Priekuļu novadā, kurā kopā būs Priekuļu, Veselavas, Liepas un Mārsnēnu pagasts, pašvaldības vēlēšanās būs iespējams izvēlēties starp trim sarakstiem. “Druva” sarunājās ar Veselavas speciālās pirmsskolas izglītības iestādes skolotāju Daigu Ivanovu („Jaunais laiks”), Priekuļu pagasta padomes priekšsēdētāju Māru Juzupu (“Centriskā partija Latvijas Zemnieku savienība”) un Liepas pagasta padomes priekšsēdētāju Andri Rancānu (Tautas partija).
– Kā plānojat nodrošināt vienmērīgu novada attīstību, lai neveidotos izteiktas centra – nomales attiecības?
M. Juzupa: – Domāju, veidosies divi lielākie centri – Priekuļi un Liepa, kuros ir daudzdzīvokļu mājas, darbojas komunālās saimniecības, attīstīts sociālais dienests. Nevajadzētu būt tā, ka no centra attālākas vietas justos kā nomales, jo tas, kas pagastos notiek, notiks arī turpmāk. Arī attīstība.
Nav tā, ka kādā pagastā būtu kritiska situācija, taču pašlaik nav iespējams pateikt, kad ko no jauna būvēsim, veidosim. Būtiskākais ir pabeigt iesāktos projektus katrā pagastā. Tad arī skatīsimies uz priekšu, iespējams, tad krīze būs beigusies. Pašlaik svarīgi maksimāli saglabāt darba vietas.
A. Rancāns: – Pašreiz apvienošanās projekts ir gandrīz izstrādāts, plānots, ka divi lielie centri apkalpos mazos centrus – Priekuļi Veselavas pusi un Liepa Mārsnēnu apkaimi. Galvenais uzsvars – šo divu centru potenciāla: kadru, resursu novirzīšana arī uz mazajiem pagastiem. Jaunrauna un Jāņmuiža sevi uzskata par nomali, jāapsver iespēja par apkalpošanas centru izveidi šajās vietās. Ir nereāli tagad ko solīt, daudz būs atkarīgs no finansiālajām iespējām. Ir jāizzina iedzīvotāju viedokļi par šo jautājumu.
Mūsu novads veidojas spēcīgs, ar lielu potenciālu. Novada pašvaldības bijušas aktīvas Eiropas līdzekļu apguvē, projekti ir veiksmīgi jāpabeidz, jānokārto kredītsaistības, tad jau darīsim tālāk. Maksimāli centīsimies ievērot katra pagasta izstrādātos perspektīvās attīstības plānus. Vajadzēs domāt arī par perspektīvās attīstības plānu visam novadam kopumā. Visai teritorijai jāattīstās vienmērīgi, bet viss zināmā mērā būs atkarīgs arī no ekonomiskās situācijas.
D. Ivanova: – JL kā novada rozīnīti redz tūrismu. Jāņmuižā ir brīnišķīga Gauja, varētu izveidot laivu piestātni, nodarboties ar ekotūrismu. Veselavā ir skaists parks, Rauņa upe, varētu veidot dabas takas un vākt ārstniecības augus. Ir jāsāk darīt, jāsakopj vide.
Būtiski ir saglabāt darba vietas novadā. Kā sociālā riska grupu redzu jaunās māmiņas. Vēlamies, lai viņas vairāk iet sabiedrībā. Nedrīkstam piemirst arī vecos ļaudis, vientuļos un cilvēkus ar īpašām vajadzībām. Agrāk jaunieši tika piesaistīti un palīdzēja iztīrīt māju, sanest malku un piegādāt pārtiku no veikala. Arī tagad jauniešus varētu piesaistīt kā sociālos palīgus. Būtu svarīgi, lai nevalstiskās organizācijas ienāktu arī tajos novada pagastos, kur tās līdz šim nav aktīvi darbojušās. Tagad visas labās lietas, pieejamie pakalpojumi ir jāliek kopā, lai tie būtu visās novada vietās. Ir jābūt informācijai un pieejamībai.
