri paliks pie centrālās apgādes, tā izmaksās ļoti dārgi. Sistēmu vajag uzlabot, bet tomēr saglabāt.
– Vai notiek cīņa ar parādniekiem, jo rēķinos redzams, ka mājai visu laiku ir parāds. Kurš maksā par viņu patērēto siltumu?
– Tā notiek nepārtraukti. Parādniekus brīdinām, ja nekas nemainās – sniedzam prasību tiesā. Ir veiksmīgi tiesas procesi, dzīvokļi ir pārdoti izsolēs.
Parādu apjoms vienam dzīvoklim nepārsniedz 500 – 600 latus. Kad iesniedzam prasību tiesā, kaut kas tiek samaksāts, tad atkal uzkrājas jauni parādi, bet nevar būt situācija, ka kāds nav maksājis divus, trīs gadus un turpina mierīgi dzīvot.
Par viņu patērēto siltumu un ūdeni tiek maksāts no mājas līdzekļiem, jo par pakalpojumu ir jānorēķinās.
– Zvanu no Viestura ielas 8a. Veikalam, kas atrodas blakus mūsu mājai, nepārtraukti rūc saldēšanas ierīces, nevaram mierīgi gulēt. Vasarā naktīs nevaram atvērt logu. Ko darīt?
– Šī problēma ir zināma, bet veikala projekts saskaņots nepieciešamās instancēs. Ar veikala vadītāju esam runājuši, viņi pārbaudījuši trokšņu līmeņus, kas apliecina, ka viss atbilst normām. Mēs tur neko iebilst nevaram. Līdzīga situācija ir arī citviet.
Te jau cits stāsts, kas Cēsīm varbūt mazāk raksturīgs. Agrāk uzbūvēja māju pilsētas zaļajā, klusajā zonā, bet tagad apkārt ir skaļa pilsēta, varbūt pat industriālie objekti. Ko darīt? Pilsētai neattīstīties? Dzīve iet uz priekšu, un jāpieņem tas, kā ir.
– Vai jauno apkures sezonu apsaimniekotāji gaida ar bažām?
– Apsaimniekotājam nebūtu pamata satraukties, ja no viņa prasītu tikai tā tiešās funkcijas. Man ir skaidra situācija kopumā, ko kurā mājā grib, ko kur vajag izdarīt, cik kurai mājai naudas un ko par to var izdarīt. Par to satraukuma nav, virzība skaidra. Satraukums ir par to, kur apsaimniekotājs ielikts par starpnieku – starp pakalpojuma sniedzējiem un saņēmējiem.
Pakalpojuma sniedzējs, šoreiz runāsim par siltuma ražošanu, mums piesūta rēķinu pēc apstiprinātajiem tarifiem, kas nav zemi. Iedzīvotājiem naudas paliek mazāk, bet siltums un ūdens šajā laikā tomēr tiek patērēti, un par to jāmaksā. Tā ir ķēdīte. Patērētājs (iedzīvotājs) samaksā SIA “CDzP” par siltumu, es pārskaitu naudu siltuma ražotājiem, tie norēķinās par saņemto gāzi. Tiklīdz šī ķēde pārtrūkst, rodas problēma, un tiek meklēts vainīgais. Mūsu situācijā visneizdevīgākajā situācijā ir apsaimniekotājs, kuram jāpilda starpniekan epateicīgā
funkcija. Apsaimniekotājam jārod līdzekļi, lai samaksātu pakalpojuma sniedzējam, kā arī jācenšas naudu piedzīt no tiem pakalpojuma saņēmējiem, kuri dažādu iemeslu dēļ nemaksā.
– Varbūt par šo jautājumu jārunā valstiskā līmenī?
– Pirms pāris nedēļām šo jautājumu pārrunājām ar premjeru un speciālistiem. Tā kā joprojām vadu Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociāciju, biju kā pārstāvis konfliktā starp kādu Rīgas namu apsaimniekotāju un uzņēmumu “Rīgas siltums”, kas vairākām šī apsaimniekotāja mājām atslēdza karsto ūdeni. Iedzīvotāju parāds par siltumu bija sasniedzis ļoti lielu summu, bet apsaimniekotājs nerīkojās kā vairums kolēģu – visus iespējamos līdzekļus novirzot, lai samaksātu par komunālajiem pakalpojumiem. Redzot, ka problēma pieaug, apsaimniekotāji rakstīja atbildīgajām institūcijām un jautāja, ko darīt. Atbilde skanēja, ka jāmaksā tik, cik saņemts no klienta, un tā arī punktuāli rīkojās. Apsaimniekošanas naudu tērēja māju remontiem, nepārskaitot šo naudu par siltumu. Siltuma piegādātāji atslēdza karsto ūdeni. Šī situācija vislabāk apliecina, ka esam ķīlnieki starp pakalpojumu sniedzējiem un saņēmējiem. Pēc tikšanās sapratām, ka patiesībā neko mainīt nevar. Var tikai pastiprināt cīņu ar nemaksātājiem, lai citiem nav jācieš. Jācenšas pusēm vairāk sastrādāties.
Komentāri