Gaujas NP dabas aizsardzības inspektors
Ja es būtu katolis, tad droši vien vairākas reizes gadā ietu pie mācītāja izsūdzēt grēkus. Protams, šis tas būtu sakrājies, jo, tāpat kā vairums mirstīgo, neesmu eņģelis. Šoreiz gan… Bet labāk visu pēc kārtas. Laikraksta „Druva” 21.aprīļa numurā kolēģes Līgas Eglītes rakstā “Vides inspektora piedzīvojumi” izlasīju, ka kādreiz: “esmu skrāpējis klintis.” To, protams, izlasīja arī daži mani kolēģi, kareivīgākie gandrīz tā kā grasījās sastādīt pat protokolu. Ļoti cienu raksta autori, savu kolēģi Līgu Eglīti, kā arī solīdo masu mediju – laikrakstu „Druva”, tādēļ atvainojos viņiem par šo mazo rakstagabalu, kas noteikti nav domāts kā „uzbrauciens”. Tomēr jāsaka, ka minētajā rakstā ir neliela neprecizitāte. Rakstīts, ka esmu skrāpējis Gaujas smilšakmeņos. Pareizi tas sliktais vārds jāraksta un jālasa „izskrāpējis”. Tas tādēļ, ka toreiz manu iesauku, kas labi bija zināma visiem draugiem un nedraugiem, klintī bija iekaluši palaidņi, nācās to likvidēt.
No 1964.gada, gandrīz desmit gadus strādājot Siguldas mežniecībā un nu jau 33 gadus Nacionālajā parkā, nekad neesmu skrāpējis klintis un dūris lašus. Pārāk skaļi būtu teikt, ka tas ir godaprāta vai sirdsapziņas jautājums. Saku, ka tā ir mana iekšējā balss, kura man šad tad mīļi atgādina: „Nu, parunājies ar gudru cilvēku…”
Komentāri