Mūsu uzdevums būtu arī, lai zinoši, progresīvi jaunieši atgrieztos novadā un attīstītu biznesu, lai palīdzētu novadam ar idejām un ieteikumiem.
– Vai saglabāsies pakalpojumu pieejamība?
M. Juzupa: – Likums nosaka, ka pagastos jāsaglabā apkalpošanas centri, kuros būs satiekami speciālisti. Tur varēs nokārtot un noskaidrot dažādus jautājumus. Būtībā jau nekas nemainīsies, tikai nauda saplūdīs kopā. Taču par konkrētām lietām ir grūti runāt – nekad neesam dzīvojuši novadā un precīzi nevaram zināt, kā tas būs.
A. Rancāns: – Komunālais dienests viennozīmīgi būs kopējs. Likums nosaka, ka visam, kas iepriekš bijis pieejams pagasta iedzīvotājiem, jābūt pieejamam arī turpmāk. Būs apkalpošanas centri, kuros varēs nokārtot lielu daļu jautājumu. Tajos turpinās strādāt arī sociālie darbinieki. Arī interneta pieejamība ir nodrošināta katrā pagasta centrā, tiks saglabātas bibliotēkas.
D. Ivanova: – Ir jautājumi, ko varēs atrisināt pagastos. Veselavas iedzīvotāji droši vien gribēs iet uz pagastmāju, lai tur tiktu uzklausīti. Taču par lieliem jautājumiem būs jādodas uz centru.
Vēlos uzsvērt kultūras pieejamību. Brīnišķīgs kultūras nams ir Priekuļos, taču mazajos pagastos, piemēram, Veselavā pasākumu ir gaužām maz un neapmeklēti. Jādomā, kā būtu iespējams nodrošināt, lai novada autobuss varētu aizvest cilvēkus no mazajiem pagastiem uz pasākumu Priekuļos. Domāju, vajadzētu organizēt pasākumu un to norises rotāciju dažādās vietās novadā, tā satuvinot cilvēkus un nodrošinot kultūras pieejamību. Pasākumi varētu notikt Jāņmuižā, Liepā, Mārsnēnos, turklāt Veselavā ir lieliska estrāde.
M. Juzupa: – Priekuļu kultūras nams, man šķiet, ir vienīgais tuvākajā apkaimē, kurš saņems arī atbilstošu akreditāciju tieši kā kultūras nams. Kultūras dzīvei jānotiek visās vietās, un kultūras nama direktorei to būtu iespējams koordinēt.
– Vai sabiedriskā transporta maršruti ir pietiekami, piemēram, vai no Mārsnēniem ar sabiedrisko transportu var nokļūt Priekuļos, nebraucot cauri Cēsīm?
A. Rancāns: – Tas ir nākotnes jautājums. Nevaram solīt, ka būs tā vai šitā. Daudz būs atkarīgs no finansiālajām iespējām. Bet mēs domāsim, kā, piemēram, no Mārsnēniem tikt līdz Priekuļiem, lai nevajadzētu braukt caur Cēsīm. Transporta jautājums ir aktuāls arī saistībā ar Priekuļu vidusskolas attīstību – mums tā būtu maksimāli jāatbalsta, lai novada bērni tur vēlētos mācīties.
M. Juzupa: – Ļoti aktuāls ir arī jautājums par autobusu Jāņmuiža – Priekuļi, jo pašlaik ir jābrauc caur Cēsīm. Jāņmuižnieki rakstījuši vēstules, esam runājuši ar firmu CATA, bet atbilde skan, ka šādu maršrutu nodrošināt nav rentabli.
D. Ivanova: -Jāuzklausa iedzīvotāju vēlmes un prasības. Jāveic aptauja. Jāizvērtē pieejamība un iespējas nokļūt no vienas vietas otrā. Nevajag jau lielos autobusus, derētu arī mikroautobusi. Jāizvērtē, cik viensētu, cik skolēnu ir novada tālākajās apdzīvotajās vietās.
– Kā prioritāte norādīta arī izglītība, esošo iestāžu saglabāšana.
D. Ivanova: – Bērnu mazāk nekļūst. Neredzu iemeslu, kādēļ izglītības iestādes vajadzētu slēgt. Novadā ir nodrošināts pamatskolas, vidusskolas līmenis, noteikti vajadzētu saglabāt arī visas pirmsskolas iestādes.
M. Juzupa: – Par izglītības jautājumiem, kas ir ļoti aktuāli, pat valsts līmenī nav skaidrības.. Smagums varētu būt tas, ka pastāv gandrīz 99 procentu iespējamība – visas izglītības iestādes pārnāks uz pašvaldības pleciem. Tas nozīmē, ka arī tehnikums un Jāņmuižas profesionālā vidusskola būs pašvaldības pārziņā.
A. Rancāns: – Redzējums – visas skolas un bērnudārzus, kas ir pašreizējos centros, saglabāt. Domāju, ka Priekuļu vidusskola jāattīsta kā novada vidusskola. Tā, lai varam konkurēt ar ģimnāzijām. Domāju, to panāksim.
– Programmās norādījāt, ka atbalstīsiet uzņēmējdarbību. Kā?
M. Juzupa: – Ja uzņēmējs vēlas ko uzsākt, viņam tas maksimāli jāļauj. Citu variantu pašvaldībai nav, lai atbalstītu uzņēmējdarbību.
A. Rancāns: – Pašlaik uzņēmējiem nevajadzētu ne tikai traucēt, bet pašvaldībai jāstrādā arī kā lobijam. Ir daudzas normas, ko uzņēmēji nezina, ko vajag izskaidrot. Jādod arī iespēja iznomāt zemi uz atvieglotiem noteikumiem. Varētu veidot arī biznesa inkubatorus, par simbolisku nomu atvēlot jaunajiem uzņēmējiem telpas ar datoru, lai būtu iespēja atsperties.
D. Ivanova: – Novads ir pateicīgs arī ar zivsaimniecību, dīķiem, skaistām vietām. Ja jaunie cilvēki ar labu izglītību atnāks no Rīgas uz tēvu mājām, varbūt idejas raisīsies, veidosies vismaz mazie, ģimeņu uzņēmumi. Uzņēmēji ir jāatbalsta, nevis jāmeklē šķēršļi.
– Kādas redzat novada problēmas un prioritātes?
M. Juzupa: – Vienmēr esmu bijusi pret reformu, un arī šajā brīdī atklājas, ka tā nav īsti laikā. Būs jāizdod daudz naudas. Bet šajā brīdī emocijas jānoliek malā, tas bija politiķu lēmums, un iedzīvotāji tur nav vainīgi. Tādēļ mums kopā jāstrādā godprātīgi, tā, lai cilvēki neciestu.
Viens no smagākajiem punktiem būs sociālā spriedze. Pašvaldībai jābūt vietai, kur cilvēkam atnākt, parunāties, saņemt padomu. Problēma ir neziņa, kā visu izdarīt pareizi, kāds būs darbs novadā. Bet to nevar pateikt arī valstiski. Jācer, ka ievēlēs cilvēkus, kuri šo darbu grib darīt labi. Jābūt komandai, kas spēj sadarboties.
A. Rancāns: – Ir transporta problēma. Pagaidām nav skaidrs, kas notiks ar izglītības finansējumu. Jautājums arī par to, kā izdosies ekonomikas atjaunināšana. Ja nekas neiedarbosies, jautājums – cik manevrēt spējīgas būs pašvaldības. Prioritāte ir pabeigt iesāktos darbus.
D. Ivanova: – Priekuļu novads ir mūsu novads, un esam gatavi strādāt tā labā. Novada attīstību redzu tūrisma veicināšanā. Problēma ir tā, ka cilvēkiem ir liela neziņa par nākotni. Mūsu uzdevums ir iedrošināt. Novadā būtiski nekas nemainīsies un pakalpojumu pieejamība saglabāsies.
Komentāri